Eiropa izaicinājumu priekšā
Juris Lorencs    03.11.2020

 

 

Divi notikumi, kas aizvadītajā mēnesī satricināja Franciju, patiesībā visu Eiropu. 16. oktobrī astoņpadsmit gadus vecs čečenu tautības jauneklis Abdulaks Anzorovs Parīzes priekšpilsētā uz ielas ar nazi nogrieza galvu vēstures skolotājam Semjuelam Patī. Slepkavības motīvi - atriebība par islāma “zaimošanu”. Skolotājs audzēkņiem bija skaidrojis vārda brīvības jēdzienu, savu stāstījumu ilustrējot ar pravieša Muhameda karikatūrām. Un nav pat svarīgi, ka Anzorovs nemaz nebija Patī skolnieks, par notikušo viņš bija uzzinājis no ģimenes, draugiem un sociālajiem tīkliem. Ceturtdienas, 29. oktobra rītā Francijas dienvidu pilsētā Nicā, Dievmātes bazilikā bruņots vīrietis ar nazi nogalināja trīs cilvēkus. Vienam upurim, sešdesmit gadus vecai sievietei, kas bija ieradusies uz rīta dievkalpojumu, pārgriezta rīkle. Slepkava - 21 gadu vecs tunisietis Brahims Ausaui, kurš Eiropā ieradies pavisam nesen, 20. septembrī kā bēglis. Viņa pirmā apmešanās vieta - Itālijai piederošajā Lampedūzas sala, kas atrodas 110 kilometru attālumā no Tunisijas krasta. Tur viņam nācās ievērot divu nedēļu ilgu Covid 19 vīrusa karantīnas režīmu, līdz varasiestādes “jauno eiropieti” atbrīvoja ar rīkojumu, ka viņam Itālijas jāpamet. Oktobra sākumā Brahims ieradās Francijā. Patreiz viņš atrodas slimnīcā, nozieguma motīvi “tiekot noskaidroti”. Kaut gan tie ir acīmredzami - naids pret ,viņaprāt, “neticīgajiem”. Kā ziņo aculiecinieki, slepkava esot izkliedzis saukli “Allahu Akbar”, kas arābu valodā nozīmē “Dievs ir liels”. Tās pašas dienas, 29. oktobra, vakarā ap piecdesmit turku izcelsmes jaunieši izdemolēja sv. Antona katoļu baznīcu Austrijas galvaspilsētā Vīnē.

 

Pēc slepkavības Nicā prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka Francija tomēr “neatteiksies no savām karikatūrām”. Vienlaikus valdība lēmusi pastiprināt militārpersonu skaitu, kas apsargā skolas un baznīcas - agrāko 3000 vietā tagad to būšot 7000, tiek mobilizēti rezervisti. Derētu ieklausīties šajos vārdos - Francijā, pašā kristīgās civilizācijas viducī, nākas apsargāt baznīcas! Šādas ainas man gadījies redzēt Ēģiptē un Tunisijā- ar betona bluķiem norobežotas baznīcas un sinagogas, policijas apsardze, kas tiek īpaši pastiprināta dievkalpojumu laikos. Bet ne jau Eiropā! Kaut kas ir mainījies “vecajā kontinentā”. Daži uzskata, ka runāt un rakstīt par to nav politiski korekti. Bet fakti, kā mēdz teikt, ir stūrgalvīga lieta. Pirmkārt, visus lielākos terora aktus Eiropā pēdējos gados ir veikuši musulmaņu fanātiķi. Otrkārt, Rietumeiropas etniskais un reliģiskais sastāvs lēni, bet noteikti mainās. Austrijā, Beļģijā, Francijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, Šveicē, Zviedrijā - šajās valstīs musulmaņu īpatsvars jau svārstās robežās no 7 % līdz 10 %. Protams, tikai neliels skaits no viņiem simpatizē radikālajam islāmam. Bet karote darvas var sabojāt mucu medus - diemžēl. 

 

Eiropa atrodas milzīgu politisku, drošības un demogrāfisku izaicinājumu priekšā. Cilvēku kalns tai blakām kļūst aizvien lielāks, teju vai vienīgais aizsprosts - Vidusjūra. 1991. gadā, kad Latvija atguva neatkarību, mūsu valstī dzīvoja 2, 6 miljoni cilvēku, 2020. gadā - vairs tikai 1, 9 miljoni. Bet kā šajos nepilnajos trīsdesmit gados mainījušies daži tuvākie Eiropas kaimiņi? Turcija- no 54 uz 85, Maroka - no  25 uz 37,  Ēģipte- no 57 uz 103 miljoniem cilvēku. Pārapdzīvotība rada  ekonomiskās un sociālās problēmas, kas savukārt ir auglīgāka augsne islāma fundamentālismam. Vēl kāda nepatīkama atziņa - Eiropa gan ir gatava uzņemt musulmaņu bēgļus (vai imigrantus, darba meklētājus), bet nav spējīga tos integrēt, padarīt par “eiropiešiem”. Atšķirībā no Amerikas, Eiropa tā arī nav kļuvusi par “kausējamo katlu”. Semjuela Patī slepkava Anzorovs ieradās Francijā sešu gadu vecumā kopā ar ģimeni no Krievijas. Ko Anzorovu ģimene meklēja Eiropā, tālu prom no Čečenijas? Brīvību! Bet ko viņi ar to saprata? Brīvību atrasties drošībā, saņemt Francijas dāsnos sociālos pabalstus, bezmaksas skolas un medicīnu. Tas arī viss. Eiropas gars, tiesības kritizēt un pazoboties teju par visu, reliģiju ieskaitot, viņiem bija un palika svešs.

 

Starp citu, lielākā Eiropas musulmaņu valsts atrodas kaimiņos Latvijai, un tā ir Krievija. Te dzīvo ap 17 miljonu Muhameda mācības sekotāju, 12 % no iedzīvotāju skaita. Taisnības dēļ gan jāsaka, ka šajā valstī nebūtu iespējams publicēt islāmu (vai jebkuru citu reliģiju) aizskarošas karikatūras, to autors tiktu apsūdzēts naida kurināšanā un visdrīzāk nokļūtu aiz restēm. Nu jau vairāk kā mēnesi Krievijas internetā klīst video- pieci jauni vīrieši demonstratīvi mazgā apavus svētavotā pie Kristus Glābēja pareizticīgo katedrāles Krievijas pilsētā Kaļiņingradā (bijušajā Kēnigsbergā). Sākumā paklīda baumas, ka tie varētu būt čečeni, tomēr vēlāk noskaidrojās, ka baznīcas apgānītāji ir no Dagestānas. Savu rīcību viņi bija uzņēmuši video un izvietojuši to sociālajos tīklos. Ierosināta krimināllieta, vietējās musulmaņu kopienas līderi jau paspējuši atvainoties sabiedrībai. Bet kā Krievijas mediji un sociālie tīkli reaģēja uz notiekošo Francijā?

 

Nosodījums, līdzjūtība, bet netrūkst arī ļauna prieka. Krievu nacionālistu portāls “zavtra.ru” rakstīja: “Francija ar atplēstām rokām sagaidīja musulmaņu pūļus, kuru starpā bija arī iespējamie teroristi - un bāza viņiem sejā pravieša Muhameda karikatūras. Uz šīs šizofrēniskās rīcības augļiem nenācās ilgi gaidīt”. Un tad kā pērkona spēriens no skaidrām debesīm - ziņa no Krievijas republikas Tatarstānas. 29. oktobra vakarā Kukmoras pilsētiņā kāds 16 vecs pusaudzis Vitālijs Antipovs uzbrucis vietējam policijas iecirknim ar nazi un Molotova kokteiļiem, kliegdams “Allah Akbar!” un “Dievs mani izglābs, jūs neticīgie”. Incidenta laikā uzbrucējs nošauts. Noskaidrots, ka viņš nekur nestrādāja un nemācījās, toties ilgu laiku pavadīja sociālajos tīklos, aicinādams uz “džihādu”, tātad uz “svēto karu pret neticīgajiem”. Visai zīmīgi, ka Vitālijs Antipovs ir tipisks krievu vārds un uzvārds. Internetā klīst viņa fotogrāfijas- gaišmatains, zilacains puisis. Saka jau, ka “jaunpievērstie” esot tie neiecietīgākie. Tikmēr Krievijas internetā atskan balsis, ka nekas traks jau tas neesot - pusaudzis vienkārši gribējis “pašapliecināties”. Cik pasaule ir naiva!