EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Par izglītību, latviešu skoliņām un identitātes sajūtu
110716

Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatores Aijas Otomeres saruna ar Salliju Benfeldi    03.03.2020

 

 

Latviešu valodas aģentūra (LVA) ir tiešā Izglītības un zi­­nātnes mi­­nistrijas (IZM) pār­raudzībā, un tās mērķis ir veicināt latviešu valodas – Lat­vijas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – statusa nostiprināšanu un ilgt­spējīgu attīstību.

 

Protams, latviešu valoda un kultūra ir latviskās identitātes pamats, tāpēc diasporas skolām ir nenovērtējama loma tās vei­­došanā un stiprināšanā.

 

LVA financējumu no IZM bu­­džeta programmas “Valsts va­­lo­das polītika un pārvalde” lat­­viešu nedēļas nogales skolām Eiropā, tajā skaitā arī Gruzijā, Turcijā, Baltkrievijā un Ukrainā, admi­­nistrē Eiropas Latviešu ap­­vienī­-ba (ELA). Savukārt finan­cējumu latviešu nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām ārpus Eiropas administrē Pa­­saules Brī­vo latviešu apvienība (PBLA).

 

2019. gadā 58 diasporas ne­­dēļas nogales skolās un vasaras vidusskolās, kas saņēmušas LVA financējumu, mācījies 2021 bērns (PBLA – 718, ELA – 1303).

 

ASV pagājušajā gadā dar­bo­jušās 19 nedēļas nogales skolas un 2 vasaras vidusskolas, Kana­dā – 6 skolas, Austrālijā – 7 skolas un 1 vasaras vidusskola, bet Dienvidafrikas Republikā un Brazīlijā katrā darbojusies 1 sko­la. Tātad ārpus Eiropas strādā­jušas 37 skolas.

 

Eiropā 2019. gadā darbojušās 65 skolas, tajās mācījušies 1800 bērni, no kuŗiem skolu rēgulāri apmeklē 1428 bērni. No 253 sko­lotājiem, kuŗi darbojas Ei­­ropas skolās, 130 ir pedagoģiskā izglī­tība.

 

 

Kā Latvijas valsts atbalsta diasporu un tās skolas, cik daudz varam tām dot?

 

Vispirms jāteic, ka atbildība ir sadalīta vairākām ministrijām. Ir pasākumi, kuŗos atbalstu dejo­tāju un dziedātāju kopām sniedz Kultūras ministrija, ir Ārlietu ministrija ar saviem konkursu projektiem, kam ar vēstniecību palīdzību vietējās kopienas var iesniegt pieteikumus, tajā skaitā arī pasākumu atbalstam. Savu­kārt mūsu pārziņā ir izglītība, un kopš 2013. gada šim mērķim paredzētā lielākā financējuma daļa ir LVA. Līdz tam varējām atalgot vien pāris skolotāju Krie­vijā, kuŗi tur mācīja latviešu va­­lodu izsūtīto un arī 19. gs. beigās izceļojušo pēctečiem. Kopš 2013. gada, kad financē­jums kļuva lie­lāks, šis atbalsts ir kļuvis mērķ­tiecīgāks un ir iz­­vei­dojusies at­­balsta sistēma, kam ir vairāki vir­zieni: tiešais finan­cējums diasporas skolām, dia­­sporas mācību līdzekļu izstrā­­de, kā arī diasporas skolotāju iz­­glītošana. Jau pirms 2013. gada ir aizsācies atbalsts arī ārvalstu augstskolu lektorātiem, kuŗos pasniedz latviešu valodu.

 

Šobrīd prioritāte ir latviešu valodas apguve, bet kādas vēl programmas valsts piedāvā lat­viešu skoliņām?

