Eiropas nākotne un EP vēlēšanas
Sallija Benfelde    23.01.2024

 

 

 

Pagājušā gada “Eirobarometra” rudens aptauja liecina, ka Latvijā 42% iedzīvotāju par svarīgāko problēmu, ar kuŗu saskaras Eiropas Savienība (ES), atzīst kaŗu Ukrainā. Vēl 24% Latvijas iedzīvotāju par svarīgu problēmu ES atzīst imigrāciju, kā arī tikpat – 24%, uzskata, ka tā ir starptautiskā situācija kopumā. Savukārt no ES pilsoņiem kopumā 28% par svarīgāko problēmu ES atzīst kaŗu Ukrainā, bet 28% uzskata, ka problēma ir imigrācija. Arī ES pilsoņi kopumā par trešo svarīgāko jautājumu uzskata starptautisko situāciju – tā domā 24% ES dalībvalstu pilsoņi. Ceturtajā un piektajā aptaujas vietā gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā ir jautājumi par cenu pieaugumu un inflāciju. Tā domā 22% Latvijas un 20% ES pilsoņu.

 

Starptautiskā situācija Eiropā tiešām nav gluži tāda, kādu to vēlētos vairākums ES dalībvalstu. Ugārijas premjēram Viktoram Orbānam Eiropas Savienībā tagad ir atbalstītājs, kuŗš runā agresorvalsts prezidenta Putina vārdiem – proti, sestdien, 20. janvārī, Slovākijas premjērs Roberts Fico paziņoja, ka Ukraina nav suverēna valsts un ka tā atrodas pilnīgā ASV ietekmē un kontrolē. Trešdien, 24. janvārī, Užhorodā, kas atrodas Ukrainas rietumos pie robežas ar Slovākiju, Fico paredzēta tikšanās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu. „Es viņam pavēstīšu, ka esmu pret Ukrainas dalību NATO un ka uzlikšu tai veto,” piebildis Fico. „Tā būtu vienkārši pamats Trešajam pasaules kaŗam, nekas vairāk.” Fico sestdien Slovākijas  sabiedriskajam medijam RTVS arī sacīja, ka vienīgais veids, kā izbeigt Krievijas kaŗu pret Ukrainu, ir Kijevai atdot daļu savas territorijas iebrucējiem. Slovākijas premjers arī solīja pateikt Ukrainas premjērministram, ka nekādus ieročus no Slovākijas ukraiņi nesaņems. Kā zināms, prokrieviskais premjers Fico pārņēma varu decembrī pēc tam, kad viņa kreisi populistiskā partija uzvarēja septembŗa vēlēšanās ar solījumiem pārtraukt ieroču sūtīšanu uz Ukrainu, bloķēt Kijevas potenciālo dalību NATO un iebilst pret sankcijām pret Krieviju. Pagājušajā nedēļā Fico pauda atbalstu Ungārijas premjeram Orbānam, kuŗš decembrī bloķēja 50 miljardu eiro vērto ES palīdzības paketi Ukrainai. “Es nekad nepiekritīšu, ka valsts ir jāsoda par cīņu par savu suverenitāti. Es nekad nepiekritīšu šādam uzbrukumam Ungārijai,” otrdien kopīgā preses konferencē ar Orbānu Budapeštā sacīja Fico. Arī Slovākijas Kultūras ministrija paziņojusi, ka atsāks sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju pēc tās apturēšanas 2022. gada martā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ir acīmredzami, ka Fico ignorē to, kas ir skaidrs ne tikai militārajiem ekspertiem – piekāpšanās Krievijai un okupētās territorijas atdošana, lai pārtrauktu kaŗu, nozīmēs tikai to, ka Krievijai ir iespēja atjaunot savu armiju, atpūsties un pēc tam no jauna doties uzbrukumā. Daudzi eksperti uzskata, ka trīs līdz piecu gadu laikā tādā gadījumā Krievija var iebrukt arī kādā NATO valstī un ļoti iespējams, ka tā varētu būt arī Latvija. Piemēram, 20. janvārī “Daily Mail”  ir publicējis dažādu militāro ekspertu un atvaļinātu militārpersonu viedokļus par Krievijas iespējamo uzbrukumu Eiropai laika periodā līdz 2044. gadam. Admirālis Robs Bauers, NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, aicina valdības un iedzīvotājus gatavoties lielām izmaiņām savā dzīvē un paredz liela mēroga militāru konfliktu tuvākajos divdesmit gados. Atvaļinātais brigādes ģenerālis Kevins Raians uzskata, ka šogad Krievijas militārie izdevumi palielināsies līdz 140 miljardiem dolaru, un būs trešadaļa no visa valsts budžeta. Raians teic, ka tik milzīgiem izdevumiem nav jēgas, ja runa ir tikai par iebrukumu Ukrainā, tādēļ, visticamāk, Krievija gatavojas kaŗam ar Ukrainu. Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā ģenerālis Bens Hodžess savukārt uzskata, ka Krievija tādā gadījumā nekavēsies ar raķešu triecieniem par Eiropas pilsētām un atgādina, ka Eiropai nav adekvātas un drošas pretgaisa aizardzības sistēmas pret raķetēm.  Īsi sakot, Krievijas iebrukums Ukrainā ir kļuvis par resursu kaŗu. Bez atbalsta un palīdzības ukraiņi neuzvarēs, bet tikai uzvara šajā kaŗā var pasargāt pasauli no globālas traģēdijas. 

