Ar jaunās paaudzes acīm
Mag.hist. Agnija Lesničenoka    14.07.2020

 

 

Arī Latvijas Nacionālajam archīvam šis Covid-19 epidēmijas un ārkārtas situācijas laiks Latvijā un pasaulē bijis neparasts, kad nācies pielāgoties jaunajiem apstākļiem, taču kā aktīvs zobratu mehānisms tas nav apstājies un turpinājis savu darbu, tostarp Latvijas Valsts archīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļā. Uz Latvijas Nacionālā archīva un trimdas archīvu populārizācijas fona šī nodaļa liekas kā nemanāma šūniņa, jo sabiedrībā Latvijas Nacionālo archīvu vai tās struktūrvienību Latvijas Valsts archīvu lielākoties uztveram kā vienu fundamentālu veselumu, kas pieņem, glabā un populārizē dokumentus, taču kā jau katrs mechānisms, arī archīvs sastāv no sīkākām vienībām, jeb struktūrvienībām un nodaļām, un ja runa ir par trimdas archīviem, tad bieži šī aina, kur tad tieši nonāk šie archīvi un kas ar tiem strādā, ir nepilnīga. Šī ir iespēja tuvāk iepazīties ar nodaļu, kas saņem un rūpīgi apčubina jūsu sūtītos archīvus. 

 

Pirms pati pievienojos nodaļas darbam un ciešai saskarei ar trimdas dokumentiem, dziļāka izpratne par trimdas latviešu sabiedrību galvenokārt saistījās ar studenšu korporāciju Daugaviete, kuŗai piederu, jo tāpat kā daudzas citas studenšu un studentu korporācijas, arī Daugaviete pēc masveida latviešu izceļošanas Latvijas otrreizējās okupācijas dēļ 1944.gadā, tika atjaunota trimdas apstākļos. Māsām uzturot saites ar ārpus Latvijas daugavietēm un mūsu vēstures apskatos neaizmirstot par viņu likteņgaitām pēc Otrā pasaules kaŗa, trimdas posms kļuva daļa no mūsu organizācijas šodienas identitātes. Arī pats Latvijas Valsts archīvs vienmēr bijis biežs apciemojuma mērķis vairāku gadu gaŗumā studiju laikā LU Vēstures un filozofijas fakultātē, bet to, cik bagāts ir šis archīvs, aptvēru tikai, kad no mūzeju vides pārgāju strādāt uz archīvu, izvēloties tieši ar trimdu saistītu darbu. Biju aizrauta, cik liels darbs ir paveikts archīvā šo gandrīz 20 gadu laikā, vācot, pieņemot un kārtojot trimdas materiālus, cik liels un vēl līdz galam pētnieku neapgūts ir šis trimdas dokumentārais mantojums, lai bagātinātu historiogrāfiju ar fundamentāliem pētījumiem par kultūrvēsturiskajiem un polītiskajiem procesiem trimdas latviešu sabiedrībā, tādējādi liekot daudz vairāk apzināties, cik bagāta un daudzpusīga bijusi trimdinieku sabiedriskā, kultūras dzīve, kā arī, nenovērtējamais pienesums Latvijas neatkarības atgūšanā.

 

Latvijas Valsts archīvs ar trimdas archīvu vākšanu, kārtošanu, glabāšanu un populārizēšanu nodarbojas kopš 1993. gada, kad tika saņemti pirmie trimdas dokumenti. 1996.gadā sekoja nākamais solis, kad kopā ar bibliotēkām un mūzejiem Latvijā tika organizēta konference un izstāde “Trimdas archīvi atgriežas”. Uz konferences laiku tika izdots uzziņu krājums ar tādu pašu nosaukumu, kuŗā tika apkopotas ziņas par trimdas archīviem Latvijā vairākos desmitos bibliotēku, mūzejos un archīvos. Visu šo gadu laikā Latvijas Valsts archīvs arī veiksmīgi sadarbojies ar vairākām ārzemju latviešu organizācijām, kas palīdzējušas veicināt dokumentu nokļūšanu Latvijā, kā, piemēram, Amerikas latviešu apvienību, Pasaules brīvo latviešu apvienība, Daugavas Vanagu organizācija u.c. Sadarbojoties ar PBLA, no 2004.gada 30. septembŗa līdz 2. oktobrim Rīgas Latviešu biedrības namā notika PBLA Kultūras fonda un Latvijas Valsts archīva rīkotā konference “Trimda, kultūra, nacionālā identitāte”, kas ir līdz šim vērienīgākā trimdas jautājumiem veltītā konference ar mērķi izvērtēt trimdas kultūras nozīmi latviskās identitātes saglabāšanā.

 

Liela un nozīmīga loma nodaļas, iepriekš sauktas par Personu fondu un trimdas dokumentu daļa, darbības vēsturē ir bijusi tieši tās bijušajam vadītājam Mārim Brancim. Pateicoties viņa uzņēmībai un enerģijai no iznīcības paglābta daļa trimdas dokumentārā mantojuma. To apliecina arī 2001. gadā Ministru kabineta atzinības raksts Mārim Brancim par ieguldījumu Latvijas un latviešu trimdas vēstures saglabāšanā. Viņš bija arī viens no galvenajiem konference “Trimda, kultūra, nacionālā identitāte” organizētājiem, kā arī, vairāku gadu gaŗumā un pat līdz šai dienai veic nemitīgu trimdas archīvu populārizēšanu plašsaziņas līdzekļos, arī laikrakstā Laiks.