Tad jārunā par latviešu nedēļas nogales skolām un latviešu vi­­dusskolām. Eiropas un ASV, kā arī Austrālijas, Kanadas, Bra­­zī­lijas un Dienvidafrikas skolas ievērojami atšķiŗas. Ir vecās trim­das skolas, no kuŗām Eiropā ir divas – Stokholmas un Lon­donas latviešu skolas – un jaunās diasporas skolas. ASV, Kanada un Austrālija joprojām māca, balstoties uz trimdas laikā iz­­­strā­dā­tajām programmām, vienlaikus gan cenšoties tās mo­­dernizēt. At­­šķiŗas arī mērķ­au­ditorija – ne tikai bērni, bet, galvenokārt, bēr­nu vecāki un viņu motivācija. Amerikā ir gods katru sestdienu vai svētdienu vairākas stundas pavadīt ceļā, lai aizvestu bērnu  uz skolu un atpakaļ vai uz sešām nedēļām sūtīt savu bērnu uz va­­saras vidusskolu. Savukārt Ei­­ro­pā bieži vien vecāki skoliņā ir gandrīz vai jāievilina, daudziem joprojām ir emocionāls aizvai­nojums pret Latvijas valsti. Pro­tams, to nevar attiecināt uz vi­­siem jaunā emigrācijas viļņa iz­­braucējiem, tomēr skolu un or­­ganizāciju vadītāji ar šo attiek­- s­mi bieži vien sastopas. Eiropas skolas nav tik stabilas, tās bieži uzplaukst un ātri noriet. Ar to mums ir jā­­rēķinās, tādēļ atšķiŗas arī finan­cējuma saņemšanas kri­­tēriji. Amerikas, Austrālijas un Ka­­na­das skolu programmās jo­­projām ir dažādi mācību priekš­meti, atsevišķi tiek mācīta lat­viešu valoda, ģeografija, vēsture, bet Eiropas skolās šis mācību sa­­turs tiek apgūts integrēti. Latvie­šu valoda tiek apgūta, svinot arī tradicionālos latviešu svētkus, ar rokdarbu, dziedāšanas, dejošanas un dažādu citu pasākumu pa­­līdzību. Ap divām trešdaļām sko­­lotāju nav profesionāli pedagogi, tie ir entuziastiski vecāki, kuŗi ir ieinteresēti, lai bērni saglabātu saikni ar Latviju, ap­­jaustu savu kultūru un valodu. Šiem sko­lo­tājiem pietrūkst me­­todisko zinā­šanu, tāpēc LVA lielu uzmanību velta diasporas sko­­lotāju apmā­cībai. Katru gadu mūsu kursos Latvijā, kas ilgst trīs dienas, pul­cējas ap 50 diasporas skolotāju no visas pasaules. Vēl tiek orga­nizēti semināri arī mītnes zemēs – gan Eiropā, gan Kanadā, Aus­trā­lijā un Amerikā. Tie, kuŗi bijuši kursos Latvijā, savas zināšanas nodod tālāk arī pārējiem.

 

Skolas var saņemt arī valsts financējumu. Mūsu prasība ir,  lai nodarbības notiktu vismaz divas reizes mēnesī, tomēr kopā tās tik un tā ir tikai dažas stundas mēnesī. Tāpēc, ja netiek strādāts arī mājās vai netiek izmantotas tālmācības iespējas, latviešu va­­lodu nav iespējams pamatīgi ap­­gūt. Latviešu skolas nodrošina latvisko vidi, kuŗā bērns redz, ka ir arī citi, kas runā latviešu va­­lodā. Ja vecāki vēlas, lai bērns runātu latviski, tad mājās ir jā­­ru­nā latviešu valodā, kas jau­­najai emigrācijai bieži vien nebūt nav pašsaprotami. Vecākiem ir jā­­skaidro, ka, bērnam kopš dzim­šanas dzirdot un runājot divās (vai vairākās) valodās, nebūs grū­tības iekļauties mītnes zemes skolās. Esam izveidojuši infor­matīvus bukletus vecākiem, kur skaidrojam dažādus ar biling­vismu un multilingvismu saistīt­us jautājumus. Drīzumā iznāks arī buklets vecākiem, kuŗu bērni uzsāk skolas gaitas mītnes zemē. 

 

Katru gadu LVA rīko arī radošo darbu konkursu latviešu bērniem Latvijā un pasaulē, darbi tiek vērtēti, tiek izdots radošo darbu krājums. Un bērnam tas ir liels notikums, ja viņa darbs tiek pub­licēts grāmatā. Labākie kon­kursa dalībnieki saņem apbal­vojumus, bet grāmatu ikviens saņem sū­­tī­jumā pa pastu. Arī šogad Dzim­tās valodas dienā balvas saņēma vairāki bērni no diasporas, kas piedalījās kon­kursā “Izstāsti man savu sapni”.

