Vēlēšanas tuvojas, dvēseļu glābēji arī
Sallija Benfelde    29.06.2021

 

 

14. Saeimas vēlēšanas notiks nākamā gada rudenī, bet partijas un arī no polītikas jau sen izkritušie jau sarosījušies. Lai gan partija vēl nav nodibināta, ar bezmaksas avīzīti Latvijas iedzīvotāju pastkastītēs un klaji nekaunīgiem, brīžiem pat melīgiem paziņojumiem un solījumiem glābt Latviju „uzplaucis” Ainārs Šlesers.

 

Kādreizējais satiksmes ministrs un Saeimas deputāts ir bijis ne vienas vien partijas dibinātājs, un 11. Saeimas vēlēšanās pilnībā izgāzās, bija spiests aiziet no oficiālās polītikas skatuves, bet tagad savos atbalstītājos sapulcinājis ne vienu vien bijušo polītiķi un dažas personas, kuŗu reputācija, maigi sakot, ir ne pārāk tīra. Ja palasa bezmaksas avīzīti, naivam vēlētājam var rasties priekšstats, ka Latvijas valsts eksistē, tikai pateicoties Šleseram, ka, piemēram, nacionālā aviosabiedrība airBaltic, virkne viesnīcu, lielveikalu, Rīgas pasažieru osta utt. Aizgūtnēm tiek slavēti arī Šlesera atbalstītāji, kuŗi gan vēl nav solījuši, ka iestāsies partijā un kandidēs vēlēšanās, bet ir gatavi stāstīt, ka Latvijā viss ir slikti un ka tik ģeniālu un gudru cilvēku kā Šlesers Latvijā vēl nekad nav bijis un nebūs. Tiesa gan, piemēram, viens no premjeriem pagājušajā gadsimtā - Vilis Krištopans gan „aizmirst” atgādināt, ka savulaik bija spiests demisionēt, ka latviešus dēvēja par „reņģēdājiem” un ka gadiem ilgi nedzīvoja Latvijā, bet tagad viņa biznesam ir nopietnas problēmas.

 

Arī atjaunotās Latvijas pirmais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, kurš ir pārcēlies uz dzīvi Spānijā, ne vārdiņa nebilst, ka kļuva slavens kā Kremļa draugs un atbalstītājs un beigu beigās bija spiests aiziet no polītikas. Tāpat arī sabiedrisko attiecību un reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, kuŗš tagad sola atbalstīt Šleseru ar visiem viņam pieejamiem „instrumentiem”, nerunā par to, ka pats tika tiesāts par kokaīna glabāšanu un pazaudēja savu biznesu. Atbalstītāju sarakstu varētu turpināt, tajā esot arī dažs mācītājs un ļoti ticīgs cilvēks, kuŗš savulaik spodrināja Šlesera visticīgākā un svētākā cilvēka tēlu, bet šobrīd darbojas bijušā Rīgas vicemēra Andra Amerika partijā, tā paša Amerika, kuŗš kopā ar bijušo Rīgas mēru Ušakovu nolēma aizbēgt uz Eiropas Parlamentu, jo sastrādātais galvaspilsētas domē var sagādāt krimināllietu.

 

Toties Aināra Šlesera Facebook lapa ir zaimu, ņirgu un melu paraugstunda. Valsts prezidents tiek dēvēts par „negadījumu”, bet Ministru prezidents – par polītiķi, kas nogalina Latviju un uzkrauj tai parādu, kas būšot jāmaksā vēl bērnu bērniem. To, ka no minētā parāda daļa naudas nav jāatdod, bet tas ir Eiropas Savienības (ES) atbalsts vīrusa pandēmijas krizē skartajai ekonomikai, protams, tautas glābējs ir aizmirsis, tāpat kā nav pamanījis, ka visu laiku opozīcija pārmet premjeram, ka uzņēmējiem, mediķiem un skolotājiem atbalsts krizes laikā ir bijis pārāk mazs, ka vajadzēja daudz vairāk. Taču visskarbākie pārmetumi gan premjeram, gan Valsts prezidentam ir par to, ka viņi ir nostājušies pret Baltkrievijas diktatoru un slepkavu Lukašenko un Krievijas polītiku un tās karognesēja Putina totālitārisma un diktatūras virzienā strauji slīdošo polītiku. 

