Sirds aicina mājās
Sallija Benfelde    21.03.2023

 

 

Kā zināms, no 2018.gada Latvijā darbojas piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē un Rīgā, ko izveidojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) remigrācijas projekta “Reģionālais remigrācijas koordinators” ietvaros.

 

Ikvienam ir iespēja bez maksas saņemt reģionālā koordinatora konsultāciju par sev aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā. Ņemot vērā individuālas vajadzības un apstākļus, koordinatori palīdz rast atbildes uz plaša spektra jautājumiem, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar pašvaldības un valsts iestādēm, tādējādi sagatavojot personālizētu informācijas piedāvājumu par atgriešanos konkrētā Latvijas reģionā. Tomēr remigrācijas koordinatori nav tikai kā sekretāres pie telefona, bet sadarbojas ar pašvaldībām, reģionālajiem laikrakstiem, rīko arī seminārus, aptaujas, piedalās, piemēram, sarunu festivālā “Lampa” un citos pasākumos.

 

Protams, Latvijā atgriežas arī cilvēki, kuŗi pirms tam nav prasījuši padomu koordinatoram vai - tieši otrādi – pēc konsultācijām un pārdomām nolemj neatgriezties. Reti, bet gadās, ka tautieši atgriežas Latvijā, bet tad pārdomā un atkal dodas prom.

 

Pagājušajā gadā Latvijā atgriezās 773 cilvēki: Zemgalē 97, Rīgā 198, Vidzemē 96, Kurzemē 185, Latgalē 197.

ZEMGALE

Remigrācijas koordinatore Zemgalē – Anete Spalviņa. Aizvadītajā gadā Zemgalē atgriezušās 97 personas un sagatavoti 407 individuālie piedāvājumi remigrantiem. Par atgriešanos Latvijā interesējušās 122 ģimenes un, pēc 2022. gada datiem, nākamajos gados Zemgalē potenciāli varētu atgriezties 85 ģimenes jeb 291 cilvēks. 

 

Interese par atgriešanos Zemgalē ir Jelgavas pilsētā, Jēkabpils novadā, Aizkraukles novadā, Bauskas novadā, Jelgavas novadā, Dobeles novadā.

 

Pagājušais gads ir bijis izaicinājumu pilns remigrantiem un latviešiem diasporā. Joprojām aktuālākās problēmas ir atalgojums, bērnudārza rindas un dzīvesvietas atrašana pēc ilgstoši pavadīta laika ārzemēs. Pērn remigrācijas koordinatore Anete Briņeca organizējusi vebināru remigrantiem “Stress - ceļabiedrs dzīvē vai ienaidnieks?”, kuŗā tautiešiem ārzemēs bija iespējams uzzināt par to, kā cīnīties ar stresu. Uz pasākumu aicināti ārvalstīs dzīvojošie tautieši, tie, kuŗi atgriezušies Latvijā, un ikviens, kuŗš saskaras ar stresu ikdienā. Arī 2023. gadā plānots veikt dažādas aktīvitātes remigrantiem un sniegt atbalstu dažādu jautājumu risināšanā un pakalpojumu saņemšanā.

 

Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore 2022. gadā aktīvi piedalījusies lokāla un valstiska mēroga pasākumos. Veiksmīgi sadarbojas ar valsts institūcijām – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ārlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru, Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām, LIAA biznesa inkubatoriem, EURES konsultantiem, vietējiem remigrantiem, uzņēmējiem un nevalstisko sektoru. Koordinators vienlaikus ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem tautiešiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā.

RĪGA

Remigrācijas koordinatore –  Daina Šulca. Rīgas plānošanas reģions aptver deviņas pašvaldības – Rīgu un Jūrmalu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu. Ar koordinatores starpniecību 2022.gadā Rīgas reģionā atgriezās 198 personas. Kopš remigrācijas programmas sākuma četru gadu laikā Rīgas reģionā sākta sadarbība ar 2917 Latvijas iedzīvotājiem ārzemēs, no kuriem 905 jau atgriezušies. Vairāk nekā puse no remigrantiem par savu dzīves vietu izvēlējušies Rīgu, tad seko Jūrmala, Ādaži, Mārupe, Sigulda, Salaspils, Ķekava, Ropaži un Olaine.

 

Daina Šulca: “Interese par atgriešanos uz dzīvi Latvijā notiek nepārtraukti. Galvenais atgriešanās iemesls nav materiāli labumi, bet gan nostalģija pēc ģimenes un draugiem un patriotisms, kā arī iespēja veidot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi Latvijā. Šobrīd vienlīdz vienādi atgriežas gan vienkāršu darbu darītāji, gan arī labi atalgotu profesiju veicēji, piemēram, finansisti, ārsti, vadības pārstāvji un citi. Latvijas pievilcīgums remigrantu skatījumā pēdējos gados ir būtiski palielinājies, ko veicina arī atalgojuma pieaugums Rīgas reģionā.”

 

Galvenokārt pērn atgriezušies no Eiropas valstīm – Lielbritanijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Īrijas, Vācijas. No tālākām zemēm var minēt ASV – katru gadu palielinās interese un atgriezušos skaits no Amerikas. Pērn pieaudzis to personu skaits, kas vēlētos pārcelties uz Latviju no Krievijas. Daina Šulca pastāstīja, ka pērn gada pēdējos mēnešos parādījās jauna tendence – jūtami pieauga interese no Krievijā dzīvojošo puses par iespējām pārcelties uz Latviju. Saņemt remigrācijas koordinatora pakalpojumus var tikai tie Krievijā dzīvojošie iedzīvotāji, kuŗi ir Latvijas valstspiederīgie un vēlas atgriezties dzimtenē. Bet interesi izrāda arī Krievijas pilsoņi, kuŗiem ir kāda tuvāka vai tālāka asinsradniecība Latvijā. Šie cilvēki vēlas saņemt repatrianta statusu. Tomēr visbiežāk tam seko atteikums, jo koordinatora sadarbība ar potenciālo remigrantu, kas pretendē uz repatrianta statusu, sākas tikai tad, kad Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde viņam ir piešķīrusi šo statusu.

 

Galvenie jautājumi ir, kā pieteikt bērnus Rīgas pirmsskolas iestādēs un skolās, kā Latvijā saņemt ārzemēs iegūto bezdarbnieka pabalstu un pensiju par ārvalstīs nostrādāto laiku, kā pareizi pārvest personīgās mantas. Remigranti bieži vaicā par ģimenes pabalstiem Latvijā un dzīvesbiedra – ārzemnieka iespējām iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Pērn bija daudz jautājumu, kur papildus var apgūt latviešu valodu kā bērniem, tā pieaugušajiem.

VIDZEME

Pagājušā gada novembrī Vidzemē par remigrācijas koordinatori sāka strādāt  Inga Madžule. Pavisam gada laikā atgriezušies 96 cilvēki, no kuŗiem 61 - ar koordinatora palīdzību, bet 35 – atgriezušies paši.

- sagatavoto piedāvājumu skaits 108 ģimenēm un 273 cilvēkiem;

- potenciāli varētu atgriezties 46 ģimenes un 146 cilvēki;

- atgriezušies (21 ģimenes un 61 cilvēki);

- atgriezušies paši un vērsušies pēc konsultācijas pie koordinatora jau pēc atgriešanās 17 ģimenes un 35 cilvēki.

 

Inga Madžule arī skaidro, ka joprojām saglabājas tendence būt piesardzīgiem, šobrīd īpaši energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieaugums ir iemesli, lai savu interesi par atgriešanos un pašu atgriešanās procesu atliktu uz vēlāku laiku. Pandēmija nobremzēja visus tiešos kontaktus ar diasporu. Ukrainas kaŗš noteikti arī savā ziņā ir ietekmējis remigrantu atgriešanos, bet par to konkrēti dati diemžēl nav pieejami. Tomēr cilvēki atgriežas, tās ir ilgas pēc mājām, vecākiem, vēlme, lai bērni neaizmirst latviešu valodu un paliek par latviešiem, īpašumu apsaimniekošana, uzņēmējdarbības uzsākšana utt. Remigrācija ir dziļi emocionāls process un katram ir savs personīgs iemesls kāpēc vēlas atgriezties. Koordinatore arī saka, ka atgriezties dzimtenē vēlētos daudzi tautieši. Bailes, neziņa un informācijas trūkums ir tas, kas attur, liek apsvērt, nogaidīt un, iespējams, tā arī nekad nepieņemt šo izšķirošo lēmumu.