 

Kā var pieteikties finan­cē­ju­mam latviešu skoliņām? 

Skolām, lai saņemtu finan­cē­jumu, ir jādarbojas jau vismaz gadu. Līdz šim financējums nav bijis tik liels, lai pietiktu pilnīgi visiem un visam, taču šogad fi­­nancējums ir būtiski palie­li­nā­jies: Eiropas skolām ir pa­­re­dzēti 104 580 eiro, bet skolām ārpus Eiropas – 44 820 eiro. Eiropas skolām financējums ir lielāks, jo tāda ir bijusi PBLA un ELA vie­nošanās 2013. gadā, kas jopro­jām ir spēkā: Eiropas skolām no valsts līdzfinancējuma ir pare­dzēti 70 procenti, bet skolām ārpus Eiropas – 30 procenti. Sa­­vukārt no izglītojoša­jiem pasā­kumiem paredzētā fi­­nancējuma 70 procenti ir pa­­re­dzēti PBLA valstīm (37 800 eiro), bet 30 procenti – ELA (16 200 eiro). Kon­kur­su nolikumi ir publicēti LVA mājaslapā www.valoda.lv, tur pie­­ejamas arī saites uz elektronis­kajām pieteikuma anketām. Konkurss Eiropas sko­lām šogad noslēgsies 2. martā, bet skolām ārpus Eiropas – 16. martā, gai­dām pieteikumus! Gan ELA, gan PBLA ir pašiem savas Izglītības padomes, un LVA uztic organi­zācijām pašām veidot fi­­nanču komisijas, protams, iesaistoties šajā darbā. Organizācijas arī ad­­ministrē līgumus ar skolām.

 

Kādiem nolūkiem skolas var tērēt saņemto financējumu?

Eiropā tām skolām, kuŗas ie­­sniegušas pieteikumus un at­­bilst kritērijiem, no piešķirtā fi­­nan­cējuma prioritāri tiek kom­pen­sēti telpu īres un apdro­ši­nāšanas izdevumi. Tālāk skatā­mies jau pēc skolēnu skaita un piešķiram līdzekļus, piemēram, mācību lī­­dzekļu un materiālu iegādei, kancelejas precēm, ko­­pēšanai, skenēšanai u.tml. Skolas var iegādāties grāmatas, arī mū­­zikas instrumentus, var organizēt iz­­glītojošas ekskursijas. Trimdas skolas financējumu izmanto arī skolas telpu remontam, rēķinu apmaksai. 

 

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā darbojas diasporas skolās ļoti ie­­cienītā programma “Bērnu, jau­­niešu un vecāku žūrija”. Tā ir Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas financēta Bērnu literātūras centra ini­ciā­tīva, kas darbojas lasīšanas vei­cināšanas programmā. Žūrija iz­­vēlas gan latviešu, gan ārzemju autoru tulkoto grāmatu kom­plektus dažādām vecuma gru­pām. Arī diasporas skolas var piedalīties šajā programmā un saņemt grāmatu komplektus pa pastu. 

 

Pastāstiet, lūdzu, vairāk par mācību līdzekļiem – kā tie top, kā skoliņas pie tiem var tikt.

Mūsu vietnē www.maciunmacies.lv ir sadaļa diasporai, kuŗā mēs ievietojam visus diasporai veidotos darbus. Vietnē ir gan diasporas latviešu valodas programmas dažādiem vecuma posmiem, pārbaudes darbi, gan daudzi un dažādi digitālie mā­­cību materiāli un spēles. Šogad visām diasporas skolām iegā­dā­jāmies soma.lv abonementu, kas ir digitālo materiālu resursu krātuve. 

