.jpg)
26.08.2013
Pēc ziņām, kas līdz šim saņemtas no trim okupētajām Baltijas valstīm, ap 1.500.000 igauņu, latviešu un lietuviešu 23.augustā nodevīga Staļina-Hitlera pakta 50.gadadienā sadevās rokās un izveidoja ap 600 kilometrus garu važu, kas stiepās no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai. Šo cilvēku važu Rietumvācijas laikraksts Die Welt nosauca par "Baltiešu ceļu uz neatkarību", kam esot pēc baltiešu domām jāved uz valstiskas suverēnitātes atjaunošanu. Laikraksts piemetināja, ka ar šo demonstrāciju notikumu attīstība Baltijas valstīs arvien vairāk pieņemot pati savu dinamiku.
Londonas avīzes The Daily Telegraph Rīgas korespondents Trevors Fišloks (Fishlock) 24.augustā ziņoja: "Vislielākajā masu protesta demonstrācijā, kāda jebkad piedzīvota Padomju Savienība, simtiem tūkstošu cilvēku vakar vakarā izveidoja 380 jūdžu (600 km) garu važu cauri visām trim Baltijas republikām. Sadevušies rokās rindā, kas sniedzās no igauņu galvaspilsētas Tallinas cauri latviešu galvaspilsētai Rīgai līdz lietuviešu galvaspilsētai Viļņai, viņi atzīmēja hitleriskās Vācijas un Padomju Savienības noslēgtā pakta 50.gadskārtu. Šī pakta slepenais pielikums pamudināja Staļina Krieviju anektēt neatkarīgās Baltijas republikas 1940.gadā. Vakar vakarā Rīgā demonstrācijas centrs izveidojās ap Brīvības pieminekli slaidu veidojumu, ko uzcēla par godu Latvijas neatkarības 20 gadiem starp abiem Pasaules kariem. Milzīgs ļaužu pulks sapulcējās pieminekļa priekšā. Demonstrētāju kolonas priekšgalā nesa nacionālo sarkanbaltsarkano karogu, kas pirms diviem gadiem vēl bija aizliegts. Pieminekļa pakāje bija noklāta ar sarkanām un baltām puķēm. Puķu pušķi bija atsūtījusi arī Polijas Solidaritātes kustība.
"Tieši pulkstens septiņos vakarā iesāka zvanīt baznīcas zvani, un tūkstošiem cilvēku sadevās rokās. Apmēram divas minūtes valdīja klusuma brīdis. Tad ļaužu pulks sāka klusi dziedāt burvīgo Latvijas valsts himnu. Tas bija aizkustinošs brīdis. Sieviešu vaigi mirdzēja asarās. Daudz demonstrantu bija sev piesprauduši melnas sēru lentes ar dzeloņdrāšu simbolu. Tūkstošiem cilvēku nesa sarkanbaltsarkanas krūšu nozīmes, dažiem vīriešiem bija sarkanbaltsarkanas jostas. Brīvības pieminekļa priekšā kāds vīrs turēja plakātu ar saukli angļu valodā 'Padomju armijai jāiet prom!' Kāds cits vīrs uz īsu brīdi nometās uz ceļiem un teica lūgšanu. Trīs sievietes tautas tērpos sadevās rokās. Tika pacelti vairāki Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Armēnijas karogi. Ļaudis palika sadevušies rokas kādas 15 minūtes. Policija atļāva ļaužu važai aizsprostot ielu krustojumus uz kādām 5 minūtēm. Ļaužu važa sniedzās uz abām pusēm no pieminekļa cik vien tālu acs varēja saredzēt. Varas iestādes atturējās no jebkādas rīcības. Policija izturējās neuzkrītoši, un ap pašu Brīvības pieminekli tikpat kā nebija neviena kārtībnieka. Ļaudis izturējās kārtīgi un cienīgi, šoreiz demonstrācija atšķīrās no tās, kas notika pirms diviem gadiem, atzīmējot pakta 48. gadskārtu, kad policija uzbruka ļaužu pulkam ar sitamiem un daudzus demonstrantus arestēja. Pēc šīs demonstrācijas daudzi pakavējās pie pieminekļa, lai noturētu sapulci, kas notika par spīti Rīgas varas iestāžu aizliegumam.
