EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Dziesmu svētkos pirmo reizi divi Stokholmas latviešu kori
128966
Teodora Reitera koris 1952. gada 17. novembrī Stokholmā. Diriģents Teodors Reiters. Fotogrāfs nezināms. Avots Pētera Alberta privātais archīvs

Pēteris Alberts    30.05.2023

 

 

 

Koŗu skatēs pirms Dziesmu svētkiem tiek vērtēta koŗu mākslinieciskā kvalitāte. Videoskatēs piedalījās 46 ārvalstu latviešu koŗi, starp tiem trīs sieviešu koŗi un viens vīru koris. No sieviešu koriem “Stokholmietes” saņēma vislielāko punktu skaitu; no visiem koŗiem tikai septiņi saņēma vairāk punktus nekā “Stokholmietes”. Stokholmas latviešu koris starp jauktajiem koŗiem ieņēma 25. vietu.

 

Stokholmas latviešu koŗi dibinājis Teodors Reiters 1945. gada 22. maijā. Tāpēc Teodora Reitera dzīves laikā tas saucās Reitera koris. Reitera koris koncertēja vairākās pilsētās arī ārpus Zviedrijas, piedalījies visos Eiropas latviešu Dziesmu svētkos, kā arī Dziesmu svētkos Latvijā kopš 1990. gada. Lai gan koris saucies arī par Viduszviedrijas latviešu kori, tam pamatā vairāk nekā pusgadsimteni bija “vecie” reiterieši. Korī dziedājuši pat trīs paaudžu vienas ģimenes locekļi, arī vienā laikā. Gadu gaitā kori vadījuši vairāki diriģenti, tai skaitā jau minētais Teodors Reiters, un piemēram, Arvīds Norītis un Andris Vītoliņš. Tagad vairākus gadus kori vada Gaida Rulle. Liela loma ir arī kora priekšniekiem. Laikā, kad Trešās Atmodas laikā lielā neziņā posāmies 1990. gada Dziesmu svētkiem Rīgā, koŗa priekšniekam Andrejam Šaltam virsdiriģents bija teicis, ka “jums ir jāpiedalās, jūs mums nenojauksiet.” Kādā no 1990. gadu pirmajiem Dziesmu svētkiem Mežaparka Lielajā estrādē godināja katras balss gados vecākos koristus, tostarp tenoru no Stokholmas latviešu kora.

 

Savukārt sieviešu koris “Stokholmietes” ir dibināts pavisam nesen. 2021. gadā Stokholmas Ev. lut. draudzes Draudzes ziņās parādījās šāds paziņojums: “Dāmu koris “Stokholmietes”. Lai nezaudētu kora tradicijas un kordziedāšanas kultūru, tapis dāmu koris “Stokholmietes”. Idejas autores - Sandra Leja Bojsten, Kristīne Lagzda Haapanen un Ligita Veigure. Mēs uzturēsim radošu savienojumu starp folkloru, seno mūziku, kā arī mūsdienu latviešu mūziku, iesim kopsolī ar Latviju, turpināsim tradicionālās vērtības un rūpēsimies par to saglabāšanu, koncertēsim, tiksimies, atbalstīsim latviešu tradicijas šeit, Zviedrijā, Latvijā, kā arī ārvalstīs. Un, protams, mūsu mērķis ir piedalīties Dziesmu un deju svētkos.” 

 

Koris darbu uzsāka 2021. gada 5. oktobrī. Koŗa mākslinieciskā vadītāja ir Sandra Leja Bojsten. Arī šajā korī dzied trīs paaudžu vienas ģimenes meitenes. Koristes par savu moto izvēlējušās “Viena meita Rīgā dzied, Otra dzied Stokholmā. Abas dzied vienu dziesmu, Viņām labi saskanēja!” 

 

Lai 150 gadu Dziesmu Svētkos šovasar labi skan!


 

Atpakaļ