 

Interesants projekts bija pašu diasporas skolotāju veidoti pie­­redzes materiāli, kuŗus rediģē­jām un illustrējām, – digitāli ir pieejami gan Stokholmas skolo­tājas Guntas Neimanes “Spēles un uzdevumi latviešu valodas apguvei”, gan Sanktpēterburgas skolotājas Māras Muktupāvelas “Izzinošas spēles par augiem”, gan ilggadējas Austrālijas un Ame­rikas skolotājas Līgas Gē­­mu­tes veidota grāmatu sērija “Dēkas”, kā arī citi materiāli. Šie pašu veidotie materiāli bija sko­lotājiem ļoti būtiski – paš­apziņai un tālākai pieredzes nodošanai. Šobrīd ir pauze, jo apsīcis rakstīt­gribētāju skaits, bet gan jau atkal drīz atradīsies kāds entuziasts. 

 

Ilgi gaidīts bija pašmācības rīks latviešu valodas apguvei jau­niešiem un pieaugušajiem “e-Laipa” (www.elaipa.lv), kam šobrīd jau ir pieejami trīs lat­viešu valodas apguves līmeņi (A1, A2, B1), sagatavošanā ir B2 līmenis. Ir arī vēl daudz citu materiālu, kas pieejami mūsu vietnē, piemēram, videolekcijas no LVA diasporas skolotāju kur­siem – tās īpaši noderēs jaunajiem skolotājiem bez peda­goģiskās izglītības, kas tikko uz­­sākuši darboties diasporas skolās. Šiem skolotājiem no­­de­rīgs būs arī LVA diasporas skolo­tāju metodikas skolas “PUPA” elektroniskais izdevums, kam katrs numurs ir veltīts mācību procesā nozīmīga te­­mata ie­­pa­zīšanai, ietverot gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskus pie­mērus.

 

Intervijā Valsts prezidents Egils Levits sacīja, ka gan Latvijā, gan diasporā ir ne­­pie­ciešama pilsoniskās izglītī­bas programma, bet Satvers­mes tiesas priekšsēde Ineta Zie­mele intervijā savukārt stā­stī­ja, ka tiesas tiesneši do­­das uz skolām un bib­liotēkām, lai stās­tītu par mūsu valsts konsti­tucionālo pamatu Sat­ver­smi. Viņa sacīja, ka labprāt dotos arī uz vasaras nometnēm Latvijā, lai skaidrotu un stā­s­tītu par to. Kā vērtējat šādu iespēju diasporas bēr­­niem un jauniešiem?

 

Tas būtu ļoti vērtīgi. It sevišķi tādēļ, ka daudziem diasporas vecākiem ir šī emocionāli sa­­asinātā attieksme pret Latvijas valsti. Valsts izglītības satura  centrs (VISC) ir izstrādājis dia­-sporas izglītības vadlīnijas, kas pievēršas arī vēstures jautā­ju­miem. 

 

Vai ir skoliņas, par kuŗām varētu sacīt: tās ir mūsu teicamnieces?

 

Manuprāt, Amerikas vasaras vidusskola “Gaŗezers” jau ir kļu­vusi par kultūrvēsturisku vēr­tību. Sešas nedēļas, ko jau­nieši labprāt velta no sava va­­saras brīvlaika, un tā četrus gadus pēc kārtas, tas ir fenomens! Patiesībā jebkuŗa diasporas latviešu skola ir liela vērtība. Eiropā tā noteikti ir Lon­­donas Latviešu skola ar savām senajām tradicijām, kas nesen nosvinēja savu 70 gadu jubileju, tāpat arī Stokholmas Latviešu skola, kam tagad jau ir 66 gadu sena vēsture. Noteikti jāizceļ ir Cīrihes un Bāzeles latviešu skola “Auseklis”, kas vien­­mēr ir pratusi būt financiāli neatkarīga, kā arī Portadaunas latviešu skola “Zī­­ļuks” Ziemeļ­īrijā, kuŗā nodarbī­bas no­­tiek katru nedēļu, un tas, pateicoties skolas vadītājas pa­­tiesajam entuziasmam. Negribas veidot tādu teicamnieku sarak­stu, jo visas skolas darbojas no sirds, ar lielu misijas apziņu. Jā­­izsaka mil­zīga pateicība šiem skolotājiem, kuŗi savu brīvo laiku nesavtīgi velta saiknes uzturēšanai ar Latviju, mā­­cot un iedzīvinot latviešu valodu un kultūru savā mītnes zemē. 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA