Tautai sava valsts
Franks Gordons    22.07.2014

 

 

Tātad ar 69 balsīm pret 28 Saeima Latvijas Republikas Satversmi papildinājusi ar preambulu, kuŗā teikts, ka "Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes (..), lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību".

 

Kas te slikts, kas te peļams? Vācijas konstitūcijas (Grundgesetz) preambula sākas ar vārdiem "Das Deutsche Volk" - vācu tauta, nevis Vācijas tauta. Piemetināsim, ka Vācija ir ļoti toleranta valsts, kuŗā dzīvo divi miljoni turku. Francijas konstitūcijas preambula sākas ar vārdiem "Le peuple français" - franču tauta, nevis Francijas tauta. Piemetināsim, ka arī Francija ir toleranta valsts, kuŗā dzīvo pieci miljoni islāmticīgo.

 

1922. gadā, kad stājās spēkā Latvijas Republikas Satversme, latviešu īpatsvars bija ap 75%, ceļvežos par tālaika Latviju bija teikts, ka tās valoda ir latviešu valoda, "bet daudzi prot arī vāciski un krieviski". Tagad, jau ceturtdaļgadsimtu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, latviešu īpatsvars ir tikai kādi 60% un latviešu nācijai demografiski pretim stāv t.s. krievvalodīgie - nez kāda "lingvistiska kopiena", kuŗas īpatsvars joprojām ir apmēram 40%, un diemžēl ceļvežos par mūsdienu Latviju lasām, ka tā ir zeme, "kuŗā runā latviski un krieviski". Ārzemnieki šādu teikumu saprot kā konstatējumu, ka Latvija ir divkopienu valsts, kuŗā mājo divas nācijas.

 

Šāda uztvere apdraud latviešu tautas izredzes izdzīvot "cauri gadsimtiem" kā nācijai, kas šai zemei devusi vārdu un šo valsti 1918. gada 18. novembrī dibinājusi, balstoties uz neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām. Tāpēc ir vajadzīga preambula! 

 

Portālā www.delfi.lv Saeimas deputāte Ingūna Rībena pauž sašutumu par naida izvirdumu, ko pret Satversmes preambulu atļāvies žurnāla Rīgas Laiks galvenais redaktors Uldis Tīrons. runādams LNT „Dombura studijā” (un arī žurnālā Subbota - F.G.). Man elitārais mēnešraksts Rīgas Laiks ļoti patīk, un es cienu un pat apbrīnoju Uldi Tīronu kā spilgtu, apdāvinātu žurnālistu, kuŗa vadītais žurnāls iemantojis atzinību pasaulē. Taču, tāpat kā Ingūnu Rībenu, mani nepatīkami pārsteidz Ulža Tīrona spriedums, ka preambula esot "katastrofa", ka "latviešu identitāte" esot "šaušalīgs termins" un ka "latviešu dzīvesziņa" esot "velnszinkas". Kas Uldim Tīronam lēcies? Atzīstos, ka es, ja būtu latvietis, laikam būtu dievturis: dainas ir brīnišķīgs tautas mantojums, folkloras saistība ar dabu ir apbrīnojama, ko atzinusi "pati UNESCO".

 

Būdams žīds/ebrējs/jūds, es kopā ar Ingūnu Rībenu esmu neizpratnē par to, ka "preambulas teksts apvainojot Ulža Tīrona ebrēju un krievu draugus". Par krievvalodīgo "lingvistisko kopienu" es raksta sākumā izteicos, bet attiecībā uz maniem tautiešiem un viņu neatkarīgo valsti Tuvajos Austrumos Ingūna Rībena pamatoti citē Izraēlas Neatkarības deklarāciju, kuŗā teikts: "Tās ir dabiskas ebrēju tautas, kā arī jebkuŗras citas tautas tiesības - būt sava likteņa noteicējai savā suverēnā valstī." Kāpēc tas, kas Izraēlas dibinātājiem ir pašsaprotams, kļūst "apvainojošs" Tīrona ebrēju draugiem, ja līdzīgu stāju pauž latvieši Latvijā?

 

Izraēlas premjērministrs Benjamins Netanjahu prasa, lai Palestīnas pašpārvaldes prezidents Machmuds Abass atzīst Izraēlu kā Jewish State, taču Abass tam pretojas, un tagad ASV Valsts sekretārs Kerijs ierosina kompromisa formulu: Izraēla ir the nation-state of the Jewish people, t.i., ebrēju tautas nacionāla valsts. Un vai tiešām Uldim Tīronam ir iebildumi pret Satversmes preambulā pausto aksiomu, ka Latvija ir latviešu tautas nacionālā valsts?

 

Beigās gribu atgādināt, ka preambulas iniciātors un tās teksta autors Egils Levits no tēva puses ir tās pašas izcelsmes kā Zigfrīds Anna Meierovics...