KURZEME

Remigrācijas koordinatore Kurzemē ir Agnese Berģe. 2022.gadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušies 185 cilvēki un vēlmi atgriezties pauduši vēl 123 cilvēki. Kopumā Kurzemes reģionā no 2018. gada marta līdz 2022.gada beigām atgriezušies 965 cilvēki, kuŗi par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepāju, Ventspili, Tukumu, Kuldīgu un citas Kurzemes pilsētas, savukārt par potenciāliem plāniem atgriezties informējuši aptuveni 719 cilvēku. “Cilvēku atgriešanās plānus dzimtenē ietekmē situācija pasaulē, tomēr interese par atgriešanās iespējām aizvien ir liela. Potenciālie remigranti rūpīgāk plāno pārcelšanos atpakaļ uz Latviju, laicīgāk meklējot darba un izglītības iespējas, kā arī mājokli, turklāt šobrīd ievērojami augušas iespējas kārtot dažādas formālitātes un jautājumus attālināti, tai skaitā piedalīties darba intervijās. Attālināta darba iespējas veicinājušas arī interesi par mājokļiem zaļākā vidē – piepilsētās vai lauku apvidos, lai gan joprojām saglabājas arī liela interese par Kurzemes pilsētām kā dzīvesvietu pēc atgriešanās dzimtenē. Turpinu būt atbalsts ikvienam, kam nepieciešams padoms vai iedrošinājums, lai spertu izšķirīgo soli – atgriezties dzimtajā Kurzemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.

LATGALE

Remigrācijas koordinatore – Astrīda Leščinska. Pateicoties efektīviem remigrācijas pasākumiem, ar koordinatora atbalstu uz dzīvi Latgalē kopš 2018. gada jau ir atgriezusies 361 ģimene (1005 cilvēki), kā arī atgriezušās pašas un sazinājušās ar koordinatoru 155 ģimenes (384 cilvēki). Savukārt 88 ģimenes izrāda interesi atgriezties tuvākajā nākotnē. Lēmums par atgriešanos dzimtenē ir ļoti emocionāls, vēlmi atgriezties sekmē ne tikai ilgas pēc mājām un tuviniekiem, bet arī Latgales plānošanas reģiona priekšrocības: attīstīta infrastruktūra, pieejamās darba vietas, atbalsts ģimenēm un uzņēmējdarbībai, daudzveidīga kultūras dzīve – tas viss kopumā labvēlīgi ietekmē remigrantu atgriešanos dzimtajā novadā. Tie, kas atgriežas, ir lieli cīnītāji. Astrīda Leščinska atzīst: “Bieži vien cilvēki atgriežas bez profesionālās vai augstākās izglītības, tomēr attālinātā darba iespējas ir pavērušas jaunas iespējas nodarbinātībā. Reģionā ir arī novērojama problēma ar dzīvesvietas pieejamību pilsētās, īpaši, ja remigranti cer uz pašvaldības valdījumā esošo dzīvojamo fondu. Remigrācijas veicināšanas priekšnosacījums ir labvēlīgu apstākļu izveidošana remigrantiem. Bieži vien šie apstākļi ir labvēlīgi arī esošajiem iedzīvotājiem un tādējādi sniedz daudzpusīgus ieguvums.” Latgalē tiek novērota ne tikai starptautiskā remigrācija, bet arī iekšējā, cilvēkiem atgriežoties Latgalē no citām Latvijas pašvaldībām. Izvērtējot atgriešanos, reģionā aktuāli kļūst jautājumi par dzīvesvietu, telpu biznesam, iespējām iegādāties zemi un izglītības pieejamību.