Putina intervija: cinisms un liekulība
FRANKS GORDONS    02.07.2019

 

 

27. jūnijā, pirms Japānas pilsētā Osakā paredzētā G20 saieta, Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins sniedzis interviju Londonas laikrakstam Financial Times. Šoreiz viņš bija vietumis diezgan atklāts, vietumis draudošs un viscaur liekulīgs.

 

Viņaprāt, tagad esot jārunā nevis par to, kā piespiest Ziemeļkoreju atbruņoties, bet par to, kā nodrošināt absolūtu Ziemeļkorejas drošību. Lasi – saglabāt murgaino Kimu dinastijas režīmu...

 

Sīrijā, plātās Putins, viņš sasniedzis vairāk, nekā cerējis. Pirmkārt, viņi (krievu interventi. ‒ F. G.) iznīcinājuši daudz kaujinieku, kuŗu nolūks bijis atgriezties (!) Krievijā (lai tur izvērstu graujošu darbību). Otrkārt, Krievija panākusī stabilizāciju reģionā, „kas ģeografiski mums tuvs" (skaties karti. –F. G.). Putins uzsver, ka "mēs saglabājam Sīrijas valstiskumu" (lasi – asiņaino Asada režīmu).

 

Un nu Putins atzīstas: „Es jau nerunāju, teikšu tieši par to, nav vairs ko slēpt – mūsu bruņoto spēku mobilizāciju (!). Mūsu bruņotie spēki apguvuši tādu praksi, kādu nemaz nevarētu iedomāties miera apstākļos." Vārdu sakot – īsts karš, lai nostiprinātos Vidusjūras austrumkrastā.

 

Debešķīga ir Putina liekulība, runājot par Venecuēlu: „Tur nav mūsu kaŗaspeka. Saprotat? Speciālisti ir, instruktori tur, viņi darbojas." Pirms nedēļas no turienes atgriezusies padomnieku un speciālistu grupa. Pēc kāda laika varbūt atkal parādīsies, teica Putins. Un: "Reizumis mūsu lidmašīnas tur lido, trenējas. Tas ir viss."

 

Viss skaidrs, Vadimir Vladimirovič! Un tagad – uzmanību!"  Mums saka: jūs noindējāt Skripaļus. Pirmām kārtām to vajadzēs pierādīt(..) Skripaļs, izrādās, spiegoja pret mums. Nodevība – vislielākais noziegums, kāds tik var būt virs zemes. Un nodevēji ir jāsoda. Es nesaku, ka nodevēji jāsoda tādā veidā, kā tas notika (!) Solsberijā. Nepavisam. Bet nodevēji jāsoda."

 

Ne pielikt, ne atņemt, vai ne?

 

PSRS sabrukums ir traģēdija, teica Putins, tāpēc, ka 25 miljoni etnisko krievu izrādījušies esam ārzemēs, uzzinot televīzijā un radio par to, ka Padomju Savienība beigusi eksistēt. Neviens taču viņiem neprasīja par to. Jāsaprot, ka Putins tagad ir šo 25 miljonu aizgādnis – ar paredzamām sekām.

 

Noslēgumā Putins apgalvo, ka tā dēvētā liberālā ideja sevi galīgi izsmēlusi. Viņš vēršas pret multikulturālismu un sakās aizstāvam "tradicionālas vērtības". Esot jānostiprina ģimenes pamati.

 

Un nesenais ateists, čekas apakšpulkvedis Putins uzsver: „Mēs esam pareizticīga tauta Krievijā...Vai tad mēs aizmirsām, ka visi dzīvojam pasaulē, kas balstās uz Bībeles vērtībām."

 

„Morāles apustulis" Putins šādi koķetē ar Lepēnas „Nacionālo fronti" Francijā, ar labēji radikālo partiju AfD Vācijā, kas arvien vairāk pietuvinās Kremlim. Labi vēl, ka šis numurs neiet cauri Polijā, kuŗas vadība ir ļoti konservātīva. Tā uz šīs ēsmas neuzkodās, jo imperiskās putiniskās Krievijas drauds šai valstij un tautai ir reāls un katrā ziņā atvairāms.