EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
K puls valsts ekonomisk asinsrite?
115051

Satiksmes ministrs Tlis Linkaits (JKP) intervij Ligitai Kovtunai    01.12.2020

 

 

Nesen Jaunjelgav atkljm pieminekli Latvijas brvvalsts pirmajam satiksmes ministram, Amerikas latvieu sabiedrb labi zinmas dzimtas ciltstvam Teodoram Hermanovskim, kua lielo ieguldjumu Latvijas ekonomiskaj asinsrit js sav run augsti novrtjt. Sarkojuma viesu  vid dzirdju sakm joprojm vilcieni brauc pa Hermanovska bvtm sliedm. 

 

Teodoram Hermanovskim, ku satiksmes ministra amat stjs uzreiz pc Latvijas neatkarbas pasludinanas, bija jizdara milzgs darbs. Ceu, dzelzceu, sakaru infrastruktru no abm okupcijas varm ncs premt izposttu, tau jauns valsts noturanai t bija kritiski svarga. To gribu pai uzsvrt: bija nepiecieams milzgs organizatora talants, drosme un atbildba, lai jauno Latviju uzliktu uz jaunm sliedm, uz jauniem ceiem gan tie, gan prnest nozm. Bija nepiecieams bvt uzticbu valstij. Bija vajadzga nesatricinma prliecba un ticba, ka valsts bs un ka tai vajadzs ceus, dzelzceus, pastu visu to, kas savieno cilvkus un auj attstties ekonomikai. 

 

Laika prbaude liecina ms spjam radt paliekoas vrtbas satiksmes un transporta infrastruktr, ja savas uzmanbas centr liekam cilvku, sabiedrbu un ts vajadzbas. Gudrai transporta poltikai tdai ir jbt ar odien. Jatceras, ka transporta, ceu saimniecbas un citu satiksmes jomu uzlaboana ir ilgtermia paskumu kopums. Daudzas lietas, ar kum strdjam palaik, bija iespjams dart un vajadzja dart ne tikai vakar vai pirms gada, bet krietni senk pirms desmit un divdesmit gadiem. Tikai viens piemrs reionlo dzelzcea satiksmi ms palaik nodroinm ar vidji 36 gadus veciem dzevilcieniem. Tie ir ne tikai techniski un morli novecojui, tie vienkri kuu katru dienu var apstties un vairs nebs izmantojami. Ar elektrovilcieniem ir ldzgi, un esmu gandarts, ka beidzot ar is vezums ir izkustjies plnojam, ka jaunus elektrovilcienus saemsim jau pc pusotra gada, 2022. gada pirmaj pus. Vai to varja izdart agrk? J, varja un vajadzja.

 

Latvijas ceu stvoklis ticis biei un bargi kritizts, bet ir tau acmredzami uzlabojumi. Kdu samt mantojumu un ar ko paveiktu varat lepoties? Un ko varam sagaidt turpmkajos gados?

 

Ceu tkla vidjais blvums Latvij ir nedaudz vairk par vienu cea kilometru uz vienu kvadrtkilometru. Tas ir daudz. Msu ceu saimniecbu raksturo augstais ceu patsvars ar grants un embu segumu tdu mums ir gandrz etras reizes vairk nek asfalttu ceu.  Ceu tkla kopjais gaums uz 1000 iedzvotjiem Latvij prsniedz 30 kilometrus, kamr, piemram, Lietuv is rdtjs ir par tredau mazks, toties valsts pieirtais financjums uz vienu kilometru gandrz divas ar pusi reizes lielks. Turklt Lietuva jau vsturiski kop padomju laikiem ir pastiprinti ieguldjusi ldzekus ceu attstb un uzturan. Eksperti aprinjui, ka Latvij pareizjais deficts ceu sakrtoanai jau sasniedzis 4,5 miljardus eiro. Skaidrs, ka tdas summas valsts budet nav. Jrins ar ar to, ka no projekta ldz stenoanai paiet vairki gadi.

 

Tiei tpc ilgtermia plnoana ir oti svarga, un jautjums par autoceu kvalitti pastvgi ir Satiksmes ministrijas darba krtb. Tiei pdj gada laik esam sprui btisku soli uz prieku ir sagatavots Latvijas valsts ceu tkla attstbas plns laika posmam ldz 2040. gadam. Tas paredz izveidot etru ldz seu joslu trgaitas valsts ceu tklu, kas nodroins tru savienojumu ar galvaspilstu no visiem Latvijas reioniem. Pirmaj plna relizcijas posm prbvsim Rgas apvedceu, kas paldzs izmaint transporta plsmas Pierg un Rg. No vl tuvkas nkotnes darbiem noteikti gribu piemint ekavas apvedcea izveidi, ko valdba ovasar atbalstjusi k pirmo nozmgo industrilo privts un publisks partnerbas projektu Baltij ceu nozar. Ja viss notiks pc plna, tad apvedcea bvniecba sksies nkamgad. Pc pabeiganas tas nodroins taisnku un trku Rgas savienojumu ar Bausku un tlk ar Lietuvu.

 

Ceiniekiem pas bija is gads, kad varjm ceu remontdarbiem pieirt papildus 75 miljonus eiro koronavrusa pandmijas izraisto ekonomisko seku mazinanai. nauda galvenokrt tika izmantota valsts galveno un reionlo ceu remontiem, un kopum valsts ceu tkl ogad sakrtoti vairk nek 1300 kilometri ceu. ogad darbi veikti ar uz 50 tiltiem, uzstdtas drobas barjeras vairk nek 100 kilometros ceu, izveidotas ribjoslas, prbvti krustojumi, izbvti velocelii un apgaismojums. 

 

Darba ceu nozar netrks vl ilgi, bet kopum ikvienam, ku ogad braucis pa Latviju, ir jatzst, ka lietas virzs uz prieku. Atkrtou vlreiz tlredzga, ilgtermia domana ir oti svarga, ja gribam, lai, iebraucot Latvij no Lietuvas vai Igaunijas, mums btu pamats lepoties ar msu ceu kvalitti. 


Jau tapuas vizuls aprises un drz sksies Centrls stacijas darbi Rail Baltica projekt. Ttad akmens ir scis  ripot, un visi lmumi un likumi ai sakar ir pieemti? Tai pa laik cilvki turpina diskutt gan par staciju izvietojumu Prdaugav, gan bajs par to, vai bs pasaieri, kas o Eiropas trvilcienu izmantos. 

 

Esmu dros, ka, stenojot Rail Baltica projektu, esam liecinieki vsturiskiem notikumiem, kas Latviju un Baltiju atkal savienos ar Eiropas transporta sistmu. Tas ir projekts, ar kuu dzvosim vismaz nkamos simt gadus, tpc svargs uzdevums ir saredzt Rail Baltica k iespju msu valsts attstbai un izaugsmei. da iespja ir tlredzgi jizmanto.

 

Rail Baltica projekta ievieana Latvij notiek pc striktas ietvara procedras. 2016. gad pieemtais Ministru kabineta lmums par Rail Baltica bvniecbu balstts virkn iepriek veiktu technisks izptes darbu, un nu jau, k minjt, ir skuies bvniecbas darbi Rgas Centrlaj dzelzcea mezgl. Nkamgad plnojam tos skt lidostas Rga stacij, lai ikviens ceotjs jau tuv nkotn vartu nepilnu desmit minu laik nokt no pilstas centra lidost un otrdi. Prj tras Latvijas territorij notiek projektanas darbi, ko plnots pabeigt 2023. gad. Projekts msu acu priek kst par relitti.

