Kristīgi Demokrātiskā Savienība ir partija, kas Latvijas politikā ienes brīvības, taisnīguma un solidaritātes principus.
   24.08.2011

KDS pārstāv sociālā tirgus ekonomiku, ko izveidoja Dr.Ludvigs Erhards. To līdz šodienai pamatoti dēvē par Vācijas ekonomisko brīnumu, kur ne valstij, ne privātajam nav tiesību pārņemt kontroli pār ekonomiku. Tai jākalpo cilvēkam.

Darbs visiem ir viens no KDS sociālā taisnīguma principiem. Darba tirgū jādarbojas normai, ka strādāt ir izdevīgāk nekā nestrādāt.

Lai Latvijā stabilizētu ekonomiku, nepieciešamas šādas izmaiņas:
1) izsludināt force majore stāvokli ekonomikā un veikt starptautisko auditu;
2) salauzt korupciju valsts, pašvaldību un privātajā sektorā. Ekonomiskajiem noziegumiem nav noilguma;
3) pārcelt nodokļu slogu no darba ņēmēja uz kapitālu;
4) pakļaut ārzonās reģistrētos uzņēmumus finanšu kontrolei;
5) nepieļaut valsts un pašvaldību stratēģisko un peļņu nesošo uzņēmumu privatizāciju;
6) ieviest progresīvo nodokļu sistēmu;
7) samazināt nodokļu slogu un palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem un invalīdiem.

Ar likumu aizliegt valsts un pašvaldību uzņēmumiem, to meitas uzņēmumiem, brīvostām, brīvajām ekonomiskajām zonām un muitas noliktavām darboties ārzonās.

Palielināt Konkurences padomes lomu brīvā tirgus nodrošināšanā un cīņā pret monopolu ietekmi.
Mainīt likumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulatora finansēšanu. Regulatoram jāstrādā sabiedrības labā.

Finanšu krīze norāda uz morālo krīzi, tāpēc jāatgriežas pie godīgām savstarpējām tirgus attiecībām.

Izveidot līdzsvarotu budžetu bez jauniem aizņēmumiem nav KDS mērķis. Vairāk jādomā par paaudžu taisnīgumu, jo katrs eiro, ko mēs aizņemamies, uzliek slogu nākamajām paaudzēm.

Sociālā tirgus ekonomika paredz valsts iespēju iejaukties brīvajā tirgū. Tieši šobrīd valsts varai jāuzņemas iniciatīvu un aktīvi jāiesaistās krīzes novēršanā, piesaistot lielos investorus, kas radīs jaunas darba vietas.

Valsts ekonomiskās stabilitātes pamats ir uzņēmēji. Vislielākā uzmanība jāvelta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tieši šie uzņēmumi rada visvairāk darba vietu un veido sabiedrības vidusšķiru.

Ražojošiem uzņēmumiem radīt labvēlīgu eksporta vidi.

Izcīnīt labvēlīgas un pietiekamas subsīdijas un kvotas lauksaimniecībai un zivsaimniecībai nolūkā nodrošināt valsti ar augstvērtīgiem, lētiem vietējiem pārtikas produktiem un attīstīt eksportu.

Plānot un īstenot ilgtspējīgu vides attīstības politiku, nodrošinot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas līdzsvarotu attīstību. Nodrošināt jaunu vides tehnoloģiju izmantošanu visās tautsaimniecības nozarēs.

Valsts un sabiedrības dzīvotspēja un attīstība ir tieši proporcionāla tās kultūras līmenim. Nemitīgi meklēt un ieviest jaunas formas kultūras pozitīvās ietekmes palielināšanai visos sabiedrības slāņos. Attīstīt kultūrtūrismu un radošās industrijas, pārvēršot to sabiedriskā un ekonomiskā labumā.

Likums kalpo cilvēkam, nevis cilvēks - likumam. Likuma balsts ir dabisko tiesību principi un kristīgās vērtības. Tiesiskums ir demokrātijas pamats. Bez cilvēktiesībām nav demokrātijas.

Latviešu valoda ir vienīgā Latvijas Republikas valsts valoda.

Izglītības politikā KDS galvenais uzdevums ir solidāra valsts un privātā partnerība. Tas nozīmē, ka privatajām izglītības iestādēm nepieciešami tādi paši finanšu noteikumi kā valsts izglītības iestādēm. Tas veicinās:
1) izglītības pieejamību novados un valsts pierobežā;
2) izglītības kvalitāti;
3) nodarbinātību;
4) skolas izvēles brīvību.

Cilvēka sociālā izcelšanās nevar un nedrīkst būt par galveno faktoru tā nākotnei. Nabadzība pārāk bieži sākas ar izglītības trūkumu. Visiem ir jābūt vienādām iespējām saņemt labu izglītību un profesionālo sagatavotību.

Tikai tad, kad valsts izmainīs savu attieksmi pret jauniešiem, mainīsies jauniešu attieksme pret valsti. Izglītībai jābūt tādā kvalitātē, lai jauniešiem tā nodrošinātu labu patstāvīgā darba sākumu. Arī valstij jāuzņemas atbildība, lai jaunieši atrastu darbu un nodrošinātu dzīvi Latvijā.

Nodrošinātas vecumdienas ir viena no KDS prioritātēm. Valsts vecuma pensijām jābūt pietiekamām, lai veiktu nepieciešamos ikdienas maksājumus un nodrošinātu labklājību. Pieaugot dzīves dārdzībai, jāpieaug arī pensijām.

Veselības aprūpei jāorientējas uz pacientu un tai jābūt konkurētspējīgai un ekonomiskai. Novērst monopolu ietekmi farmācijā. Nepieciešams ieviest obligāto veselības apdrošināšanu.

Latvijā ikvienam jājūtas sociāli aizsargātam, integrētam un vajadzīgam.