 

Manuprāt, īsi un kodolīgi par to savā blogā 22. janvārī par to rakstījis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Michailo Podoļaks: “Atklāti runājot, tikai trīs parallēli procesi mūs var novest pie vajadzīgā rezultāta:  Krievijas Federācijas obligātās taktiskās sakāves kaujas laukā, totāla Krievijas Federācijas izolācija starptautiskajās institūcijās (sākot ar ANO Drošības padomi) un Krievija nespēs saņemt ievērojamus ieņēmumus no izejvielu pārdošanas…”. 

 

Jāpiebilst, ka cerībai, ka Krievijā kaut kas var mainīties, ka iedzīvotāji protestēs pret Putina polītiku, nav nekāda pamata. Krievijā un Baltkrievijā represijas pret iedzīvotājiem, kuŗi uzdrošinās kaut ko paust pret kaŗu vai vienkārši neiepatīkas varai, tikai kļūst nežēlīgākas. Krievijas Valsts Domē jeb parlamentā visu laiku tiek iesniegti dažādi likumprojekti esošo likumu mainīšanai. Piemēram, ir iesniegts likumprojekts ar grozījumiem Ģimenes kodeksā. Neiedziļinoties juridiskās ekvibliristikas sīkumos, šie grozījumi paredz, ka bērnam ir tiesības skaļi paust tikai savu vecāku uzskatus jeb citiem vārdiem sakot, ja bērns kaut ko saka, tad tas nozīmē, ka tā noteikti domā viņa vecāki, jo uz savu viedokli tiesību nav un nevar būt. Savukārt cits grozījumu likumprojekts paredz, ka par “nepareizām” ziņām un attieksmi pret armiju un par to, ka cilvēks ir “nevēlamas organizācijas” biedrs, var tikt konsfiscēts īpašums. Piemēram, žurnālists ir uzrakstījis “nepareizu” rakstu par kaŗu Ukrainā un par to saņēmis honorāru, tiesnesis un tiesa var uzkatīt (ja tā vēlas), ka žurnālists ir nopelnījis, pārkāpjot likumu un ka viņa īpašums ir konfiscējams. Arī algu var uzskatīt par pelnīšanu, pārkāpjot likumu, ja cilvēks, piemēram, strādā kādā cilvēktiesību organizācijā. 

 

Tādā starptautiskajā situācijā Eiropas Parlamenta (EP) lēmumi saistībā ar atbalstu un palīdzību Ukrainai ir ļoti svarīgi un būtiski, it sevišķi tādēļ, ka pastāv pretrunas šajā jautājumā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Neapšaubāmi, ka jūnijā EP vēlēšanās tiks ievēlēti arī Orbāna un Fico uzskatu atbalstītāji, tādēļ Latvijai un tās drošībai ir ļoti svarīgi, lai šajās vēlēšanās piedalītos arī tie mūsu valsts pilsoņi, kuŗi dzīvo ārpus Latvijas. Pilsoņu izvēle, balsojot par kādas Latvijas partijas EP deputātu kandidātiem, patiesībā ļoti ietekmēs Latvijas nākotni, tās drošību un neatkarību.