 

To, ka 24. jūnijā attiecības ar Krieviju un Turciju, migrācijas jautājumi un ceļošanas ierobežojumi Eiropā bija daži no svarīgākajiem jautājumiem Eiropas Savienības valstu līderu diskusijās, Šlesers nebija pamanījis. Toties pieprasīja, lai Latvijas prezidents tiekas ar Putinu tāpat kā Baidens, jo tas, lūk, uzlabošot Latvijas un Krievijas attiecības. To, ka ASV un Krievijas prezidentu tikšanās neko nevarēja un nemainīja Krievijas nostājā un ka vienīgais veids labām attiecībām ar Krieviju ir piekāpties visām tās iegribām, topošais tautas glābējs ne redz, ne zina. 

 

Un, protams, to, ka brīvība, neatkarība un demokratija tomēr prasa upuŗus jeb kā mēdz teikt – par demokratiju tomēr nākas maksāt katrai paaudzei, topošo Latvijas glābēju neinteresē. To, ka mums aiz robežas divās valstīs veidojas baiss režīms un ka to ignorēt nozīmē riskēt vēlreiz attapties 1940. gada vasarā, Šlesers pat negrib zināt, tāpat kā to, ka mūsu premjera un Valsts prezidenta paustā nostāja ir vienāda visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 

 

Par visu Šlesera avīzītē un Facebook sarakstīto varētu pasmieties un paraustīt plecus, bet vīrusa izraisītā krize daudzus ir padarījusi nervozus, nogurušus un dusmīgus. No Krievijas puses pāri robežai skan daudz demagoģijas un melu, kas ietekmē daudzu prātus, par ko jau esmu rakstījusi ne reizi vien. Un Latvijas valdība ir kļūdījusies un minstinājusies, jo koalīcija ir tieši tāda, kāda tā ir, un partijām bieži savas intereses ir svarīgākās par kopējo labumu. Visu atbildību un vainu vieglāk un vienkāršāk ir novelt uz viena cilvēka pleciem, lai gan premjers viens pats valdībā lēmumums nevar pieņemt un nepieņem. Bet aizvainotajiem un dusmīgajiem ir vienalga, viņi ir gatavi atkal aizstāvēt kārtējo tautas glābēju, balsot par to, kā balsoja 13. Saeimas vēlēšanās par laimes zemes solītājām KPV LV, kas tagad izšķīdusi kā cukurs karstā tējā.

 

Droši vien retais no īespējamiem Šlesera vēl netapušās partijas vēlētājiem jautā, kādēļ Ainārs Šlesers tik pēkšņi nolēmis atgriezties polītikā? Patiesībā īstā atbilde ir ļoti vienkārša: 21. jūnijā Ekonomisko lietu tiesa sāka skatīt otro digitālās televīzijas krimināllietu, kuŗā par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legālizēšanu apsūdzēts arī Ainārs Šlesers kopā ar bijušo polītiķi Andri Šķēli. Acīmredzot atgriešānās polītikā un nokļūšana pie varas pēc Šlesera domām ir vienīgais veids, kā izvairīties no Temīdas. 

 

Tuvojoties vēlēšanām, uzradīsies vēl jauni tautas glābēji un viņu solījumi tiešām būs reibinoši un skaisti, jautājums vienīgi – cik tie būs reāli un kādi būs to patiesie motīvi? Tādēļ, pirms kļūt par kāda glābēja atbalstītāju, ir vērts papētīt viņa pagātni, nostāju un īstos darbus.