Rīga restartējas
Juris Lorencs    01.09.2020

 

 

“Sveiks! Vai varam saskrieties? Uz īsu brīdi esmu Rīgā!” ‒ šādus zvanus augusta pēdēja nedēļā saņēmu no trim paziņām. Zināju, ka viņi jau vairākus mēnešus uzturas laukos, bauda vasaru, izvairās no pilsētas burzmas un Covid- 19 vīrusa. Trīs profesijas, kas ļauj strādāt attālināti- grāmatvede, tekstu redaktors un programmētājs. Iemesls, kāpēc viņi bija mērojuši ceļu no Užavas, Madonas un Rojas ‒ pašvaldību vēlēšanas Rīgā. Viegli aprēķināt, ka tikai benzīns vien katram izmaksāja ap 40 eiro, teju 50 ASV dolarus. Bet viņiem visiem bija īpaša motivācija- lai nepielaistu pie varas, kā paši teica, “Ušakova kompaniju”, partiju Saskaņa un tās sabiedrotos. Lai gan vēlēšanu diena bija noteikta sestdien, 29. augustā, balsot varēja jau no trešdienas, 26. augusta. Šajās trīs iepriekšējās balsošanas dienās nobalsoja ap 20 % vēlētāju. Tas nozīmē, ka vismaz dažu cilvēku motīvācija piedalīties vēlēšanās bija visai augsta. Kā izrādījās vēlāk, šādu pilsoņu gan nebija īpaši daudz. Pašā vēlēšanu dienā uz iecirkņiem atnāca vēl 20 % balsotāju. Tā pavisam kopā vēlēšanās piedalījās tikai 40, 6 % balsot tiesīgo Rīgas iedzīvotāju. Vēl zemāka vēlētāju aktīvitāte bijusi 1997. gadā. Salīdzinājumam – 13. Saeimas vēlēšanās Rīgā piedalījās 53, 5 % balsot tiesīgo pilsētnieku. Kas varētu būt šā kūtruma cēlonis? Covid-19 epidēmija, lietainais laiks? Pa daļai noteikti. Daži eksperti apgalvo, ka vienaldzību esot veicinājis arī spilgtu personību trūkums deputātu kandidātu vidū. Īpaši apātiski bijuši Saskaņas vēlētāji, kuŗu kādreizējais līderis Nils Ušakovs sēž Eiropas parlamentā Briselē.

 

Lai nu kā, bet tie, kuŗi patiesi gribēja kaut ko mainīt, atnāca un nobalsoja. Rezultāti ir sekojoši: Attīstībai/Par! un Progresīvie partiju apvienotais saraksts – 26, 2 % (18 vietas), Saskaņa ‒ 16, 9  % (12),  Jaunā Vienotība ‒ 15, 2  % (10), Nacionālā apvienība ‒ 9, 6 % (7), Gods kalpot Rīgai ‒ 7, 7 % (5),  Latvijas Krievu savienība ‒ 6, 5 % (4), Jaunā konservatīvā partija ‒ 6, 4 % (4). Piecu procentu barjēru nav pārvarējušas (un tātad palikušas “aiz strīpas”) gan Zaļo un Zemnieku savienība ‒ 4, 1 %, gan valdības koalicijā ietilpstošā KPV LV ‒ tikai 1, 1 %. Tas nozīmē, ka vara Rīgā mainīsies kardināli. Visas zīmes (precīzāk ‒ sausi cipari) rāda, ka nākamo koaliciju Rīgas domē veidos tās pašas partijas, kas atrodas pie varas Saeimā un Ministru kabinetā ‒  Attīstībai/ Par (kopā ar Progresīvajiem), Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība. Šiem trim polītiskajiem spēkiem domē būtu komfortabls vairākums ‒ 35 vietas no 60. Lielais jautājums ‒ ko darīt ar Jauno konservātīvo partiju? Teorētiski bez tās varētu lieliski iztikt. Bet ir viens “bet”. Šīs partijas atgrūšana var radīt milzīgas problēmas Saeimas valdošajā koalicijā un tātad arī valdībā. Par jauno Rīgas galvu visdrīzāk kļūs 41 gadus vecais Mārtiņš Staķis, Attīstībai/Par! un Progresīvie kopīgā saraksta līderis. No malas raugoties –gandrīz vai “ideālais latvietis”. Dzimis Tukumā, studējis Latvijas un Helsinku universitātēs. Uzņēmējs, ir pieredze Saeimas un valdības darbā. Precējies, audzina divus dēlus. Dzied korī, zemessargs, Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas draudzes valdes loceklis. Lai nu viņam izdodas!

