Sešpadsmit gandarījumi
Juris Ķeniņš ekspresintervijā Ligitai kovtunai    16.07.2024

 

 

 

Par ko visvairàk esi gandaríts pèc spoźi pavadítajiem svètkiem? 2.Ko novèli un ko iesaki nàkamo svètku ríkotàjiem? 

 

Tā kā XVI Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanadā bija sešpadsmitie, piedāvāju XVI gandarījumus.

I

Lielākais gandarījums ir tas, ka mēs turpinām Kanadā rīkot svētkus - 70 gadus pēc pirmajiem. Un īpašs personīgs prieks, ka to darbu, ko iesāka mans tēvs un citi, iet uz priekšu ar manu un daudzu citu līdzdalību, kuŗi ir pirmās latviešu paaudzes Kanadā atvases. Rīkošanā piebiedrojās arī tie, kuŗi nesenāk iebraukuši, par ko arī ir prieks.

II

Priecājamies par milzīgo dalībnieku skaitu: ap 950 koristi, 800 dejotāji un vēl orķestris, koklētāji (pieaugušie un bērni), balles, teātris, rakstnieki, izstādes dalībnieki. Dalībnieku skaits tuvojās diviem tūkstošiem.

III

Jau no pašiem pirmajiem, jaunrade ir bijusi raksturīga svētkiem Kanadā. Arī šoreiz bija seši jaundarbi Kopkoŗa koncertā, Jaundeju konkurss un arī viena pasūtīta deja Lieluzvedumam (pie jaunas dziesmas). Pat jaundarbs džeza programmā veltīts svētkiem.

Es nevarēju beigt smaidīt, ka mana dziesma kopkorim (“Ukraiņu precību dziesmas” – ukraiņu tautasdziesmu melodijas ar latviešu dainu tekstiem) saņēma gan koristu, gan tautas atzinību. 

IV

Milzīgs prieks, ka šoreiz - pirmo reizi! -  mūs apciemoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan kultūras ministre Agnese Lāce, un abi teica iedvesmojošas uzrunas. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte arī bija klāt. 

V

Priecājamies par jaunatnes iesaisti svētkos: pavisam jaunie koklētāji un dejotāji, leģendārā bērnu grupa “Dzeguzīte”, tautas dejās redzam pārsvarā jaunāko paaudzi. Būs tādi, kuŗi turpinās sabiedrisko darbu diasporā!

VI

Man personīgi milzīgs prieks, ka esam varējuši, kopā ar kolēģi Arturu Jansonu, spulcēt profesionālu orķestri no Ziemeļamerikas latviešiem, kuŗš piedalījās trīs koncertos. (Gandrīz 100% profesionāli, izpildītāju starpā divas mātes ar savām meitām!) Pašam arī bija nenopriecāties, uzvelkot visādas “cepures”: rīkotājs/komponists/diriģents/aranžētājs/čellists. Slodze milzīga, bet gandarījums tikpat liels. 

VII 

Esam vienīgie visā pasaulē, kuŗi svētkos dejo pie dzīvās mūzikas! To mums piedāvāja “Raxtu Raxti”, arī sniedzot pavadījumus TDA “Teiksma” un savu izpārdoto koncertu.

VIII

Man ir milzīgs prieks par visiem svētku viesiem no Tēvzemes, tostarp TDA “Teiksma” un Jānis Ērglis.

IX

Esam milzīgi pateicīgi par Latvijas Universitātes fonda atbalstīto LU Fizikas, matemātikas un fotometrijas fakultātes jaukto kori “Aura” diriģents (Edgars Vītols) un

X

komponistu Raimondu Tiguli, kuŗš savu daiļradi atklāja piecos pasākumos, arī spēlējot klavieres un spēlējot savu hangu.

XI

Svētkus trīs koncertos kuplināja soprāns Maija Kovaļevska, kuŗas solo Jurjāna “Tēvijai” bija neaizmirstams (un bija jāatkārto).

XII

Pirmo reizi svētkos bija īpašs džeza vakars Toronto “Jazz Bistro”.

XIII

Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte Arta Jēkabsone kopā ar džezistu zvaigžņu parādi: kontrabasists Andrew Downing (nelatvisks uzvārds, bet viņa tēvs profesors Dreimanis viens no LNAK pamatlicējiem), flautiste Ilona Kudiņa, bundzinieks Artis Orubs un saksofonists Jānis Steprāns.

XIV

Mūsu mājās nebiju vienīgais čaklais, jo mana dzīvesbiedre Māra vadīja Daiļamatnieku izstādi “Toreiz un tagad”, godinot mūsu senčus, kuŗi pirms 70 gadiem uzsāka darbību svešā zemē. Tēvs Tālivaldis jau bija pārstāvēts vairākos koncertos, izstādē manai mammai Valdai arī liela loma – viņa bija daudzpusīga amatniece. Skaisto mākslas izstādi vadīja Anna Eihenbauma. Abas izstādes saistošas un burvīgas.

XV

Personīgs projekts, kuŗš sagādāja īpašu gandarījumu, bija alus importēšana no Latvijas. Noteikumi Kanadā ir ļoti stingri, bet laimējās ievest Valmiermuižas alu, par ko svētku viesiem noteikti bija liels prieks.

XVI

Pateicība visiem atbalstītājiem, īpaši lielākajiem: Daugavas Vanagiem Toronto un Kanadā, LU fondam, Latviešu Fonds, Kultūras ministrijai, Ārlietu ministrijai, Northern Birch Credit Union, PBLA Kultūras fondam un padomei, Korporācijai Spīdola! Visu atbalsts ir nozīmīgs un augstu novērtēts.

 

Ir gandarījums vispār par kopā būšanu, ka reiz pa pieciem gadiem varam tikties šajā svinīgajā gaisotnē gan baudīt savu kultūru un valodu, gan dalīties priekā būt latviešiem, lai arī kur pasaulē mēs atrastos.

 

Ieteikumu nākamiem rīkotājiem man nav. Protams, piedāvājam savu pieredzi un zināšanas, bet gaidām, ka viņi ies savu ceļu arī. Svētki šodien nemaz nav tādi kā bija pirms 70 gadiem, un sagaidām, ka 2029. gada svētki arī atšķirsies. 

 

Un vēl viens milzu gandarī jums – par svētku rīkotāju komandu. Paldies jums, mīļie draugi, par varonīgo darbu trīs gadu gaŗumā!