Zemessargu pārvērtības – no kārtības sargiem par mūsdienīgiem karavīriem
Juris Ulmanis, zemessargs, profesors, polārpētnieks    26.05.2020

 

 

Pirms trīsdesmit gadiem atgūstot valstisko neatkarību, Latvija atradās grūtā stāvoklī. Policijas resursi bija ļoti ierobežoti, naidīgi spēki rīkoja uzbrukumus muitas posteņiem un kopumā situācija atjaunotajā valstī bija gaužām nedroša. Turklāt uz policiju īsti paļauties nevarēja, jo tā bija vienkārši pārdēvēta padomju laika milicija, kuŗā pamatā strādāja krievu tautības cilvēki. Daļa no viņiem pat bija saistīti ar kriminālo pasauli. Jaunajā valstī joprojām dzīvoja daudzi padomju laiku militārie pensionāri un vēl dažus gadus atradās neizvestās PSRS armijas daļas. 1991.gada rudenī Latvijā svešas valsts militārpersonu skaits pārsniedza 50 tūkstošus cilvēku. Okupācijas armijas izvešana tika pabeigta tikai 1994. gada 31. augustā, taču valstī uz dzīvi palika arī Latvijas neatkarībai nelojāli iedzīvotāji, kuŗu vidū arī Kremļa aģenti.

 

Ne Latvijas valstij, ne cilvēkiem nebija nevienas organizētas un bruņotas organizācija, uz ko varēja paļauties. Tāpēc iedzīvotājiem pašiem bija jāņem groži rokās un jāaizstāv sevi. Tā 1991. gada 23. augustā tika pieņemts likums «Par Latvijas Zemessardzi», kas pavēra ceļu brīvprātīga militāra sabiedrības pašaizsardzības formējuma izveidei. Tas kļuva par pirmo reālo militāro spēku atjaunotajā Latvijā un sākotnēji bija pakļauts Augstākās padomes priekšsēdētājam jeb augstākajai amatpersonai valstī.

 

 

Tautas armija

Jau nākamajā dienā pēc likuma pieņemšanas pašvaldību territorijās tika izsludināta zemessargu reģistrācija un atsaucība bija patiešām augsta – dažu mēnešu laikā Zemessardzes rindās iestājās vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, un gada jubileju organizācija svinēja ar 17 tūkstošiem brīvprātīgo. Pirmsākumos šie cilvēki paši par saviem līdzekļiem pirka formastērpus, ekipējumu, ieročus un munīciju. Nozīmīgu ieguldījumu sniedza arī trimdas latvieši, ziedojot naudu un palīdzēja ar padomu. 

 

Jau no pirmajām dienām zemessargi aktīvi iesaistījās valsts aizsardzībā. Nepietiekami apbruņotie iedzīvotāji, kuŗi lielākoties bija guvuši militāro sagatavotību PSRS obligātajā kaŗadienestā, sargāja valsts īpašumus, līdzpilsoņus, palīdzēja robežsargiem, policijai un muitai. Zemessargi cīnījās pret kontrabandistiem, ķēra noziedzniekus, dzēsa ugunsgrēkus, cīnījās ar plūdiem, bloķēja PSRS kaŗaspēka daļas piedalījās un iesaistījās citās ārkārtas situācijās. Lielā mērā pateicoties zemessargiem, izdevās iegrožot organizēto noziedzību, kas postpadomju valstīs strauji izpletās.

 

Zemessardzē darbojās dažādu profesiju pārstāvji ar atšķirīga līmeņa izglītību, taču viņus visus vienoja vēlme palīdzēt jaunajai Latvijas valstij. Zemessargi bija faktiski katrā ciematā, vietējie iedzīvotāji viņus labi zināja un uzticējās. Tāpēc organizācija ātri izpelnījās līdzpilsoņu cieņu. Zemessargi lielākoties savu darbu darīja apzinīgi un aizrautīgi, un  tautā radās teiciens – zemessargs nav profesija, tas ir dzīvesveids. 

 

Par cilvēku uzticību liecina kaut vai tas, ka jau 1992. gadā Zemessardzes paspārnē tika izveidota Zemessardzes jaunatnes organizācija – Jaunsardze. Organizācija, kam vecāki uzticēja savus bērnus, lai tos audzinātu patriotiskā garā un iemācītu aizstāvēt Dzimteni. Šobrīd tajā darbojas gandrīz desmit tūkstošu bērnu jeb aptuveni tikpat cik pašā Zemessardzē.

 

 

Atmodināja Ukrainas notikumi

Latvijas varas iestādēm nostiprinoties, zemessargu loma mainījās. No kārtības sargiem tie pārtapa par armijas sastāvdaļu, veidojot NATO standartiem atbilstošas vienības. Pakāpeniski tika apvienotas sākotnēji izveidotās Zemessardzes brigādes un bataljoni, Zemessardzes atsevišķās vienības tika pārveidotas un pievienotas Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību sastāvam. Savukārt 2010. gada 1. septembrī stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas Zemessardzes likums, kuŗš nosaka, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Tagad tās mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts territorijas un sabiedrības aizsardzībā un piedalīties valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē.

 

Zemessargi kopā ar profesionālās armijas kaŗavīriem piedalās apmācībās un starptautiskās miera nodrošināšanas misijās. Mūsu zemessargi bijuši misijās Kosovā, Irākā, Bosnijā un Afganistānā. Viņiem izveidojusies cieša sadarbība ar līdzīgām organizācijām Lietuvā un Igaunijā, kā arī ar ASV Mičiganas štata Nacionālo gvardi.

 

Līdz ar Zemessardzes integrēšanu bruņotajos spēkos, iedzīvotāju interese par organizāciju gāja mazumā. Taču pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gadā valsts aizsargāšana atkal kļuva par aktuālu tematu. Ar Zemessardzes komandiera Leonīda Kalniņa pūlēm organizācija atkal tika atmodināta un kļūst par tautas spēka iemiesojumu. To lielā mērā apliecina nesenā kampaņa «Palīdzot zemessargam, tu palīdzi sev», kurā ziedojumos izdevās savākt vairāk nekā 75 tūkstošus eiro nakts redzamības brillēm. 

 

Zemessardze aizvien ir lielākais valstij uzticamais militārais spēks, aptverot vairāk nekā 8000 dalībniekus, kamēr Latvijas Republikas profesionālajā armijā šobrīd dien 6500 karavīri. 

 

Strādājot savu ikdienas darbu un dzīvojot savu privāto dzīvi, joprojām būdami brīvprātīgas organizācijas biedri, zemessargi apzinās savus pienākumus un atbildību. No virspusēji sagatavotiem entuziastiem viņi kļuvuši par mūsdienu prasībām atbilstošiem, bruņotai kaujai sagatavotiem speciālistiem, kuŗi ir gatavi jebkuŗā brīdī palīdzēt krizes situācijās un stāties pretī ienaidniekam, lai kāds tas arī būtu, un novērst draudus Latvijas neatkarībai. 

 

Lai arī Zemessardzē var darboties tikai Latvijas pilsoņi, organizācijai palīdzēt var arī trimdas latvieši, piemēram, kļūstot par kādas Zemessardzes vienības patroniem, uzdāvinot noderīgu ekipējumu, piešķirot stipendijas vai kādu apbalvojumu labākajiem zemessargiem. 

 

Atbalstot Zemessardzi, kopīgiem spēkiem gādāsim, lai mums, mūsu bērniem un mazbērniem Latviju vairs nekad nebūtu jāzaudē!