Stāsta turpinājums
Kārlis Streips    16.03.2021

 

 

Pagājušajā nedēļā kollēga Sallija Benfelde rakstīja par faktu, ka pērnā gada beigās Latvijai bija iespēja iegādāties ļoti lielu kravu vakcīnu pret koronavīrusu Covid-19, bet atsevišķi ierēdņi Veselības ministrijā nolēma, ka tā būtu pārāk liela ķēpa, un tāpēc vairāk nekā miljona vakcīnu devu vietā Latvija saņēma mazāk par 100 tūkstošiem. Šonedēļ turpināsim šķetināt valdības darbu un attieksmi pandēmijas un tās seku likvidēšanas kontekstā.

 

Trešdien, 10. martā, Twitter parādījās ieraksts no veselības ministra Daniela Pavļuta: "Šodien virknē vakcinācijas kabinetu nav piegādātas vakcīnas. Man ļoti žēl, un es no sirds atvainojos par šo situāciju. Mūs ir pievīlis vakcīnu piegādātājs Oribalt, ir kaut kāda nesaprašanās vai neizdarība (to noskaidrošu), par vakcīnu piegādes grafiku ar Slimību profilakses centru. Risinām."

 

Oribalt ir zāļu, medicīnas preču un citu vielu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un loģistikas uzņēmums. Nākamajā dienā pēc ministra tvīta, Oribalt izplatīja paziņojumu, ka līgumu par vakcīnu izplatīšanu Veselības ministrija bija parakstījusi tikai devītā martā pēcpusdienā, piebilstot, ka 10. datumā uzņēmums piegādās vakcīnas uz Tukumu, Jūrmalu, Cēsīm, Siguldu, Inčukalnu un vairākiem vakcīnu centriem Rīgā, bet 11. datumā - uz 24 dažādām pilsētām Latvijā. 11. marta rītā ministrs Pavļuts televīzijas intervijā teica, ka darbs notika pie līgumattiecību pārtraukšanas ar Oribalt un tās arī tika pārtrauktas. Un vēl - Oribalt pārstāvis sarunā 10. martā plkst. 17.30 neesot varējis skaidri pateikt, kāds būs tālākais vakcīnu izplatīšanas plāns. Viņš arī aizrādīja - ja ministrija vēlas runāt par alternatīvām, tad tas būs jādara nākamajā rītā, jo... tobrīd jau bija beigusies darba diena! Pilnīgi piekrītu, ka tas nu šai ārkārtas situācijā nav pats labākais no argumentiem, turklāt 10. datumā taču Oribalt sāka izplatīt vakcīnas, tātad - ja Oribalt turpināja vakcīnas izplatīt arī nākamajā dienā, tad acīmredzot  vismaz tobrīd neuzskatīja, ka līgums lauzts. Komentāra rakstīšanas brīdī 14. martā tas ir lauzts, un kamēr ministrija organizē jaunu iepirkumu procesu, vakcīnu izplatīšana uzticēta diviem pagaidu uzņēmumiem.

 

Lai tā būtu. Nopietnāks tomēr ir jautājums par faktu, ka attiecībā uz vakcinēto iedzīvotāju procentu mūsu valsts Eiropā ir otrajā vietā no apakšas, virs Bulgārijas. Kopš pagājušā gada beigām Veselības ministrija ik pa brīdim ir palielījusies, ka šodien, lūk, saņēmām tūkstoti vakcīnu, citudien atkal pāris tūkstošus. Visos gadījumos tās ir bijušas vakcīnas, kuŗām ir vajadzīgas divas devas, tātad vakcinējamo cilvēku skaits ir uz pusi mazāks.

 

11. martā veselības ministrs Twitter atzīmēja faktu, ka Eiropas Zāļu aģentūra bija autorizējusi jaunas vakcīnas izmantošanu no uzņēmuma Johnson&Johnson: "Mūsu vakcīnu portfelī ir 841 414 vakcīnu devu, kas pietiekamas … 841 414 cilvēku vakcinēšanai!" Jā, Johnson&Johnson vakcīnai ir vajadzīga tikai viena doza, turklāt, atšķirībā no iepriekšējām, tā nav jāglabā ārkārtīgi un pat ārprātīgi aukstās temperatūrās. Taču uzmanīgu mani darīja minētajā tvītā tālāk rakstītais: "Piegādes no aprīļa līdz gada beigām."

 

Ja pirmās Johnson&Johnson vakcīnas pienāks 1. aprīlī, tad tas taču nozīmēs, ka katru mēnesi būs pieejamas mazliet vairāk par 93 tūkstošiem devu. Latvijā dzīvo 1,93 miljoni cilvēku, un līdz šim ar visu kavēšanos uz 13. martu (jaunākie dati komentāra rakstīšanas dienā) vakcinēti bija 78 956 cilvēki. Veselības ministrija visai bravūrīgi sola, ka sākot ar aprīli, nu, tik būs! Latvijas Vakcinācijas centrs (par kuŗa dārgumu un lietderību lauzti daudzi šķēpi) pagājušajā nedēļā stāstīja, ka visā Latvijā būšot vakcinācijas centri, lai katru nedēļu varētu potēt desmitiem tūkstošus cilvēku. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš attiecībā uz šīm cerībām, ir teicis: "Tas viss izskatās labi. Bet Dievs nedod, ka atnāk vakcīnas, un mēs tās nevarēsim izpotēt!"

 

Te ir tāds dzīvosim - redzēsim moments. Latvijas valdība ne vienmēr ir bijusi pašos efektivitātes kalngalos. Attiecībā uz koronavīrusu tas ir skaidri redzams šādā paziņojumā interneta portālā Delfi par cilvēkiem, kuŗi savulaik pierakstījās uz vakcīnu portālā Manavakcina.lv. Kā atklājies, manavakcina.lv iespējas ir ļoti ierobežotas, tāpēc ievadītie dati par tūkstošiem cilvēku, kas pieteikušies vakcīnai vecumā grupā 70+ neesot savietojami automātiski. Tas ir diezgan liels manuāls darbs. 

 

Neesot savietojami automātiski? 21. gadsimta otrajā desmitgadē, un neesot savietojami automātiski? Vai par to kāds padomāja, pirms izveidot šo sistēmu un tad to izbazūnēt pa visu valsti? Un vēl jo vairāk - mūsu valstī netrūkst datoru un informācijas sistēmu spožu ekspertu, kuŗi pavisam noteikti būtu varējuši izveidot sistēmu, kuŗā dati tomēr ir "savietojami automātiski." Nupat bija 32. gadadiena pirmajam pieteikumam kādā Lielbritanijas laboratorijā par to, kas ar laiku kļuva par internetu. Un joprojām mūsu valsts ar šādām lietām netiek galā. 

 

Manas domas par situāciju Latvijā ir visai skumjas arī tāpēc, ka manā dzimtenē viss ir citādāk. Amerikā jaunais prezidents ir nodrošinājis nudien masu vakcināciju. Nesen kādā uzrunā viņš optimistiski bilda, ka varbūt līdz neatkarības dienai 4. jūlijā situācija būs norimusi tiktāl, ka cilvēki varēs cits pie cita ciemoties. Protams, arī Amerikā netrūkst muļķīgu cilvēku, kuŗi tā vai cita iemesla dēļ plāno no vakcīnas atteikties, taču Amerikā patlaban attiecībā uz Covid-19 krizi ir patiešām profesionāla pieeja. Diemžēl, diemžēl, Latvijā vismaz patlaban mēs par tādu runāt vēl nevaram.