Eiro kaislības
   08.02.2013

Saeima 31. janvārī kā steidzamu galīgajā lasījumā pieņēma likumu par eiro ieviešanas kārtību.

Kā zināms, Latvija kļuva par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti 2004. gada 1. maijā pēc referenduma, kuŗš  notika 2003. gada 20. septembrī un kuŗā par iestāšanos ES nobalsoja 676 700 jeb 66,97 procenti Latvijas pavalstnieku. Iestāšanās līgums  paredz, ka Latvijā tiks ieviests eiro, kad tā atbildīs vairākiem ekonomiskiem jeb t.s. Māstrichtas kritērijiem. Šobrīd Latvija šos kritērijus ir izpildījusi, eiro ieviešanas likums ir pieņemts, un no nākamā gada 1. janvāŗa mums vajadzētu būt eirozonā. Tomēr ir sarosījušies eiro pretinieki. Zaļo un Zemnieku savienības 11. Saeimas deputāte Iveta Grigule ir kļuvusi par tādu kā karognesēju šajā cīņā un sola savākt nepieciešamos 34 Saeimas deputātu parakstus, lai par eiro ieviešanu varētu rīkot referendumu. Interesanti, ka Saskaņas centrs, kuŗš nepavisam negrib eiro, kas Latviju vēl vairāk attālinātu no Kremļa sienām, šoreiz ļauj visus cīņas laurus plūkt Grigulei. Laikam jau tāpēc, ka latviešu vēlētāji latvietei tic vairāk...

Kāpēc eiro pretinieku ieskatā ir  vajadzīgs referendums, un kāpēc eiro varbūt pašlaik vispār nav vajadzīgs?

Protams, tiek sacīts, ka referendums – tas būtu tikai demokrātiski, un  tautai pašai jālemj, vai tā grib eiro. Uz atgādinājumu, ka, balsojot par iestāšanos ES, mēs esam balsojuši arī par eiro, jo tas taču bija ierakstīts iestāšanās līgumā, - atbilde skan, ka pavalstnieki gan nobalsojuši par eiro, bet nav nobalsojuši par datumu, kad eiro jāievieš, un, ka eiro ieviešana, ļoti iespējams, ir jāatliek. Atklāti  sakot, referendums ir eiro pretinieku pēdējā cerība, ka tas netiks ieviests, jo sabiedrība svārstās, eiro atbalstītāju un noliedzēju ir aptuveni vienāds skaits, ik pa brīdim vieniem vai otriem ņemot virsroku... .

Vairāk lasiet laikraksta „Brīvā Latvija” Nr. 06
     http://www.brivalatvija.lv/abone-interneta

Sallija Benfelde 
    Foto: www.ceturtdiena.lv