Sabiedriskā darbiniece Iveta Grava intervijā Ligitai Kovtunai 16.03.2021
No bērnības esmu redzējis un sapratis, cik svarīgi ir Dziesmu svētki latvietības, sabiedrības un kultūras uzturēšanai ārpus Latvijas, teica PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš un ierosināja izveidot īpašu Dziesmu svētku nozari fonda paspārnē. Tevi izraudzīja par šīs nozares vadītāju. Tavā kontā jau ir vairāki atbildīgi sabiedriskie amati Latvijas Nacionālās operas ģildes viceprezidente, Latviešu Dziesmu un deju svētku fonda ASV priekšsēža vietniece, Kultūras biedrības TILTS valdes locekle. Ko tev nozīmē šis jaunais amats?
Kā ikviens jauns amats, vispirmām kārtām lielu atbildību un pienākuma apzināšanos. Arī daudz vairāk darba, lai arī ļoti interesanta. Un ja jau vadītāja tas saistās ar atbildību un pienākumu pret tiem cilvēkiem, ar kuŗiem kopā būs jāstrādā. Tas nozīmē motīvēt un aizraut arī viņus, jo viens pats jau neko neizdarīsi. Sākot kaut ko jaunu, tas arvien ir izaicinājums. Mūsu komanda pirmoreiz tikās aizvadītā gada 1. (Austrālijā 2.) novembrī PBLA organizāciju kultūras nozaru un Dziesmu svētku organizāciju vadītāju sapulcē, lai lemtu, vai šāda jumta organizācija vispār ir vajadzīga, un, ja ir, ko un kā darīsim, lai īstenotu mums uzticētos lielos mērķus (Laiks un BL par to vēstīja nr. 9. L.K.). Lielā vienprātībā pēc četru stundu apspriešanās šiem laikiem raksturīgajā zoom formātā nolēmām vajag! Tā tapa Dziesmu svētku forums. Turklāt izrādās, ka ir tik daudz, ko darīt. Pēc tam katrs no apspriedes dalībniekiem uzrunāja savas organizācijas valdi ar aicinājumu izraudzīties pārstāvjus jaunās organizācijas padomei. Un atkal lielā vienprātībā tika izraudzītas darbojošās personas. Sniega lavīna bija sakustējusies! Tātad mūsu nozarē, kuŗā darbosies no Kanadas Juris Ķeniņš un Arturs Jansons, no ASV Valda Grinberga, Pauls Berkolds un Aivars Osvalds, kuŗš pārstāvēs Latviešu Dziesmu un deju svētku fondu, no Brazīlijas Renāte Albrechta, no Austrālijas Ilze Lībeka. Eiropu pārstāvēs ELA Kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane (Francija) un Lilija Zobens (Anglija), kuŗa ir arī pārstāve Latvijas Dziesmu svētku mākslinieciskajā padomē. Visi apveltīti ar lielu enerģiju un vēlēšanos darboties. Sēdēs turpina piedalīties arī dibinātāji.
Jau decembŗa sākumā nosūtījām PBLA valdei vēstuli ar lūgumu mūs uzņemt PBLA struktūrā. Un tā nonācām PBLA paspārnē.
Līdztekus tapa vēl viena aktīva vienība Koŗa darba grupa. Aicinājām koŗa mūzikas speciālistus diasporā apzināt un gluži konkrēti ieteikt 10 trimdas komponistu dziesmas, kas varētu skanēt lielajā Latvijas Dziesmu svētku programmā. Precīzāk tās trimdas komponistu dziesmas, no kuŗām varētu izvēlēties, Noslēguma koncerta repertuāru sastādot. Bet varbūt arī citos koŗmūzikas koncertos. Tapa saraksts ar 87(!) dziesmām. Ko nu darīt? Itin visas ir tik skaistas, un kuŗš gan ir tiesīgs sastādīt zelta fondu no 10 dziesmām?! Tagad darba grupa mēģina reducēt uz 15 18 dziesmām, ko tad sūtīsim ar ieteikumu Latvijas Nacionālajam kultūras centram.
Latvijā notika aptauja par dziesmām, ko koristi vēlētos dziedāt...
Mēs plašāku aptauju nerīko-jām, bet aptaujājām mūsu koŗa mūzikas speciālistus. Piedāvāsim viņu ieteiktās 15 18 dziesmas, bet nekur nepazudīs arī pārējās ieteiktās dziesmas, jo turpināsim papildināt dziesmu sarakstu. Tā viens darbs ved pie otra. Varbūt taps īpašs koncerts ar dziesmām, kas visbiežāk dziedātas trimdas Dziesmu svētkos, dziesmu un kultūras dienās. Iepriekšējos lielajos Dziesmu svētkos Latvijā pasaules latviešu koŗu koncerts jau bija, varbūt tomēr derētu arī turpmāk. Bet tas ir jājautā pasaules latviešu koŗu vadītājiem un dziedātājiem, kuŗus 27. martā aicināsim uz virtuālo tikšanos.
