EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
“ … no visām pusēm objektīvi stāstāms stāsts – kā jebkurš stāsts”
81254
Foto: LETA

Irinu Zeibārti uzrunāja žurnāliste Inese Raubišķe    26.09.2017

 


Šoruden aprit 140 gadu, kopš dzimis, un 75 gadi, kopš miris viens no ievērojamākajiem un ietekmīgākajiem Latvijas vēstures veidotājiem pagājušajā gadsimtā. 

 

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis – dzimis 1877. gada 4. septembrī, aizgājis mūžībā 1942. gada 20. septembrī. 

 

Traģiskais valsts un paša liktenis vērta Kārli Ulmani par vienu no brīvās Latvijas simboliem padomju okupācijas laikā. Lai gan sarkanās impērijas varas iestādes mērķtiecīgi viņa vārdu un piemiņu nīdēja, taču tautā nebeidza runāt par pēdējo brīvās Latvijas prezidentu un viņa – Ulmaņa – laiku kā par kaut ko pamatīgu, ar ko nācija var lepoties. Svešumā latvieši iemūžināja Ulmaņa piemiņu, izdodot grāmatas, publicējot rakstus, uzstādot piemiņas zīmes. …Trešās Atmodas laiks Latvijā nāca ar iespējām brīvi runāt par Kārli Ulmani, dzimtenē tika atkal godināta viņa personība – atjaunotas ar viņa dzīvi un darbību saistītās piemiņas vietas, uzstādīts piemineklis un piemiņas zīmes, izdotas grāmatas, pastmarkas, medaļas, nozīmes, veidotas izstādes, filmas, teātra izrādes … šodien viņa dzīvi un darbību pēta zinātnieki, taču līdztekus pastāv arī mīti.


Kāds ir objektīvais stāsts? Ko par Ulmani šodien vēsta lielākais Latvijas un latviešu tautas vēstures glabātājs pasaulē – Latvijas Nacionālais vēstures mūzejs (LNVM)?

 

Irina Zeibārte, LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā

Vispirms gribu uzsvērt – ja akadēmiska vēsturnieka darba instruments ir publikācija, tad mūzejnieks komunicē ar sabiedrību, izmantojot ekspozīciju, izstādi. Mūzejā strādājam ar cilvēkiem, ar apmeklētājiem, kuŗi šurp atnāk ar ļoti dažādu zināšanu bagāžu un uzskatiem, kuŗus mēs respektējam un cienām. Mūzeoloģijas uzstādījums ir caur ekspozīciju un izstādi stāstīt un mācīt, taču nedrīkstam uztiept apmeklētājiem savu viedokli. No izstādes apmeklētājam jāaiziet ar paša izveidotu viedokli, uzskatu, secinājumu... Tai skaitā arī par Kārli Ulmani, ar kuŗu saistīto liecību krājums turpina papildināties.

 

Ulmanis kā ļoti pretrunīga polītiska personība ir vērtējams. Nav noliedzami viņa nopelni, bet acīmredzot ir pienācis laiks atklāti runāt par to, ka viņš ir bijis gan pie valsts proklamēšanas, pie valsts dzimšanas, bet diemžēl ir stāvējis klāt arī pie valsts bojāejas. Mums LNVM nodaļā “Dauderos”, kas no 1937. līdz 1940. gadam bija Latvjas Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, kādreizējā prezidenta kabinetā ir iekārtota izstāde “Divas dienas Kārļa Ulmaņa dzīvē”, un tur mēs vizuāli (ar mūzejiskiem līdzekļiem) cenšamies parādīt, cik liels bezdibenis šķir jauno enerģisko polītiķi, Latvijas idejas proklamētāju 1918. gada 18. novembrī, kurš cerēja, ka darīs kaut ko Latvijas labā, līdz sagurušam politiķim, kurš 1940. gada 22. jūlijā iekāpj vilcienā, domādams, ka brauks uz Šveici glābties, bet īstenībā tiek deportēts uz Maskavu un pēc tam uz cietumu Krievijā. Grūti teikt, ko viņš zināja un ko viņš nezināja, bet, kā ikviens cilvēks, viņš cerēja uz to labāko – izdzīvot, dzīvot un ticēsim tam labajam, ka vēlējas vēl darīt ko labu Latvijai. 

 

Jūsuprāt, kādas īpašības visspilgtāk raksturo Ulmani?

 

I.Z.: Zinātkāre ir viens no tiem dzinuļiem, kas viņu mudināja mācīties. Tā ir viena no tām ļoti labajām īpašībām, kas viņu uznesa virsotnē, pirmkārt, polītikā. 

 

Ar savām zināšanām Ulmanis arī dāsni dalījās. Pirms aktīvi iesaistījās politikā, viņš jau bija uzrunājis vairāk un mazāk plašas auditorijas. Piemēram, 22 gadu vecumā (1899. gada 17. – 18. decembrī) Rīgas Latviešu biedrības rīkotajā Vispārīgajā latviešu lauksaimnieku sapulcē uzstājās vērienīgas latviešu zemnieku un sabiedrisko darbinieku auditorijas priekšā ar referātu “Piena ražojumi un viņu izlietošana”. Tam sekoja arī viņa publikācijas latviešu lauksaimniecības žurnalā “Zemkopis” 1900. gadā. 1903. gada vasarā vadīja vairākus lauksaimniecības kursus Vidzemē, kuŗus organizēja Rīgas Latviešu biedrības Lauksaimniecības nodaļa. Sekoja arī ražens darbs žurnālistikā.