"Cilvēku važa un sanāksmes visās trijās Baltijas galvaspilsētās bija apbrīnojama augošo nacionālo jūtu izteiksmes spēka demonstrācija. Pastiprinās prasība, lai Maskava samazina savu kontroli un piešķir republikām autonomiju. Daudzi baltieši neslēpj uzskatu, ka tas, ko viņi vēlās, ir pilnīga saimnieciska un politiska neatkarība. Viņi vairs nevar ilgāk panest padomju varu un gadiem ilgo krievu ieceļošanu. Sevišķi Igaunijā un Latvijā ir lielas bailes no krievu plūdiem... Latvija, kur nacionalitāšu proporcionālais līdzsvars ir sevišķi jūtīgs puse latviešu un puse krievu, krievu organizācija Interfronte plāno liela apmēra streikus septembrī, lai protestētu pret jauno pilsonības likuma projektu, kas pēc krievu domām ir diskriminējošs pret krieviem. Taču vakar Interfronte nedemonstrēja. Kāds no tās vadītājiem teica: Šī demonstrācija nekam nedarēja, un no mūsu puses reakcijas nebūs. Mums visiem būtu jāapsāžas piegaida un jāsāk runāt pirms ir par vēlu to darīt.
Tas pats angļu korespondents arī ziņoja, ka Maskava notikusi Demokrātiskās apvienības rīkota demonstrācija, kas atbalstīja Baltijas valstu brīvības centienus. Demonstrantiem uzbrukušas speciālās nemieru apkarošanas vienības un kādas 15 personas esot arestētas. Piedalījušies vairāki simti demonstrantu, kurus varas orgāni esot apstrādājuši ar sitamiem. Speciālas vienības esot arī uzbrukušas atsevišķiem demonstrantiem, izraujot plakātus no rokām uz grūžot tos zemē. Pēc vēlākām ziņām, arestēto skaitu lēš uz 75. Pēc citām Rietumu aģentūru ziņām, demonstrantiem trijās Baltijas valstīs bija pa radio un citādi dots padoms, kā labāk iekārtoties, lai cilvēku važa būtu nepārtraukta. Latvijā, Igaunijā un Lietuvā cilvēki tika aizvesti ar autobusiem uz vietām, kur nebija pietiekoši daudz cilvēku (vai attiecīgo nacionalitāšu), lai izveidotu šo važu. Rietumvācijas avīzes apzīmēja to par "visgarāko cilvēku ķēdi pasaules vēsturē". Moldāvijas galvaspilsētā Kišiņevā, kā ziņoja Rietumvācijas avīze Frankfurter AUgemeine Zeitung, arī notikusi demonstrācija, kas bijusi vērsta pret Hitlera-Staļina pakta sekām un atbalstīja Baltijas valstu prasības pēc neatkarības. Šajfā demonstrācijā piedalījušies ap 10.000 cilvēku kas nesuši arī Baltijas valstu karogus. Kā zināms, Moldāviju izveidoja no Rumānijai atņemtajiem apgabaliem.
Baltijas diena Bonnā
(Red.) Pēc dažādiem aplēsumiem baltiešu rīkotajā demonstrācijā Rietumvācijas galvaspilsētā Bonnā 23.augustā piedalījās ap 800-1000 dalībnieku, to skaitā vācieši un citu tautību pārstāvji. No Anglijas bija ieradušies ap 55 latviešu. Baltijas Diena iesākās jau 22.augusta vakara ar "24 stundu sargu" ierašanos. Jaunieši un citi ar plakātiem un skrejlapām iepazīstināja Bonnas iedzīvotājus ar Baltijas valstu likteni un Hitlera-Staļina pakta 50.gadskārtas demonstrācijas jēgu. Tāpat bija iespējas interesentiem ar parakstu atbalstīt Baltijas tautu centienus pēc neatkarības. Galvenā demonstrācijas vieta bija katoļu dievnama Minsterbazilikas laukums, kur pēc oikūmeniskā dievkalpojuma pēcpusdiena notika plaša sanāksme ar runām un dziesmām. Pati 23.augusta Baltijas Diena iesākās no rīta ar latviešu delegācijas pieņemšanu Bonnas ārlietu ministrijā. Delegācija iesniedza kopēju memorandu. Pl. 12 notika preses konference, dalībniekiem izdalīja speciālu ziņojumu presei par Baltijas valstu stāvokli un tiesiskajam prasībām.