Vai arī Minesotas Dziesmu svētki 2022. gadā ir jūsu rūpju lokā?
Viss iet roku rokā šo svētku Rīcības komitejas priekšsēdis Ansis Vīksniņš ir Dziesmu un deju svētku fonda valdē. Turklāt fonds jau finansiāli ir atbalstījis Minesotas svētkus. Runājot par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas, kalendārs ir intensīvs šā gada decembrī plānotās Kultūras dienas Austrālijā (Sidnejā) notikšot, 2022. gadā arī Eslingena 75, 2023. gada vasarā, tātad lielie svētki Latvijā, bet 2024. gadā pat divi Dziesmu svētki Kanadā un Anglijā (Līdsā). Būtu tiešām lieliski, ja visi šo svētku rīkotāji tiktos un apmainītos pieredzē tas, lūk, ir vēl viens konkrēts mūsu jaunās jumta organizācijas uzdevums sapulcēt arī viņus. Līdzās galvenajam sadarbībai ar Latvijas Dziesmu un deju svētku rīkotājiem.
Kā klājas ar otru lielo projektu Jāņa Kalniņa operas Hamlets iestudējumu, par kuŗu tur rūpi Latvijas Nacionālās operas Ģilde?
Ar prieku varu uzdāvināt nule nodrukātos Hamleta reklāmas materiālus, kas tapuši Rīgas spiestuvē! Tos saņēmuši visi mūsu atbalstītāji kā apstiprinājumu tam, ka darbs rit pilnā sparā. Neraugoties uz šālaika īpašajiem apstākļiem, iesaistītie cilvēki strādā ar sirdi un dvēseli. Brīžiem nav viegli, taču mēs cits citu atbalstām un uzmundrinām. Varu apgalvot sekmīgi tuvojamies savam mērķim operas pirmizrādei 2022. gada 13. janvārī Rīgā, uz mūsu Baltā nama skatuves, kur tā pēdējo reizi skanēja pirms 78 gadiem un 8 mēnešiem. (Pēdējo reizi Hamlets te skanēja 1944. gada 13. maijā). Ir tapusi interesanta režija kā laika tunelī tā vijas cauri Šekspīra laikam, cauri 30. gadiem Latvijā ar latviskiem elementiem un aizejot līdz mūsdienām, jau pieskaroties globālākām tēmām. Skatuve būs ieturēta ledus baltos toņos. (Režisore izrādei Kristīne Vuss.) Tapušas skatuves tērpu skices (māksliniece Kristīne Pasternaka), skatuviskais ietērps (mākslinieks Andris Eglītis). Koncepcijas ietvarā skatuves mākslinieki jau strādā pie savām lomām, rosīgāks darbs sāksies rudenī. Ar lielām cerībām par iespēju tikties 2022. gada 13. janvārī aicinu ikvienu uz Rīgu, lai būtu kopā šai pirmizrādē, kas tiešām pacilās mūsu latvisko pašapziņu. Sakārtosim savus Latvijas apmeklējuma plānus, iezīmējot šo datumu! Varbūt mūs sagaidīs tikpat skaista, balta, sniegota diena kā šogad janvārī...
Mūsu opernamā ir tradicija rīkot sarunas pirms pirmizrādes. Vai tādas arī būs?
Noteikti, turklāt padarot tās par svētkiem. Divas dienas pirms pirmizrādes plānotas sarunas un tikšanās ar izrādes veidotājiem mūsu Baltajā namā, kā teica komponiste Dace Aperāne, pulcējoties no pasaules Rīgā, ar iespēju piedzīvot latviešu mūzikas vēstures veidošanu.
Runājot par vēstures veidošanu, šis varētu būt ļoti izdevīgs brīdis ieskatīties arī savos privātajos archīvos un atmiņu apcirkņos, lai pievienotos šobrīd diasporā aktuālajai temai par trimdas archīvu mājupceļu.
Noteikti! Bostonā, kā zināms, dzīvo Ādolfa Kaktiņa, 1936. un 1943. gada Hamleta iestudējuma Karaļa lomas izpildītāja mazdēls. Citkārt interesantas vēstures saiknes uzzinām gluži nejauši, kā man tas gadījās, piemēram, ar stāstu par Elzu Žebransku, izcilo latviešu operas zvaigzni, kuŗa jau 1941. gadā dziedāja Ņujorkas Mētropolitana operā. Arī viņas radinieku mājā glabājas daudz foto un vēsturisku dokumentu, kam tiešām jāatrod ceļš uz Latviju. Kā teikts: Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī... Katrā ziņā mēs uzrunāsim, vāksim un apkoposim atmiņas, kas saistītas ar šo vēstures veidošanu. Gatavošanās Hamleta pirmizrādei varētu būt labs stimuls.
Bet par financēm?
Ģilde uzlika augstu latiņu cildenajam mērķim savākt dāsnu ziedojumu 200 tūkstošus dolaru. Esmu priecīga darīt zināmu, ka esam pāri 50%, par ko liels, liels paldies ikvienam ziedotājam! Bet ceļš vēl nav galā, tāpēc aicinu ikvienu mums pievienoties, atbalstot pasaules meistardarba J. Kalniņa opera Hamlets atdzimšanu uz mūsu Baltā nama skatuves!
Maksājumu var veikt, sūtot čeku uz Latvian National Opera Guild, Inc. c/o Maris Lapins, 29 East Gate, Manhasset, NY, 11030-3423, vai maksāt ar kreditkarti www.lnogasv.org
Atbalstītāju vārdi, kuŗu kopējais ziedojums līdz operas Hamlets pirmizrādei 2022. gadā sasniegs 500 US$, tiks pieminēti izrādes programmiņā. Ja kopsumma sasniegs $1000 US, Jūs saņemsiet visus Ceļojums uz operu Hamlets piedāvājumus. Ar ziedojumu var godināt un pieminēt kādu, kam latviešu kultūra un sabiedriskā darbība bija īpaši nozīmīga. Daudzi uzņēmumi mēdz papildināt darbinieku ziedojumus organizācijām ar savu devumu, matching grant. To ir iespējams darīt arī Ģildes atbalstam. Ziedojumi LNOĢ ir atvelkami no ienākumiem, ASV nodokļus aprēķinot. www.lnogasv.org
Kad 2011. gadā Rīgā posā-mies uz citu Ģildes lielo projektu Bruno Skultes operas Vilkaču mantiniece pirmizrādi, Latvijas mūzikas kritiķe nr.1 Inese Lūsiņa vienkāršā sirsnībā teica: Ļoti, ļoti gribas, lai izdotos! Šobrīd varu teikt to pašu, bet ko darīt, lai Hamlets ilgāk turētos mūsu Opernama repertuārā? To jautāju tev arī kā cilvēkam, kas savulaik strādājis Latvijas Nacionālajā operā.
Ja būs laba izrāde, būs arī skatītāji. Bet mārketings, patīk šis vārds, vai nepatīk, būs vajadzīgs. Izrādi ir jāprot atbilstoši ietērpt, lai ieinteresētu klausītājus pasaulē. 1936. gadā tas gandrīz izdevās, mums šis darbs ir jāturpina. Rīgā to skatīsies vietējā publika un tūristi, un noteikti nākotnē to cerams piedāvās arī plašāk digitālajās vietnēs ARTE un Operavision, ko skatās visā pasaulē. Bet, kā ieinteresēt, teiksim, kanadiešu opermīļus? Jānis Kalniņš taču ir arī viņējais komponists?
Kā pati, būdama mūziķe arfiste, koŗu dziedātāja rem- dē izsalkumu pēc mūzikas šajos laikos? Kas tavā mājā skan fonā?
Nu, neskan man mājās fonā nekas, bet ar lielu prieku pēc padarītiem darbiem vakaros mēdzu klausīties Hendeli, Pergolēzi... Mājās ir gan arfa, gan klavieres, nekas netraucē dziedāt, mūzicēšanai arī savam priekam gan vispirms jāievingrina stīvie pirksti. Bet daudz laika aizņem sabiedriskais darbs, lai arī ļoti tīkams un saistīts ar mūziku. Taču vakarrīt piecos pēc Latvijas laika bija kārtējā Ģildes zoom sanāksme. Ap septiņiem beidzās, un es piegāju pie loga, aiz kuŗa pavērās pasakaina sniegotā ainava, tik skaisti apsnigušas priedes. Prātā uzausa Vizmas Belševicas Es mīlu tevi tā, kā priede aug..., uzliku Raimonda Paula dziesmu, noklausījos, nobildēju skaisto skatu. Un nosūtīju savam vīram Robertam, kuŗš šobrīd dzīvo un strādā Londonā . Tā ik dienu kāda sajūta, kāds skaists dabas skats vai dzejas rinda, gribot negribot, aizved pie mūzikas. Esmu laimīga, ka mūzika manā dzīvē ieņem tik svarīgu lomu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Atpakaļ