 

Jauns dzelzcea lnijas ienkana Rg ir vissaretkais Rail Baltica trases posms Latvij un ar vis projekt kopum, jo jaunajai infrastruktrai ir jiekaujas  jau esoaj dzelzcea un ielu plnojum.  Uzdevums nav viegls izvest cauri pilstai un integrt ts transporta sistm trgaitas dzelzceu, vienlaikus rpjoties gan par lietotju rtbu, gan techniskajm un drobas prasbm.

 

Analizjot Rail Baltica projekta izmaksas un ieguvumus, ir secints, ka lielkie ieguvji bs pasaieri: pirmo reizi Baltijas reion bs pieejama moderna trgaitas dzelzcea satiksme. Piemram, gan ldz Tallinai, gan ldz Viai no Rgas vars aizbraukt vien divu stundu laik, vilcieniem prvietojoties ar trumu 240 kilometri stund. Kopum Rail Baltica pamata lnij Baltij plnotas seas starptautisks pasaieru stacijas Tallina, Prnava, Rga, Rgas lidosta, Paeva un Kaua, k ar atzars uz Viu. Mint analze liecina, ka darbbas skum Rail Baltica izmantos no 3,6 ldz 5,5 miljoniem braucju gad. 2055. gad is skaitlis jau vartu sasniegt 4,7 ldz 7,1 miljonu braucienus. Piemram, pastv pietiekams pasaieru plsmas potencils, lai veidotu reionlo pasaieru prvadjumus no Bauskas ldz Rgai un no Salacgrvas ldz Rgai. Latvij ir paredztas 17 reionls stacijas lk, ieguvums ar reionu un Rgas savienojum!

 

Ar daiem zemju paniekiem (konkrti Salaspil) no msu lastju vidus Rail Baltica ce ir paumi. Vii apgalvo, ka nav samui informciju, tostarp zias par financilo atldzbu. Ko varat viiem paskaidrot? 

 

Atsavinanas termii ir nesaraujami saistti ar attiecgo Rail Baltica posmu bvprojektanas darbu grafiku. Salaspils territorij palaik notiek trases projektana. Tiem paniekiem, kuu paumus Rail Baltica trase skar atbilstoi detliztai techniskai izptei ietekmes uz vidi novrtjuma ietvaros (pieejama EIT), ir nostti paziojumi par projektanas darbu uzskanu. Savukrt informcija par atsavinanu tiks nostta pc tam, kad trases posma projekts bs pietiekami detlizts un bs noteikts trases preczais novietojums dab. aj paziojum par atsavinanu panieki tiks aicinti uz sadarbbu, lai atldzba par nekustamo paumu tiktu noteikta, emot vr panieka viedokli. pauma tirgus vrtbu noteiks sertificts nekustam pauma vrttjs. Atsavinanas jautjumi ir skaidroti ar projekta nacionl ieviesja SIA  Eiropas Dzelzcea lnijas mjaslap

 

Jsu vrtjums par vrieng projekta nozmgumu? Un kur gad caur Latviju trauksies Eiropas trvilcieni?

 

Transports ir vitli svargs prieknoteikums msdienu ekonomikai. obrd pastvoo vsturisko un technisko ierobeojumu d Baltijas valstu eksistjo dzelzcea sistma nav savietojama ar kontinentls Eiropas standartiem. Rail Baltica, kas ir plnots k Ziemejras Baltijas koridora transporta sistmas elements un aptver etras Eiropas Savienbas dalbvalstis Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un netiei ar Somiju, nodroins trus, drous un videi draudzgus dzelzcea pakalpojumus gan pasaieru, gan kravu prvadjumiem starp Baltijas valstm un tlk caur Poliju uz citm Eiropas valstm. 

 

Projekts ir iekauts ES prioritro transporta tklu sarakst, iezmts viss Eiropas transporta attstbas karts un iegst aizvien lielku lomu Baltijas valstu drobas garantijas stiprinan. Latvijas valdba 2016. gad Rail Baltica projektam noteica nacionlo intereu objekta statusu un tas ir iekauts visos galvenajos Latvijas valsts plnoanas dokumentos. Ttad Rail Baltica btiski stiprins Baltijas reionu k dau no  Eiropas transporta sistmas. 

 

Ja runjam par laika grafiku, tad juzsver, ka Rail Baltica sekmgas ievieanas termii ir atkargi, pirmkrt, no t, k veiksies ar projektanas darbu pabeiganu, vai izdosies savlaicgi atrisint visus vietjos jautjumus. Otrs aspekts ir financjums.  Apmram 85 % no Rail Baltica projekta budeta nk no Eiropas Savienbas, tau papildus tiek vrtti ar citi financjuma avoti, k piemram, Eiropas atveseoanas un noturbas mechnisms. Kopjs Rail Baltica projekta izmaksas Latvij tiek lstas ap 1,9 miljardiem eiro. Skotnjais plns paredz, ka lnija sk strdt 2026. gad, un ldz tam laikam noteikti liela daa darbu bs paveikta. Tau, projektam attstoties, tas tiek paplaints ar papildu elementiem, piemram, dzelzcea gaisa satiksmes savienojums, Rail Baltica dzelzcea lnijas integrcija Latvijas reionl un Rgas sabiedrisk autotransporta tkl, k ar  projektanas gait tiek ievrotas jaunizstrdts dubult pielietojuma (militr un civil) un ar paaugstintas drobas prasbas. Nosldzoties projektanas fazei, tiks veikts Rail Baltica projekta izmaksu prrins. Iespjams, tiks korits ar termi visu darbu pabeiganai.

 

Jsu vadts ministrijas prraudzbas lok ir ar Latvijas Pasts. Msu trimdas laikrakstu Laiks un Brv Latvija redakcija jau kop aizv. gs. 90. gadu vidus atrodas Rg (Amerikas Laiks kop 2000. gada). Augsto Pasta stjumu cenas d kop 2019. gada skuma Eiropas latvieu avze Brv Latvija prgja uz digitlo formatu. Laiks, kas iznk drukt format tiek izplatts ar Latvij un citur Eirop. Dieml uz msu laikrakstu neattiecas valsts subsdija attiecb uz Pasta piegdes izdevumiem, jo stjumu skaits nesasniedz noteikto, proti, vienu tkstoti un vairk. Viena laikraksta stjuma cena obrd ir 1,22 eiro. Lgumi Latvijas Pasta valdei piemrot atlaides nav sekmjuies... Vai ministrs vartu ieteikt kdu risinjumu, lai viengais, druktais, neatkargais diasporas latvieu laikraksts turpintu bt pieejams lastjiem Latvij?

 

Latvijas Pasts savus pakalpojumus sniedz atbilstoi ar izdevju noslgtajam lgumam un par tdiem tarifiem, kdus apstiprinjusi Sabiedrisko pakalpojumu regulanas komisija, - Latvijas Pastam nemaz nav tiesbu piemrot atlaides par t saukt universl pasta pakalpojuma snieganu, ja stjumu apjoms mnes nesasniedz 1000 eksemplrus! paie tarifi piemrojami visiem lietotjiem viendi. Tpc k risinjumu saredzu iespju Laika redakcijai noslgt abonanas lgumu ar Latvijas Pastu un iekauties abonts preses katalog. oti iespjams, ka tas pat palielintu jsu lastju skaitu, ja iedzvotji redztu laikraksta vrdu abonjams preses sarakst. Pc man rcb esos informcijas, ds piedvjums izdevjam ir nostts, un ms priectos jsu laikrakstu tur nkotn redzt. d gadjum laikraksta piegdes pakalpojums abonentiem btu ltks. Lai kdu risinjumu redakcija izvlsies, novlu laikrakstam radou dzirksti, sniedzot iespju msu valstspiedergajiem jebkur pasaul saemt kvalitatvu informciju par Latviju!

 

 

 


 

Atpaka