Pēc preses konferences Minsterbazilikā notika oikūmenisks dievkalpojums, kurā piedalījās dažādu konfesiju mācītāji arī Annabergas draudžu dienas dalībnieki un ļoti liels skaits dievlūdzēju, kas piepildīja prāvo dievnamu. Klātesošos sveica vācu katoļu un luterāņu garīdznieki. Svētrunu teica prāv.Beimanis no Latvijas, runājot vācu valodā. Viņš pieminēja Latvijas un citu Baltijas valstu tautu ciešanas zem svešas varas okupācijas: masu deportācijas, mocīšanas, neskaitāmas slepkavības. "Arī es biju Sibirijā," runātājs teica, "es atgriezos, bet tūkstošiem aizgāja bojā ledus tuksnešos. Vai pasaule pamodīsies un aptvers, ka tautas tiek iznīcinātas? Taču Dievs grib, ka katra tauta izdzīvo, ka tā runā savā valodā, ka katra tauta patur savu dvēseli. Un ja tautas tiešām mīlēs Dievu, tad arī citas tautas tās mīlēs. Mums jācīnās par patiesi garīgi bagātu dzīvi. Tikai Dievs viens pats var mūs glābt. Tikai Viņš var katrai tautai un pasaulei palīdzēt: 'Es dzīvoju un Jums ar dzīvot būs!"' Dievkalpojuma beigās lūgšanas un pateicības vārdus teica prāv. E.E.Rozītis. Demonstrācijā dievnama laukumā piedalījās no Latvijas atbraukušie folkloras viesi "Skandinieki" un "Grodi" ar dziesmām un mūziku. Minsteres Latviešu ģimnāzijas audzēkņu grupa attēloja Hitlera-Staļina pakta slepeno protokolu parakstīšanas ceremoniju un abu asiņaino diktātoru apkampšanos un "sadzeršanu".
Daudzie runātāji nosodīja nodevīgo paktu, prasīja brīvību savām tautām. Lietuviešu kustības Sajūdis pārstāvis Kazimiras Motieka uzsvēra, ka mūsu kopējais mērķis ir neatkarības atgūšana, ka ir "galīgi meli" apgalvot, ka Baltijas valstis brīvprātīgi iestājušās PSRS. "Nevar uzcelt tiesisku valsti uz netiesiskiem pamatiem," runātājs teica un piemetināja, ka Baltijas valstīm ir jābūt brīvajā Eiropā un brīvajā pasaulē. Ļoti spēcīgā runā igauņu pārstāvis no Badenvirtembergas nosodīja okupāciju, padomju koloniālismu un prasīja pašnoteikšanās tiesības Baltijas tautām. No latviešu tautas demonstrantus uzrunāja LNNK pārstāvis Ed.Berklavs, PBLA priekSsēža vietnieks un PBA pārstāvis G.Meierovics, DV priekšnieks J. Frišvalds, Rietumvācijas LCP priekšsēdis O.Mazarkevics, bijušo politisko ieslodzīto vārdā H.Lāma, V.Turins. Ed.Berklavs uzsvēra, ka "mēs neapstāsimies mūsu cīņā par neatkarību". jo "nav iespējams atgūt pazaudēto brīvību atrodoties PSRS sastāvā". Viņš arī pieprasīja, lai komūnistu partija atdotu savu "uzurpēto varu".
Demonstrācijas dalībnieki dziedāja visu trīs Baltijas valstu himnas, sarīkojumu kuplināja arī lietuviešu un igauņu kori un latviešu dzejas skandējums.
Par Baltiešu dienas notikumiem Bonnā ziņoja rietumvācu radio un televīzija, kā arī prese. Vīnes radio savā korespondenta ziņojuma par Hitlera-Staļina pakta 50.gadskārtas atzīmēšanu un Baltijas valstu likteni nožēloja, ka ne Rietumvācijas prezidents, ne kanclers, nedz arī ārlietu ministrs atradis par vajadzīgu šai dienā "teikt kādu vārdu, lai izteiktu solidaritāti ar igauņiem, latviešiem un lietuviešiem viņu bezbailīgajā prasībā pēc brīvības un neatkarības". Bundestaga ārlietu komisijas loceklis un bijušais Rietumberlīnes senators Heinrichs Lummers (Heinrich Lummer) savā vēstījumā baltiešu demonstrācijai Bonnā cita starpā teica: "Hitlera-Staļina pakts bija cilvēktiesību iznīcināšanas akts un uzbrukums brīvo Baltijas valstu pašnoteikšanās tiesībām un suverenitātei. Šodien Padomju Savienība tiek uzaicināta, arī no savas puses anulēt visu 1939. gada nolīgumu kompleksu. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautas fronšu prasības ir taisnīgas... Vēstures skatījumā mums vāciešiem ir sevišķa atbildība kopā ar mūsu Rietumu sabiedrotajiem darboties par labu brīvības, cilvēktiesību un pašnoteikšanās tiesību atgūšanai visā Eiropā."
Brīvā Latvija 1989.gada 28.augustā
Atpakaļ
.jpg)