 

Dažas pārdomas pēc notikušā.  Man šķiet interesanti, ka socioloģiskās aptaujas, kas tika veiktas pirms vēlēšanām, visai precīzi sakrita ar to reālo iznākumu. Tātad cilvēki Latvijā vairs nekautrējas atklāt savas polītiskās simpātijas. Iepriekšējās vēlēšanās Saskaņa parasti ieguva vairāk balsu nekā prognozēja socioloģija. Iemesls – daudzi nevēlējās atzīt, ka balso par Saskaņu. Tāpat šajās vēlēšanās labi varēja redzēt, kā līdz ar technoloģiju attīstību mainās aģitācija, turklāt likumdošana netiek līdzi šim procesam. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 28. augustā, piektdien, medijos bija ievietojis sekojošu paziņojumu: “Šodien un rīt ir tā saucamais klusais periods pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Šajās dienās aizliegts izvietot polītisko reklāmu, tāpēc, ja tādu redzi vai dzirdi, nekavējoties ziņo KNAB!”. Tas nozīmē- saskaņā ar likumu aizliegti jebkādi plakāti ielās, aģitācijas bukletu dalīšana, sludinājumi laikrakstos, televīzijā un radio, kā arī apmaksāta reklāma tīmeklī un sociālajos tīklos. Bet neapmaksāta reklāma internetā bija atļauta! Un tūkstošiem cilvēku savos facebook un twitter kontos dalījās pārdomās par šīm vēlēšanām. Izvērtēja kandidātus, aicināja balsot, kritizēja un slavēja, diemžēl ar apmeloja un nozākāja. Dažiem no šiem, kā Latvijā mēdz teikt, viedokļu līderiem ir vairāk sekotāju nekā vienai otrai avīzei vai televīzijas kanalam.

 

Šīs domes vēlēšanas liecina, ka rīdzinieku polītiskās simpātijas nepilnu divu gadu laikā ir būtiski mainījušās. Lūk kādi bija 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti Rīgā 2018. gada oktobrī: Saskaņa – 30, 1 %, Attīstībai/Par!  ‒ 13, 4 %, Jaunā konservatīvā partija ‒ 12, 2 %, "KPV LV”- 12, 2 %, Nacionālā apvienība – 9, 2 %, Jaunā Vienotība ‒ 6, 7 %, Zaļo un Zemnieku savienība” ‒ 4, 80 %, Latvijas Krievu savienība –\ 3, 8 %. Kā redzam, atbalsts būtiski samazinājies Saskaņai un Jaunajai konservatīvajai partijai.  Savukārt KPV  LV šīs vēlēšanas pārvērtušās par katastrofu, viņi zaudējuši 90 % atbalstītāju Rīgā. Ja partija neizdarīs nopietnus secinājumus, tās aiziešana nebūtībā ir tikai laika jautājums. Diemžēl vēlēšanās neiztika bez pamatīga darvas piliena, par ko atbildīga Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija. Izrādās ap 630 nodotās balsis saskaņā ar likumu atzīstamas par nederīgām. Uz aploksnēm, kuŗās ievietotas vēlēšanu zīmes, trūkst vēlēšanu iecirkņa zīmoga. Kas ir notikušā cēlonis – nolaidība vai ļaunprātība, to patlaban izmeklē Valsts drošības dienests. Matēmatiski pierādīts – lai gan šīs balsis nevienai no domē neiekļuvušajām partijām neļautu pārvarēt 5 % barjēru, tās tomēr varētu iespaidot ievēlēto deputātu vārdu sarakstu. Jau izskanējuši aicinājumi par jaunu vēlēšanu rīkošanu. Cerams, ka tiesību speciālisti radīs izeju no šīs situācijas. Vēl vienas vēlēšanas Rīgai nepavisam nav vajadzīgas. Tagad jāķeras pie darba. Pie Rīgas “restarta”, kā savā programma bija ierakstījuši Attīstībai/Par! un Progresīvie.

 

Un vēl dažas ironiskas domas, ar kuŗām vēlēšanu naktī savos twitter kontos dalījās trīs Latvijā pazīstami cilvēki. Sociologs Aigars Freimanis: “Laimes tuvums reibina. Bezmaksas transports un apkure, stipendija katram Rīgā deklarētājam 1000 eiro un vēl, un vēl. Senā Roma vairs nav nekas, ir Rīga.)”. Agrākā ministru prezidenta Andŗa Šķēles padomnieks Jurģis Liepnieks: “Rezumējot rezultātus – cik es saprotu, beidzot tātad Rīgā viss būs ideāli. Ziemeļvalstu pērle, viss vienos veloceliņos un parkos, un plūdmalēs, klimatneitralitāte, koki un investīcijas, un nekādu skandalu. Nu ko, man nekas nav iebilstams”. Žurnālists Aivars Pastalnieks: “Jautājums – kā pelnīsim - vispār neparādās. Tā nav ne pašvaldību, ne Saeimas vēlēšanās. Nekur!”. Atliek tikai piebilst, ka uz jautājumu “kur ņemt naudu?” atbildēt ir nesalīdzināmi grūtāk kā uz jautājumu “kā tērēsim?” Bet tā jau nav tikai Latvijas, bet gan visas pasaules polītiķu problēma.