Atceroties referendumu par Latviešu valodu
   11.03.2013

Sēžot savā istabā pie televizora Rīgā 2012. gada janvārī, tā neērti jutos, ka neviens neko nedara par referendumu. Daži polītiķi saka, lai neiet balsot. Citi - ka tomēr jāiet, – bet nekas nenotiek.

Domāju, ka varbūt es varu kaut ko darīt. Jā, bet ko.... Nu, es taču pazīstu Ēriku (Stendzenieku)! Varbūt kopā kaut kas sanāks. 10. janvārī aizrakstīju viņam:
„Sveiks, Ērik!!
Vispirms daudz laimes Jaunajā gadā!
Esmu drusciņ nobažījies par referendumu. Ir risks, ka daudzi latvieši neies balsot, jo zina, ka tā kā tā krievu valodu neieviesīs. Var iznākt, ka referendumā vairākumu dabūs PAR balsotāji.
Domāju, vajadzētu kaut kādu reklāmu, lai cilvēki iet balsot. Es ar viesnīcas ”Radi un draugi” valdi varētu mēģināt kādus tūkstošus savākt no ziedotājiem u.c., lai segtu izmaksas. Vai Tev būtu interese ziedot savu laiku  šādam projektam? Tev tas maksātu laiku un zināšanas, mēs ar citiem domubiedriem savāktu naudu tiešiem izdevumiem.
Ko Tu saki par tādu lietu? Vai tas ir reāli?
Ēriks atbildēja īsi un aši: „Varbūt satiekamies pie tējas un padomājam kopā? Jā, es būtu gatavs.
Kā Tev rīt 15.30?”
Tā sākās kustība „Celies un ej”.
Vispirms bija jādibina biedrība, kas būs atbildīga par naudas vākšanu un par maksājumiem. Tieši tajās dienās man bija tikšanās ar labu draugu Arni Salnāju. Sēdējam „Radi un draugi” krodziņā, izstāstīju viņam domu dibināt biedrību un lūdzu nākt palīgā. Turpat pie blakus galdiņa sēdēja Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis, kuŗu pazinu kopš rudens. Visi sapratām, ka vēl vajag kādus dibinātājus. Andrejs domāja par Rutu Pazderi, un es piezvanīju savam korporācijas Lettonia biedram Aldim Austeram. Runa bija  vēl par kādiem cilvēkiem, bet palikām pie šiem pieciem. Pēc  Saeimas deputāta Valža Liepiņa ieteikuma nosaucām biedrību „Par latviešu valodu”. Ruta nokārtoja dokumentus, un 20. janvārī mums bija dokuments no Uzņēmumu reģistra. Biedrība „Par latviešu valodu” varēja sākt savu svarīgo darbu.
Sekoja vairākas tikšanās ar Ēriku Stendzenieku un viņa kollēgām no MOOZ, kuŗās uzklausījām viņa ideju pieaicināt sabiedrībā labi pazīstamus un respektējamus cilvēkus, kuŗi tad aicinātu vēlētājus iet un balsot „pret” krievu valodu. Ēriks ieteica saukli ”Celies un ej”. Ar domu - nesēdi mājās, jo uguns deg zem sēdvietas, Latvija tevi gaida. Beigās iesaistījās ļoti daudzi sabiedrībā respektējami cilvēki.
Sākumā Ērika Stendzenieka ideja bija - mēs nemācīsim cilvēkiem, kā balsot, bet galvenais  EJ UN BALSO. Tu zini, kā balsot. Tomēr, tā kā par latviešu valodu bija jābalso PRET, tad beigās atļāvāmies ielikt krustiņu mūsu uzsaukumā pie rūtiņas PRET.
Sākām vākt līdzekļus drukas darbiem un reklāmai. Andrejs Mežmalis ar saviem kontaktiem Daugavas Vanagos visā pasaulē paspēja paveikt brīnumdarbus. Aldis Austers pamodināja studentu organizācijas - sevišķi korporācijas. Man par lielu brīnumu,  viss gāja uz priekšu lielā ātrumā.
Tomēr mēs nebijām vienīgie ar domu cīnīties par savu dzimto valodu. Latvijas studenti, kā 1919. gadā, arī šoreiz dibināja „studentu rotu” Jelgavā Māŗa Ozoliņa vadībā, un Rīgā korporāciju prezidija konventa seniors D.Trofimovs 23. janvārī paziņoja, ka pieņemts lēmums par aicināšanu uz referendumu, lai balsotu PRET otru valsts valodu.
Tātad 10. janvārī jutos viens, bet jau divas nedēļas vēlāk mēs bijām liela komanda.
Rīga, 3.febr., LETA. Jaundibinātā biedrība "Par latviešu valodu" izplatījusi manifestu "Celies un ej!", kuŗā aicina 18. februāŗa referendumā balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Manifestā teikts, ka atbalstam par latviešu valodu jābūt tādam, lai nevienam nekad vairs neienāktu prātā tautai vaicāt: "Vai tomēr nevēlaties divvalodību?" - lai neviens laikraksts visā pasaulē nespētu uzrakstīt, ka ievērojama sabiedrības daļa vēlas divvalodību, lai nevienas valsts televīzijā nedzirdētu ziņās vārdus, ka vairāk nekā ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju ir par krievu valodu.
Biedrību "Par latviešu valodu"  20.janvārī nodibināja Rīgas Ekonomikas augstskolas pensionētais prorektors Māris Slokenbergs, Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdis Andrejs Mežmalis, Latvijas okupācijas izpētes biedrības priekšsēde Ruta Pazdere, jurists, biedrības "Par latviešu valodu" valdes priekšsēdis Arnis Salnājs, Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis, Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes loceklis Aldis Austers.
Biedrības mērķis ir pārstāvēt valodas intereses ilgtermiņā, bet pirmais un izšķirīgais mērķis ir rūpes par latviešu valodai labvēlīgu referenduma iznākumu. "Lai to panāktu, mēs rīkosim aktīvu komūnikācijas kampaņu, un tai jāsākas tuvāko septiņu dienu laikā," teikts paziņojumā. Kampaņas īstenošanai tiek vākti ziedojumi.
Biedrības „Par latviešu valodu” un citu organizāciju kampaņa beidzās ļoti sekmīgi. Tikai 17,75% no visiem balsstiesīgiem nobalsoja PAR krievu valodu kā otru valsts valodu. Mums saziedoja 34 000 latu (no tiem 2/3 no Daugavas Vanagiem). Nav zināms, kādas naudas summas izlietoja latviešu valodas pretinieki.

Māris Slokenbergs