 

I.Z : … uzsverama arī drosme. Ulmanis uzņēmās 1918. gadā nostāties pirmās Latvijas valdības priekšgalā. Viņš vadīja trīs pagaidu valdības 1918., 1919., 1920. gada pirmajā pusē un arī pirmo valdību 1920. gada otrajā pusē. Viņam pietika drosmes nostāties valsts priekšgalā, kad valsts īsti nebija, tā bija vēl tikai proklamēta. Viņam bija drosme ar pavisam nelielu domubiedru pulciņu vadīt to, kā faktiski vēl nebija, teiksim, tajā vistumšākajā laikā. Bet no otras puses, 1939. un 1940. gadā Ulmanis bija tas, kurš visus svarīgos valstiskos lēmumus pieņēma vienpersonīgi.

 

Viņš pieņēma lēmumu atļaut iekārtot šeit kaŗa bāzes – 1939. gada 5. oktobrī tika parakstīts bazu līgums par liela Sarkanās armijas kontingenta izvietošanu Latvijas territorijā. 1940. gada 16. jūnijā PSRS izteica ultimātu Latvijai, kuŗā tika pieprasīta Sarkanās armijas daļu ielaišana Latvijas territorijā bez jebkādiem noteikumiem, kā arī Latvijas valdības nomaiņa. Un Kārlis Ulmanis, izvairoties no upuriem, nedeva pavēli pretoties un pieņēma padomju prasības. 17. jūnijā Sarkanās armijas daļas ienāca Latvijā un jau pēcpusdienā ieradās Rīgā. Šīs dienas vakarā Ulmanis teica radiorunu, kuru 18. jūnijā publicēja laikrakstos. Viņš uzsvēra, ka kaŗaspēks Latvijā ienāk ar valdības ziņu, kas izriet no “draudzīgajām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību”, paziņoja par valdības atkāpšanos un aicināja saglabāt mieru un kārtību. Arī Augusta Kirhenšteina vadītā valdība tika izveidota ar viņa piekrišanu un klusuciešanu. 

 

1940. gada jūlija dienās viņš parakstīja daudzus dokumentus.

 

I.Z: Protams, visu mēnesi. Kopš 17. jūnija, kad šeit ienāca padomju kaŗaspēks, līdz 22. jūlijam, kad viņš iekāpa vilcienā braucienam uz Maskavu, viņš turpināja parakstīt dokumentus. Un arī pseido – vēlēšanas – šis 14. un 15. jūlija farss – notiek viņam klātesot.

 

Līdz mūsdienām Ulmaņa lēmums par nepretošanos un formālu sadarbību ar okupācijas režīmu sabiedrībā tiek vērtēts pretrunīgi. 

 

Runājot par Ulmaņa vienpersonīgo lēmumu pieņemšanu – vai tad tas nebija likumsakarīgi? 1934. gada 15. maijs – Kārlis Ulmanis ar domubiedru grupu veic apvērsumu, atlaiž parlamentu, likvidē polītiskās partijas, ierobežo vārda brīvību un izveido paša vadītu autoritāru polītisko režīmu. Viņš kļūst par diktatoru. 

 

I.Z.: Ulmanis ar savu diktatorismu liedza veselai paaudzei iespēju izteikt savu viedokli, viņš pieradināja pie tā, ka Ulmanis pateiks, kā vajag. Cilvēki viņam uzticējās.

      

Stāsts par Kārli Ulmani ir no visām pusēm objektīvi stāstāms stāsts – kā jebkurš stāsts. Vispusīgi, daudzpusīgi stāstāms, kas, no vienas puses, tika un tiek analizēts, no otras puses, ļoti daudziem cilvēkiem radīja Latvijas simbolu, Latvjas tēlu, kas cilvēkus saturēja kopā, deva spēku izturēt… 

 

Beigu beigās Ulmanis simbolizēja arī visus iepriekšējos prezidentus - Čaksti, Zemgalu, Kviesi. 

 

I.Z.: Bet viņš bija beidzamais! Kā cilvēki mēs mēdzam salīdzināt – un pēdējais itin bieži mūsu apziņā paliek tas spilgtākais. Turklāt tas salīdzinājums, kas nāca ļoti krasi ar padomju okupāciju, kas bija tik graujošs un briesmīgs, ka veidojās šis nenormālais kontrasts un salīdzinājums par labu Ulmaņa laikam. Tas ir emocionāli, bet objektīvi.

 

Bija autoritārais režīms, bija saimniecībā trūkumi, bet Latvija bija sava neatkarīga valsts – un tas ir pāri visam. Lai ar kādiem trūkumiem, bet SAVA. Tās mokas, kas cilvēkiem bija jāpārcieš izsūtījumā vai kaŗā, vai filtrācijas nometnēs …un padomju laikā visa tā liekulība un noklusēšana – tas taču nav salīdzināms ar dzīvi savā valstī. Cilvēku prātos palicis viss gaišais un ideālais no Ulmaņa laikiem. 

 

Un man liekas, ir vēl viena lieta – ļoti daudzi, kas radīja un pēc tam uzturēja šo gaišo Latvijas tēlu, par ko viņiem ir mūžīga pateicība (saku bez jebkādas ironijas, zemtekstiem, es tiešām tā domāju), viņi tajos 30. gados bija jauni cilvēki, un mums visiem jaunība vienmēr ir tas skaistākais laiks. 

 

Bet pats galvenais – tika radīta sava valsts (nevis kaut kāda padomju republika).


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA