EIROPAS LATVIEU LAIKRAKSTS
Atcerans laiks
115124

Juris Lorencs    08.12.2020

 

 

Adventa laiks tiek dvts par klusuma, miera un prdomu laiku. Bet kas tad ir prdomas? Atmias un atcerans. Ttad atcerans laiks - par msu tuvajiem, par mums paiem. Par Latviju, par dzimto pagastu un pilstu. Novemba izska ceu pie lastjiem ska neparasta grmata - “Lubna. Nkamie simts”. Turpinjums 2018. gad iznkuajam atmiu apkopojumam “Simts ststu par Lubnu”, kas bija savdabga lubnieu dvana valsts simtgadei. Ideja rads vl agrk, 2016. gada vasar, kad dai rosgi cilvki ska darbu pie atmiu vkanas par o nomao, bet bagto novadu. No Lubnas puses ncis kaavadonis Oskars Kalpaks, ministru prezidents Hugo Celmi un dziedtjs Jnis Zbers. Aicinjumam atsaucs teju simts lubnieu, kui kopum uzrakstja tiei simt atmiu ststus - pa vienam katram Latvijas gadam. Patiesb to bija vl vairk, tpc pirmaj grmat nepublictie ststi kuva par pamatu nkamajai. Abas grmatas man pai tuvas, jo pats esmu lubnietis un to veidoanai esmu pielicis ar savu roku.

 

Raugoties no grmatniecbas viedoka, aizvadtos trsdesmit gadus kop Atmodas un valstisks neatkarbas atganas vartu dvt par atmiu laiku. Iznkui neskaitmi memuri, autobiografijas, atmiu pieraksti, dienasgrmatas. Ts rakstjui leionri, nacionlie partizni, izsttie, ebreju un ignu holokaustu izdzvojuie. Prezidenti un ministru prezidenti, bijuie un esoie poltii. Trimdinieki, mkslinieki, uzmji, rsti, zintnieki, mctji, pavri un sportisti. Ar pavisam vienkri, it k neievrojami cilvki. Paldies viiem par to. Gadiem ejot, es aizvien biek atveru s grmatas. Iespjams, tikai zinm vecum, kad cilvks pats sk atskatties uz noietajiem gadiem, ms pa stam skam saprast un novrtt o literatru. 

 

Jaunaj atmiu grmat par Lubnu mani pai piesaistja dau cilvku atmias par pilstias ganbm. Manas brnbas un jaunbas laik, 1960. un 1970. gados, govs vl bija teju vai katr otraj privtmj. Pilstias nomal, Aiviekstes upes ielok blakus bazncai atrads pilstas ganbas. Tiem brniem, kuu mj bija govs, reizi mnes sabiedrisk krt ncs pieskatt visas pilstias ganmpulku. Tas viss ir mainjies, govis jau sen vairs neatmaksjas turt. Es piederu pdjai paaudzei, kas vl atcersies vecs Lubnas ganbas un pau gananu. Pc tam par to vars last vien grmats.

 

Kpc cilvkos pieaug interese par pagtni? Kpc iznk tik daudzas grmatas par dzimtu un novadu vsturi? Iespjams, t ir instinktva pretreakcija padomju okupcijai, kas cents izncint tautas kopjo atmiu. Tikai saprotot, kas ms esam bijui, kas ar mums noticis, no kuienes nkam, ms varam iet uz prieku- gan k individulie cilvki, gan tauta kopum. Es pats turos pie prliecbas, ka daudzu cilvku subjektvas, varbt pat savstarpji pretrungas atmias kopum dod patiesku izpratni par notikuo nek zintnieku monografijas vai valsts iestu “oficili apstiprint” vsture. Lielisks piemrs tam ir mana novadnieka, fizia, LU profesora Gunra Sermona (1934 - 2011) ma nogal sakrtot un izdot grmata- tva Ja Sermona (1899- 1989) un tva msas Almas (1896 - 1987) sarakstts atmias un vstules: “Alma un Jnis. Atmias. Prdomas. Atzias”. Patiesb tas ir prvs sjums, kas nca klaj 2013. gad jau pc profesora nves k privts izdevums vien dau simtu eksemplru liel metien. 1944. gada pavasar Jnis Sermons izgja no savm dzimtas mjm, Lubnas pagasta “Bliiem”, un nekad tajs vairs neatgriezs. Pc kaa gaitm un Vcijas bgu nometnm vi nokuva ASV, Kalifornij, kur apmets Losandelosas pilst. Apprecjs otrreiz, jaunaj laulb piedzima meita. Bet uz Latviju un Ameriku ceoja vstules un fotografijas, saviem dzimten palikuajiem radiem Jnis paldzja  ar materili. Vi nekad vairs netika redzjis savu msu, sievu un Latvij palikuos brnus. Un tomr cilvki atrada spku dzvot tlk.

 

Un tagad lgums tiem lastjam, kuiem varbt ir saglabjus atmias par brnbas gadiem Lubnas un Meirnu pus. Uzrakstiet un stiet ts Lubnas novada kultras darba organizatorei Ilzei Krauklei uz e- pastu pc adreses: ilze.kraukle@lubana.lv. Paredzams, ka grmata ar nkamajiem simt ststiem par Lubnas novadu iznks 2022. gad. Ja jsu imenes albumos glabjas kdas fotografijas par Lubnu, ieskenjiet un stiet ar ts- gan noders. Pirmaj Lubnas ststu grmat izmantoti fotografa Alfreda Grvera uzemtie attli. Laik 1900. gada ldz 1954. gadam vi dokumentja Lubnas un ts apkrtnes auu dzvi. Brnumain krt liela daa no via archva - stikla fotoplates un filmu negtvi - ir saglabjusies. oti interesants, pat unikls materils. 

 

No grmatas “Lubna. Nkamie simts” vka uz mums raugs divi skaisti jauniei. Uzmums izdarts kdas balles laik 1960. gad Lubnas Tautas nam. T autors - Jnis Grvers, fotografa Alfreda Grvera dls. Komentjot o attlu, Lubnas novada domes prieksdtjs Tlis Salenieks grmatas ievad raksta: “Ies laiks, un varbt pc gadiem sedesmit kds atkal veidos grmatu par Lubnu. Un noteikti ar no 2020. gada vars atrast ldzgu fotografiju - balle, jauniei un skatiens, kas raugs nkotn. T ir Lubna. Un msu nkamie simts”.

 

Atskatoties pagtn, tagad saprotu, ka viens no maniem spilgtkajiem brnu dienu iespaidiem ir vectva ststi par piedzvoto Pirmaj pasaules ka, par vcu gst pavadto laiku un glui vai neticamo atgrieanos Latvij. Tagad atliek vien nolot, ka nepierakstju via teikto, varbt iznktu lielisks materils romnam. Es pat zinu, ar ko tas beigtos. Ir 1918. gada 24. decembris, Ziemassvtku svtvakars Velnas baznc. Dievkalpojuma laik atveras bazncas durvis, pa tm ienk izdilis, brdu apaudzis vrs - mans bez vsts pazuduais vectvs Augusts Dambrovs. Un varbt pats dvainkais aj liet ir tas, ka t ir relitte, ka t tiem ar notika. Augusta Ziemassvtku brnums - t o notikumu dvja man dzimt. Vl viens apliecinjums tam, ka dzve var bt interesantka par izdomtu romnu vai filmu. 

 

2020. gads tuvojas izskaai. Atklti sakot, ne tas labkais gads. Tpc jo pai aj Ziemassvtku gaidanas laik gribtos visiem novlt piedzvot brnumu. Varbt pavisam mazu, pavisam pieticgu, bet tomr brnumu. Un prliecbu, ka rt bs labk nek odien.

 


 

Atpaka


Apskatt komentrus (3)



atstj tuku: atstj tuku:
vrds:

JSU KOMENTRS:


Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA