Par Latviju, vakcīnām un lielo cerību
Sallija Benfelde    02.02.2021

 

Vakcīnas šobrīd tiek uzskatītas par vienīgo drošo iespēju ierobežot un pēc tam arī atbrīvoties no Covid-19. Protams, situācija dažādās valstīs atšķiras, tomēr šobrīd inficēšanās, saslimstības un arī mirstības rādītāji ir biedējoši. Pasaulē ar šo vīrusu saslimuši vairāk nekā 103 miljoni cilvēku, un brīdī, kad mūsu laikraksts nonāks pie lasītājiem, mirušos skaits jau būs vismaz 2,3 miljoni. Latvijā cīņā ar vīrusu sestdien, 30. janvārī,  dzīvību zaudējuši bija jau 1180 cilvēki.

 

Ārkārtējā situācija Latvijā pagarināta līdz 7. februārim, un maz ticams, ka to nepagarinās, jo inficēto skaits no katru dienu testēto skaita joprojām svārstās aptuveni no 7 līdz 9 procentiem. Ir dienas, kad no jauna inficēto ir septiņi, astoņi simti dienā, brīžam šis skaitlis sasniedz vai pārsniedz tūkstoti. Tiek rēķināts, ka 100 cilvēki aplipina 97 citus cilvēkus. Protams, dažādās atskaitēs un tabulās pandēmijas izplatību rēķina atšķirīgi – tiek rēķināts inficēto, saslimušo un mirušo skaits gan uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju, gan uz vienu miljonu, gan arī t.s. kumulatīvais rādītājs jeb inficēto skaits 14 dienu laikā. Latvija visos šajos rādītājos ir aptuveni pa vidu Eiropas Savienības vai visas Eiropas valstīs. Austrālijas neatkarīgās domnīcas Lowy Institute 28. janvārī publicētā pētījumā secināts, ka koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk – Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9. vietā. Mazliet sliktāk veicas mūsu kaimiņiem – Igaunija ir 11., bet Lietuva – 19. vietā.

 

Lai vakcinācija varētu notikt ātri un pārskatāmi, Latvijā tika izveidots Vakcinācijas birojs, kas darbu sāka 25. janvārī. Uz to tika izludināts konkurss, darbam pieteicās 416 cilvēki, atlase notika ātri un par biroja vadītāju izvēlējās Evu Juchņēviču.  Vakcinācijas biroja galvenais uzdevums  būs nodrošināt, lai vakcinēšanas process ritētu gludi un savu poti pret Covid-19 bez aizķeršanās varētu saņemt ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuŗš to vēlēsies. Birojam, visticamāk, būs ne tikai jārisina loģistikas un iepirkumu jautājumi, bet arī jāpārliecina sabiedrība vakcinēties, jo pašlaik šo iespēju izmantot plāno tikai puse Latvijas sabiedrības. Jāpiebilst, ka Eva Juchņēviča, kuŗai ir ilggadīga pieredze nacionāla mēroga pārnozaru projektu vadībā, bijusi XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore. Par Vakcinācijas biroja pieciem t.s. kodola darbiniekiem ir zināms, ka arī pārējie ir strādājuši lielos un nopietnos projektos – eiro ieviešanas projekta un Latvijas zāļu verifikācijas projekta organizēšanā.

 

Tiesa gan, sabiedrībā iebildumus ir izraisījušas biroja darbinieku algas, jo, piemēram, tā vadītājas alga ir lielāka par ministru algām, tāpat arī šaubas radījis tas, ka biroja vadītāja ir bijusi ar kultūru saistīta projekta organizatore. Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts skaidro, ka birojam ir vajadzīgs labs organizators, nevis mediķis.

 

Birojs ir aktīvi sācis darboties. Lai sasniegtu vakcīnu piegāžu apjomam atbilstošu potēšanas pret Covid-19 ātrumu, tiks organizēts kopēji vadīts vienotais vakcinēšanas tīkls, un līdz vasaras beigām paredzēts sapotēt 70% pieaugušo, paredz  valdībā apstiprinātais Covid-19 vakcinācijas plāns. “Vakcinācijas plāns, kuŗu šodien apstiprinājām valdībā, ir detālizēts, digitāls un elastīgs. Nenoteiktība ir šī laika vienīgā noteiktība, tagad mēs būsim gatavi rīkoties dažādās situācijās. Gan tad, ja vakcīnu piegādes kavēsies, gan tad, kad to būs ļoti daudz,” par plānu izteicās veselības ministrs. Veselības ministrija arī informēja, ka vakcinācijas process tiks organizēts centralizēti. Ņemot vērā to, ka vakcinēšanās ir ikviena iedzīvotāja brīvprātīga izvēle, iedzīvotāji varēs pieteikties vakcinēšanās rindā vairākos veidos – sākot ar elektronisku pieteikšanās vietni, kas tuvākajā laikā tiks atvērta reģistrācijai, gan arī caur ģimenes ārstiem. Prioritārās vakcinējamo grupas nemainīsies. Februārī tiktu turpināta veselības aprūpes darbinieku vakcinēšana, bet papildus tiktu uzsākta arī sociālās aprūpes dienestu darbinieku un to klientu, kā arī daļas senioru vakcinēšana. Jau no aprīļa varētu sākt citu prioritāro grupu iedzīvotāju vakcinēšanu, savukārt no jūnija varētu uzsākt visu iedzīvotāju vakcinēšanu, kas iepriekš nav iekļāvušies kādā no prioritārajām grupām. Lai sasniegtu mērķi – pieaugušo iedzīvotāju vakcinācija ne mazāk kā 70% 2021. gada vasaras beigās – no februāŗa pakāpeniski ir jākāpina vakcinācijas pakalpojumu apjoms, lai no marta varētu nodrošināt ne mazāk kā 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā.

 

Vēl var piebilst, ka Eiropas Savienībā ir apstiprinātas trīs vakcīnas – Pfizer un BioNTech izstrādāto Covid-19 vakcīnu, ražotāja Moderna vakcīnu, un pašās janvāŗa beigās apstiprināta arī AstraZeneca vakcīna.

 

Vismaz teorētiski plāns un arī ieceres nopietni iesaistīt informācijas technoloģijas (IT) ir apsveicams. Līdz šim, piemēram, ļoti daudz laika ir prasījusi dažādu datu apstrāde un dokumentu gatavošana, kas bieži vien notika manuāli.

 

Tomēr ir nopietni šī plāna īstenošanas riski.

 

Pirmkārt, tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju ir gatavi vakcinēties. To vidū, kas to nevēlas, vairāk ir krievu valodā runājošo. Daļa iedzīvotāju vēlas nogaidīt, lai pārliecinātos, ka jaunās vakcīnas nenodara neko ļaunu, bet daļa uzskata, ka vakcīnas vispār ir sliktas un nav vajadzīgas. Piemēram, Janīna no Daugavpils ar 52 gadu darba stāžu, kuŗa turklāt ir Daugavpils slimnīcas Plaušu slimību un tuberkulozes centra galvenā medicīnas māsa un arī radiologa asistente, apgalvo, ka noteikti nebūs tā, kas vakcinēsies pirmā, ka vienmēr visu apdomā. Janvāŗa sākumā Latvijas Radio Latgales studijas žurnālistiem medmāsa stāstīja, ka paļaujas uz sava organisma izturību un imūnitāti, kas pasargās no slimības. Sazvanoties pēc nedēļas, viņa atrodās mājās ar diagnozi “Covid-19 pozitīva”.  Janīna domā, ka inficējusies darbā, un 70 gadus vecā medmāsa cer, ka slimība paies viegli.

 

Otrkārt, problēmas jau tagad rada visu trīs minēto vakcīnu ražotāju kavēšanās ar piegādēm. 

 

Latvija līdz šim saņēmusi trīs Pfizer Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās   divās piegādēs saņemtas 23 400 devas, bet trešajā – vēl 6800 devas.  Savukārt 12. janvārī saņemtas 1200  pirmās Moderna vakcīnas devas. Tagad tiek gaidītas arī AstraZeneca vakcīnas.

 

Skandālu izraisījusi ziņa, ka Latvija jau decembrī varēja pasūtīt daudz vairāk Pfizer devu, bet bijusī veselības ministre Ilze Viņķele valdību par to pat nav informējusi. Tiesa gan, Pfizer ir ļoti sarežģīta vakcīnu pārvadāšana un uzglabāšana, tomēr jau tobrīd bija skaidrs, ka AstraZeneca apstiprināšana kavēsies. Ir sākta dienesta izmeklēšana, un premjers sola, ka vainīgā vai vainīgās personas tiks sodītas.

 

Ir skaidrs, ka no tā, cik veiksmīgi tiks īstenots vakcinācijas plāns un kā birojs (arī valdība) pratīs sarunāties un sadarboties ar iedzīvotājiem, būs atkarīga ne tikai premjera, veselības ministra un vēl vairāku polītiķu nākotne (Saeimas vēlēšanas ir jau nākamajā gadā), bet arī  Latvijas iedzīvotāju veselība. Tā ir ļoti nopietna un smaga nasta.