Putins, Duda, vēsture
FRANKS GORDONS    21.01.2020

 

 

Kad Jeruzalemē tika plānots vērienīgs pasākums ‒ Piektais pasaules holokausta forums, atzīmējot 75 gadus kopš Aušvicas nāves nometnes atbrīvošanas 1945. gada 25. janvārī (kas globāli atzīta kā holokausta upuŗu piemiņas diena), Jeruzalemes memoriālais institūts Yad vashem kā šī foruma organizaātors (piedalās 46 valstu līderi) publicēja to personu sarakstu, kam būs ļauts nākt klajā ar uzrunu.

 

Kā pirmais aicināts uzrunāt foruma dalībniekus Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins, tad nāk Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmaiers.

 

Bet Polijas prezidents Andžejs Duda šai sarakstā nebija iekļauts kā persona, kam ir tiesības ņemt vārdu.

 

Uzzinājis, ka viņam tur neļaus runāt, Andžejs Duda paziņoja, ka uz forumu nedosies. Jo pēc tam,  kad, aplausu pavadīts, savu uzrunu teiks Putins, Duda nevarēs publiski atspēkot Krievijas "nacionālā līdeŗa" melīgos, demagoģiskos apgalvojumus par to, kas izraisījis Otro pasaules kaŗu.

 

Kā zināms, Putins ir burtiski apsēsts, mēģinot novelt Otrā pasaules kaŗa izraisīšanas vainu no Molotova-Ribentropa (Staļina-Hitlera) pakta, kuŗa rezultātā tika saplosīta Polija un okupētas Baltijas valstis.

 

Putinā un krievu imperistos visumā ir iezīdies, var teikt, ģenētisks naids pret Poliju: viņiem kremt tas, ka 1612. gadā poļu karapulki bija ieņēmuši Maskavu, ka 1920. gadā notika "brīnums pie Vislas", kad nule atdzimušās Polijas kaŗaspēks apturēja sarkanarmijas divīzijas, kuŗas jau bija gatavas drāzties uz Varšavu un tālāk uz Berlīni.

 

Vladimirs Vladimirovičs, gatavojoties svinēt Lielo Uzvaru 9. maijā, tagad mēģina iztēlot starpkaŗu Poliju kā Hitlera sabiedroto, bet arī, nosaucot tā laika Polijas sūtni Berlīnē par "antisemītisku cūku", izspēlēt "ebrēju karti", zākājot poļus kā žīdu nīdējus.

 

Tā kā Polijas prezidentu Andžeju Dudu, kam Yad vashem aizbāž muti, var saprast.

 

Šai sakarā Telavivas laikraksta Ha'aretz 17. janvāŗa numurā žurnālists Ofers Aderets nācis klajā ar rakstu: "Izraēla kapitulējusi Putina Otrā pasaules kaŗa revizionisma priekšā."

 

Raksta autors mūs iepazīstina ar personu, kas stāv aiz visa šī skandala: izrādās, ka šā gada vērienīgo globāla mēroga forumu Jeruzalemē "no saviem līdzekļiem" financējis Maskavā mītošais 66 g. v. oligarhs (pēc Vikipedijas – arī filantrops un mecenāts) Vjačeslavs Moše Kantors, kurš, izmantojot naudu (pēc Forbes viņš ir 3,7 miljardus dolaru "vērts") un prasmi uzturēt sakarus, bija uzkalpojies līdz Eiropas ebrēju kongresa priekšsēža postenim.  Viņu uzskata par "Putina cilvēku", viņš izdara spiedienu uz Yad vashem – un mums nu viss skaidrs.

 

Noslēgumā gribas atgādināt šo to no vēstures.

 

1945. gada 25. janvārī Aušvicas nometnes territorija gandrīz nebija ko atbrīvot: padomju kaŗavīri tur atrada tikai pāris desmitus novārgušu bērnu, kas tika aizmirsti kāda barakā. Nometnes apsardze, "bēgot no krieviem", laidās lapās, raujot sev līdzi dzīvi palikušos ieslodzītos, dzenot tos "nāves maršā", kuŗa gaitā daudzi gāja bojā.

 

Padomju kaŗavīriem nebija ko glābt: Aušvicas gāzes kamerās dažu gadu laikā jau bija nogalināti vismaz miljons ebrēju no Polijas, Vakareiropas, Ungārijas, Grieķijas...

 

Kāpēc Aušvicas, Maidanekas, Sobiboras un citas nāves nometnes tika ierīkotas tieši poļu zemēs? Atbildi sniedz Timotijs Snaiders savā grāmatā Bloodlands (Asinszemes), kas tulkota latviski: poļu zemēs vairs nebija valsts, bija tikai Lielvācijas vara, "bezvalsts telpa", kur Himlers varēja "īstenot ebrēju jautājuma atrisinājumu" netraucēti.

 

Un pašās beigās, piedodiet, "rozīnīte": 1939. gada 28. septembrī, pēc PSRS-Vācijas draudzības (!) līguma parakstīšanas, Staļins sarunā ar Ribentropu teica: "Ja, pretēji cerētajam, Vācija nonāks grūtā stāvoklī, tā var būt pārliecināta, ka padomju tauta nāks Vācijai palīgā un neļaus Vācijai tikt nožņaugtai."

 

Ne pielikt, ne atņemt.