Apkopoja Ligita Kovtuna 02.03.2021
Lielajai mūzikas balvai 2020 (LMB) katēgorijā Par izcilu interpretāciju ir nominēti pianists Georgijs Osokins par Friderika Šopēna Otrā klavieŗkoncerta interpretāciju kopā ar kameŗorķestri Kremerata Baltica; dziedātāja Aleksandra Antoņenko un pianista Reiņa Zariņa Richarda Štrausa un Richarda Vāgnera mūzikas izpildījums Jūrmalas festivālā un vijolnieces Magdalēnas Gekas un pianista Georga Kjurdiana sniegums koncertā Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne Mazajā Mežotnes pilī, kur tika atskaņota latviešu komponistu mūzika.
Gidona Krēmera vadībā Baltijas valstu kamerorķestris Kremerata Baltica kļuvis par uzticamu sadarbības partneri gan pasaulslavenām personībām, gan mūsu jaunās paaudzes spilgtākajiem talantiem, kāds nepārprotami ir tā pirmais viessolists pianists Georgijs Osokins. Georgija klavieŗspēles sākumsoļi sperti tēva profesora Sergeja Osokina vadībā, un to, ka šai saiknei neapšaubāmi ir milzīga loma, apliecina arī tie koncerti, kuŗos uz skatuves satiekas visi trīs Osokinu dinastijas pianisti. Taču katrai no šīm talanta un darbaspēju apveltītajām personībām ir savs ceļš, un Georgijam tas jo cieši saaudies ar leģendārā 19. gadsimta poļu virtuoza Friderika Šopēna mantojumu, saka LMB žūrijas locekle, mūzikoloģe Maruta Rubeze. Starptautiski panākumi jau bija gūti vairākos ar Šopēna mūziku saistītos konkursos, līdz 2015. gadā 19 gadu vecumā Georgijs Osokins kļuva par prestižākā Varšavā reizi piecos gados notiekošā 17. Starptautiskā Šopēna konkursa diplomandu. Taču Georgijs nenāk uz skatuves un pie klausītājiem ar šo, tik vērtīgo diplomu, bet gan ar savas personības īpatno, pārliecinošo un saviļņojoši valdzinošo, skaņās tulkoto starojumu, kas mums ļauj domāt, ka tas, kā Šopēnu spēlē Georgijs, būtu šķitis aizraujoši un interesanti arī pašam šīs mūzikas autoram. Aizvien pārliecinošāk un pārsteidzošāk savas tenora balss briedumu un pasaules pieredzes bagāžu Aleksandrs Antoņenko savas 45. dzimšanas dienas gadā spējis paust izsmalcinātajā, kaprīzajā, bet arī niansēm tik bagātajā vokālajā kameŗmūzikā, kuŗā satura pilnīgai atklāsmei līdzās nepieciešams toņveidē jūtīgs, savstarpējā saskarsmē stabils un gudrs pianists tāds, kāds ir Reinis Zariņš. Aleksandra Antoņenko 2020. gada programmu vidū kā augstākā virsotne vērtējama tieši šī Jūrmalas festivāla noslēguma koncerta programma, ko baudījuši kopskaitā teju 32 tūkstoši klausītāju gan klausītāju skaita ierobežotajā klātienē, gan citās platformās.
Ne Magdalenai Gekai, turpinot studijas Parīzē, ne Georgam, kuŗš savu meistarību kaldinājis Vācijā Diseldorfā un Minsterē, vēl nav trīsdesmit. Viņiem netrūkst nedz jaunības azarta pilnu sadarbības partneru, nedz dažādu mūzikālu kārdinājumu. 9. augustā, kā jau tas ierasts, Mazajā Mežotnes pilī, Pēteŗa Vaska fonda rīkotajos vasaras koncertos, skanēja latviešu kamermūzika. Maruta Rubeze: Kad rūpīgi un mērķtiecīgi izpētīti jau esošie nošu raksti, no jauna iemirdzas Jāzepa Vītola un Jāņa Ķepīša miniatūrie meistarstiķi, un pārsteidzoši dziļi un patiesi tiek izsāpēta Maijas Einfeldes Otrā vijoļsonāte. Bet turpat līdzās iespējams, vissarežģītākais kļūt par pirmajiem interpretiem mūzikai, kas šajā koncertā piedzīvo ugunskristības; un tad Magdalena un Georgs kļūst par līdzradītājiem gan Santas Bušs trauslajā Paula Cēlana dzejas iedvesmotajā jaundarbā Es varu vēl redzēt tevi , gan Platona Buravicka dzelošajā Darba instrumenta restaurācijā. Un jāpiebilst, ka arī manā bagātajā klausītājas pieredzē nav daudz tādu koncertu kā šis, par kuŗa neatņemamu sastāvdaļu kļūst arī tā piesātinātā, koncentrētā uzmanība, ar kādu klausītāji tver katru šo abu jauno mūziķu vēstījuma mirkli.
Atgādinām, ka Lielās mūzikas balvas 2020 pasniegšanas ceremonija notiks šā gada 13. martā. Tiešraidē to atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanālī un Latvijas Radio 3 Klasika pl. 21.05. pēc Latvijas laika. Publikas simpātijas balsojums portālā Delfi, kas sācies jau 19. februārī, noslēgsies 11. martā pl. 23.59.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Atpakaļ
.jpg)
