Putins pārslēdzies no Luhanskas uz Latakiju... un uz Marsa ir ūdens!
Franks Gordons    06.10.2015

 

Tā ap 1980. gadu Izraēlas militārā izlūkdienesta darbinieki, izmantojot attiecīgās elektroniskās ierīces, ar interesi noklausījās telefona sarunas starp padomju virsniekiem – instruktoriem, kuŗi ievērojamā skaitā darbojas Sīrijā, kur jau neierobežoti saimniekoja prezidents Hafezs Asads – tagadējā diktatora Bašara Asada tēvs. Jau tad, Brežņeva ēras norietā, Asadu dzimtas un cilts – alavu novada centrā Latakijā un tuvējā ostas pilsētā Tartusā droši un pašpārliecināti "bazējās" PSRS kara flotes "Vidusjūras eskadra" – kā pretmets ASV Sestajai flotei, kuŗas stābs atradās Neapolē. Toreiz, kā Putins tagad saldsērīgi atgādina, "pasaule bija bipolāra", t. i., bija divas superlielvalstis – ASV un PSRS. Padomju militārie konsultanti telefoniski apmainījās iespaidiem, bagātīgi bārstot "mātes vārdus", un zobojās par sīriešiem kā zemākiem radījumiem – mestnoje naseļeņije (vietējie iedzīvotāji).

 

Vai tagad, 2015. gada rudenī, situācija atkārtojas, tikai citā "griezumā"? Damaskā vēl mēģina noturēties pie varas Asads juniors, bet Putins tak nav Brežņevs, taču putiniskā Krievija, salīdzinot ar PSRS, noslīdējusi vien reģionālās, ne globālās lielvaras līmenī, tās territorija atbilst Maskavijas XVII gadsimta robežām un tās ekonomika balstās tikai uz gāzes un naftas eksportu. Atliek, tiesa, zināms kodolieroču krājums – un imperiskās ambicijas, ar kuŗām apsēsts bijušais KGB apakšpulkvedis, kuŗš uzturas vairāk savā Novo-Ogarevas ārpilsētas rezidencē nekā Kremļa t.s Senatoru pilī, kur atrodas viņa oficiālais kabinets.

 

Putins tagad par katru cenu cenšas noturēt Bašaru Asadu pie varas, jo tas ir vienīgais pašreizējās Krievijas sabiedrotais Tuvajos Austrumos. Asads juniors ir pilnīgi atkarīgs no Kremļa labvēlības (un ieroču piegādēm), un Putins viņu jau 2013. gadā bija izglābis no sagrāves, pierunājot ASV prezidentu Obamu noticēt Kremļa garantijai (!), ka Asads iznīcināšot savus ķīmisko ieroču krājumus. Obama iekrita Putina lamatās: ja nebūtu šī slīpētā vidutāja, ASV jau grasījās sūtīt savus bumbvedējus, lai pārvērstu drupās Asada rezidenci, darot galu viņa režīmam, kuŗa nežēlīgo represiju un patvaļas dēļ 2011. gada janvārī uzliesmoja sacelšanās, un nu jau piekto gadu pilsoņkaŗš plosa šo zemi un tās iedzīvotājus.

 

Apvienoto Nāciju organizācijas 70 gadu jubilejai par godu ANO Kopsapulcei šoruden tika piešķirta pasaulvēsturiska nozīme. Un, protams, abi lepnie sāncenši – Baraks Obama un Vladimirs Putins – uzstājās ar "programmatiskām" runām. Ukraina tika pieminēta tikai gaŗāmejot. Gan Obama, gan Putins dievojās, ka slepkavīgo fanatiķu veidojums ISIS jeb Islama valsts ir drauds visai pasaulei, ko vajag iegrožot un vēlams sakaut. Pēc šīm runām ANO ģenerālsekretārs Ban Ki Muns sarīkoja pieņemšanu jeb rautu (ka to mēdza dēvēt pirmskaŗa Latvijā), un – tavu brīnumu – Obama un Putins saskandināja glazītes: prozit, priekā! Vērīgie reportieri un TV operatori pamanīja, ka šai brīdī Obama pasmaidīja, bet Putina ģīmī nekustejās ne vaibsts, lūpas palika cieši sakniebtas.

 

Brīdī, kad rakstu šis rindiņas, Donbasā ieroči klusē. Vai šis konflikts iesaldēts? Grūti pateikt. Skaidrs ir viens: Putins, kam tā arī neizdevās "uzlauzt Ukrainu" ar Luhanskas un Doņeckas separātistu veidojumu palīdzību, pārslēdzies uz Latakiju un Tartusu, lai pamatīgi nostiprinātos Vidusjūras piekrastē.

 

Redzamākais The New york Times slejinieks Tomass L. Frīdmans liek saprast, ka Putins, darīdams visu, lai noturētu Asadu pie varas, iemantojis musulmaņu-sunnītu, kas sastāda vairākumu gan Sīrijas, gan arabu pasaulē, kvēlojošo naidu. Arī Krievijas islamticīgo saimē sunnīti ir vairākumā, un Kremlim tas būs jāņem vērā.

 

Brīdī, kad rakstu šīs rindiņas, Kremlis izdarīja vēl vienu cūcību: krievu bumbvedēji, kuŗu uzdevums it kā bija koordinēt ar amerikāņiem uzlidojumus ISIS pozicijām, jau pirmajā dienā sparīgi bumboja relatīvi mēreno Asada pretinieku atbalsta punktus, un no šiem uzlidojumiem cieta sīriešu kaujinieki, kuŗus bija apmācījuši CIA (ASV izlūkdienesta) vīri, bet šķietami "kopīgā ienaidnieka" – ISIS pozicijas palika neskartas!

 

Tikmēr Krievijas Valsts domes deputāts Vjačeslavs Novikovs apgalvojis, ka ASV pacentusies "pārsist" interesi par Putina runu ANO Kopsapulcē ar tīšām palaistu ziņu par to, ka uz Marsa ir ūdens. Tas taču tiešām ir lieliski, ka uz Marsa ir ūdens, turklāt tekošs. Jau 19. gadsimta nogalē, kad Veidenbaums studēja Tērbatā, publisku priekšlasījumu iemīļotais temats bija jautājums: "Vai ir dzīvība uz Marsa?". Un kas tad ir Putins, salīdzinot ar Visuma noslēpumiem...