 

Vērienīgs darbs tika izdarīts arī 1997. gada vasarā, kad Latvijas Valsts archīvs nosūtīja komandējumā uz Kalamazū ASV archīva ekspertu Gunti Švītiņu, lai apzinātu un komplektētu latviešu kultūras darbinieku dokumentus un archīvus, kas tobrīd atradās Latviešu studiju centra bibliotēkā. Rezultātā izveidots apjomīgs fonds  Nr. 2123 “Latviešu studiju centra archīvs”. Nozīmīgā komandējuma laikā apzināti arī citi vērtīgi archīvi un nodibināti draudzīgi kontakti ar vietējiem sabiedriski aktīviem latviešiem. Nodaļa vairāku gadu gaŗumā aktīvi iesaistījusies arī Amerikas latviešu apvienības rīkotajā projektā “Sveika, Latvija”, kas ir izglītojošu programma Amerikas, Kanadas un Austrālijas jauniešiem, lai divu nedēļu laikā Latvijā iepazītos ar latviešu kultūru, tradīcijām un dotu ierosmi latviskuma saglabāšanā. Jaunieši archīvā tiek iepazīstināti ar dokumentu krājumu un to specifiku, ļaujot viņiem ielūkoties dokumentos, kas nākuši no viņu valstīm, kā arī dodot iespējas meklēt informāciju par saviem radiniekiem. Ļoti ceram, ka pašreizējai situācijai pasaulē nostabilizējoties, arī turpmāk nākotnē varēsim pie sevis uzņemt jauniešus.

 

Šobrīd Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļu vada Inese Kalniņa. Viņa atminas, ka pirmais darbs, atnākot strādāt uz Latvijas valsts archīvu 2006. gada janvārī, bija darbs pie fonda Nr. 2416 “Latviešu leģionāru personu dokumenti / Daugavas Vanagu kollekcija (Lielbritanija)”, savukārt jau nopietna dokumentu aprakstīšanas un iedziļināšanās trimdas vēsturē sākās ar fondu Nr. 2071 “Silkalns Eduards (dz. 1937), pedagogs, rakstnieks (Austrālija)”. Tolaik kā galvenā archīviste Inese nostrādāju līdz 2009. gada janvāŗa beigām, kad ilggadējais nodaļas priekšnieks Māris Brancis devās pensijā. Inesei tika uzticēts pārņemt nodaļas darbu, divus gadus strādājot par nodaļas vadītāja vietnieci, līdz 2011. gada janvārī, apvienojot visus valsts archīvus Latvijas Nacionālajā archīvā, tika izveidota nodaļa ar jaunu nosaukumu “Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļa”, un Inese kļuva par tās vadītāju.

 

Šobrīd nodaļa ar tajā ietilpstošo astotnieku – Inesi Kalniņu, Aināru Mazvērsīti, Mārtiņu Marsonu, Sabīni Vītolu, Kristīni Mateju, Everitu Tammi, Gunti Švītiņu un mani - aktīvi darbojas pie vairākām iecerēm. Notiek raita latviešu bēgļu kartotēkas digitālizācija, lai tā tuvākā nākotnē būtu pieejama ikvienam arī attālināti. Kartotēku izveidoja Vācijas Latviešu centrālā padome un Latvijas Sarkanais Krusts Vācijā no 1945. gada līdz 1950.gadam, uzskaitot ap 130 tūkstošus personu. Šobrīd notiek arī izstādes “Baltijas brīvības un miera kuģis“ gatavošana, kas pavisam drīz Latvijas Nacionālā archīva galvenās ēkas skatlogos Vecrīgā Šķūņu ielā 11 atspoguļos 1985. gada jūlija notikumus, kad tautieši trīs dienu gaŗā braucienā no Stokholmas apbraukāja Baltijas jūras ziemeļu daļu tuvu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas krastiem, Braucienu rīkoja trimdas latviešu, lietuviešu un igauņu jaunatne, lai veicinātu mieru un brīvību Baltijas jūras abos krastos. Notiek arī kārtējās virtuālās izstādes “Latvieši Lielbritanijā” gatavošana, tā rudenī būs redzama Latvijas Nacionālā archīva mājas lapā www.arhivi.gov.lv, kur iespējams aplūkot arī iepriekšējo gadu virtuālās izstādes, kā, piemēram, – “VEF 100”, “Māris Bišofs. Idejas”, “Baltijas valstu bēgļu nometnes Vācijā. 1944 – 1951” un daudzas citas. Savukārt kā viens no pēdējiem lielākajiem un ievērojamākajiem archīva ieguvumiem minams ietekmīgās Baltijas valstu trimdas organizācijas "Baltiešu aicinājums Apvienotajām Nācijām" (BATUN) archīvu nonākšana Latvijas Valsts archīvā 2019. gada vasarā. Organizācija tika nodibināta 1966. gadā ar mērķi atgūt okupēto Baltijas valstu neatkarību un panākt to dalību ANO. BATUN savas darbības laikā aktīvi rīkoja dažās demonstrācijas un informēja ANO par stāvokli okupētajās Baltijas valstīs un jautājumiem, kas skaŗ šo valstu un iedzīvotāju tiesības. Pirms tam BATUN archīvs glabājās Ņujorkā, kur par to gādāja latviešu kopiena. Šobrīd notiek kārtošanas darbs, lai tā saturs archīva lasītavā drīzumā būtu pieejams ikvienam pētniekam un interesentam.

 

Latvijas Valsts archīvs joprojām aicina un ar prieku saņem trimdas dokumentus. Tos var sūtīt uz: Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļa, Latvijas Valsts archīvs, Bezdelīgu iela 1a, Rīga, Latvija LV-1048.

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem