EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Ceļojam uz Magadanu!
87028

Gundega Saulīte    16.07.2018

 

 

Aktieris Ēriks Vilsons sagatavojis monoizrādi „Mana Magadana”, kas balstās uz autobiografisku materiālu. Viņš 1956. gadā dzimis Kolimas apgabalā Magadanā. Pusotra gada vecumā kopā ar māti un vecāko brāli pārbraucis vecāku dzimtenē, bet pirms gadiem pieciem kopā ar kinorežisores Dzintras Gekas vadīto „Sibirijas bērnu” grupu devies uz tālo Krievzemes austrumu apgabalu. Kāpēc? Lai pieauguša cilvēka acīm paraudzītos uz vietu, kur izsūtījumā mitusi viņa māte Zenta Vilsone, kur pats nācis pasaulē un sācis savas gaitas. Varētu teikt – cilvēks meklēja atbildes uz daudziem gadu gaitā nobriedušiem jautājumiem, meklēja jau sen intuitīvi apjaustu, bet nu racionāli tveramu saikni ar savu pirmsākumu. Un droši vien, lai skaidri ieraudzītu – kāda gan ir tā Magadana.

 

Šis brauciens, kuŗā Ēriks devās kopā ar brāli, arī Latvijā populāro aktieri Mārtiņu Vilsonu, nu ieguvis atspulgu viena aktieŗa izrādē. Tajā viņš ir gan teksta autors, gan režisors un aktieris. Ēriks Vilsons nāk pie skatītājiem, lai pastāstītu stāstu par savu ceļojumu uz dzimšanas vietu. Bet viņa mērķis ir bijis daudz plašāks – tajā iekļautas viņa pērn mirušās mātes dzīves stāsta aprises, mātes dzejoļi un sarunas ar dēlu. Līdz ar to vēstījums iegūst plašu emocionālu vispārinājumu, tas ir stāsts par ģimenēm, kuŗu liktenī savulaik iejaucās staļiniskās represijas, un tā ir ļoti būtiska mūsu tautas daļa. Stāstot notikumus no savas bērnības Magadanā (par ko uzzinājis vairāk no citu, ne savām atmiņām), par savas mātes, inteliģentas latviešu sievietes, likteni tālu prom no dzimtenes, dēls ir nelokāmi pārliecināts – šie stāsti mūslaiku jauniešiem ir jāzina, lai skaidri apzinātos ne tikai vēstures pagriezienus un pāridarījumus, bet arī mūsu tautas izturības un spēka avotus. 

 

Tāpēc Ēriks Vilsons ar mērķtiecīgi izveidoto monoizrādi, kuŗai pats ir arī teksta autors un režisors, uzstājas Latvijas skolās, ar skatītājiem sarunājoties kā līdzīgs ar līdzīgiem. Protams, jauniešiem nākas paskaidrot dažu labu jēdzienu, no krievu valodas pārtulkot kādu izteicienu, bet, pateicoties stāstītāja vienkāršajai, uzticības pilnajai intonācijai, viņa stāstā jaunieši ieklausās uzmanīgi un pamazām tiek arī aizrauti un aizkustināti. 

 

Lai uzskatāmi apjēgtu to „pasaules malu”, kur atrodas Magadana, skatītājiem tiek parādīta karte, kuŗā pāri visai Krievzemei iezīmēts maršruts no Rīgas līdz Kolimas apgabalam pie Ohotskas jūras. Tas bija ceļš, kuŗā tika aizvesti izsūtītie, un to vēlāk mēroja arī „Sibirijas bērnu” grupa, lai apzinātu represijās bojāgājušos un godinātu viņu piemiņu. Aktieŗa priekšnesumu papildina tikai atsevišķi rekvizīti. Daži fotouzņēmumi, mātes rakstītu dzejoļu burtnīciņa. Te nav nekādas izlikšanās, nav aktieŗspēles pierastā nozīmē, bet piesaista tieša un godīga valoda, atklājot ceļu līdz pavisam vienkāršai atziņai: „Magadana katram sava...” Mūsu priekšā ir cilvēks, kas meklē atbildes uz mokošiem jautājumiem, sastopas ar negaidītām atskārsmēm un neparedzētiem pārdzīvojumiem. Un izrādes beigās, sakrāmējis savu ceļotāja mugursomu, Ēriks atkal ir ceļā. 

 

Šī izrāde, kuŗā ir tik maz no pierastā teātŗa, ir patiesas cilvēcības audzināšanas stunda. Tik noderīga jauniem cilvēkiem, bet arī daudz vairāk pieredzējušai publikas daļai tā sniedz vielu pārdomām, salīdzinājumam ar pašu piedzīvoto. Bez jūtināšanās un lieka sentimenta, bez pamācītāja paceltā pirksta Ēriks Vilsons vienkārši un patiesi runā par dzīvi. Un viņa stāstījums mūs aizved līdz Magadanai un atved mājās.

 

No redakcijas.

Ja arī jūs vēlaties savā organizācijas vai biedrības sarīkojumā parādīt šo izcilo monoizrādi, lūdzu, sazinieties ar Ēriku Vilsonu – e-pasts eriks.vilsons@gmail.com

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA