Pētiet un balsojiet!
Ligita Kovtuna    23.08.2022

 

 

Iedvesmojusies no sarunas ar cienījamo vīru no Amerikas latviešu mecenātu Robertu Rūsi un viņa kundzi Dagniju (intervija ar viņiem pirms kāda laika tika publicēta mūsu laikrakstā), nospriedu, ka arī man jāparunā ar saviem bērniem un mazbērniem par strauji tuvojošamies 14. Saeimas vēlēšanām. Jebšu Rūša kungs stingri lika pie sirds ikvienam apzinīgam latviešu senioram rādīt priekšzīmi un mudināt bērnus un mazbērnus pildīt savu Latvijas pavalstnieka pienākumu nr.1 – doties balsot savas valsts vēlēšanās. Neatkarīgi no tā, kur dzīvo – Latvijā vai ārzemēs. Vēl jo vairāk ārzemēs, ja tiešām vēlies kaut ko reāli darīt savas valsts labā. Jāteic, nevaru žēloties, gluži otrādi – varu lepoties, ka mani bērni – gan dēls, gan mazmeitas (tās, kas balsošanas vecumā) ir politiski labi izglītoti un sociāli aktīvi pilsoņi. Ir liels prieks, ka varam apspriesties, diskutēt, cits citu raudzīt pārliecināt ar faktiem. Izvēles lielākoties sakrīt, bet ir arī atšķirības. Priecājos, ka izvēles loks ir to politisko spēku robežās, kas sevi prezentē ar saprātīgām programmām un pozitīvu līdzšinējo pieredzi. Tālāk nevaru turpināt priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu dēļ, taču vēl dažas frāzes drīkst. Proti, mazmeita man (kas neesmu sociālo tīklu apmeklētāja) parāda video, kā kāds partijas līderis prasti izseko citas partijas līdera radiniekam, kas aplami nolicis savu auto. Izvēršas diezgan rupja vārdu apmaiņa. Dēls saka: “Noteikti nebalsošu par tādu partiju, kas nogāna (Viņš gan lietoja “sulīgāku” latviešu vārdu. – L.K.) citas partijas biedrus, meklē pagātnes grēkus, lai pats izceltos. Es gribu dzirdēt kaut ko daudz gudrāku, īpaši par to, kā viņi palīdzēs uzņēmējiem, galvenais – kā reāli palīdzēs, nevis solīs. Bet galvenais – visi manas ģimenes balsstiesīgie katrā ziņā dosies pie vēlēšanu urnām. Vai jūsējie arī? Vai, mīļie vecāki un vecvecāki diasporā, esat par to pārliecināti? Vai vismaz runājuši, apspriedušies? Mīlīši, ir pēdējais laiks! 

      

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa, jau sākoties priekšvēlēšanu kampaņai, brīdināja: “Vēlētāju motivācija piedalīties vēlēšanās ir būtiska problēma. Ja būtu finansējums, tad tiktu plānotas aktivitātes, lai dažādas vēlētāju grupas motivētu piedalīties vēlēšanās – ne tikai skaidrotu kārtību, kā ir jāpiedalās, bet arī – kāpēc jāpiedalās. Eiropā ir tendence, ka jau bērnudārzos, skolās jauniešiem māca, cik svarīgi ir piedalīties vēlēšanās, lai tiktu saglabāta demokrātija.” Vēlos izcelt divus vārdus – “motivācija” un “demokrātija”. Nav jābūt īpaši rūdītam polītikā, lai saprastu, ka abi ir ļoti cieši saistīti. Eiropas attīstītās valstis ir labi sapratušas, ko nozīmē tas, ka pilsoņu līdzdalība valsts procesos ir valsts demokrātijas veselības rādītājs. Un otrādi – ja cilvēki nedodas balsot, viņi atsvešinās no savas valsts. Tik vienkārši.

 

Šī priekšvēlēšanu kampaņa Latvijā, manuprāt, ir, saudzīgi izsakoties, gaudena. Nekāda. Plūkšanās sociālajos tīklos. Formālas reklāmas un lieli polītisko spēku līdeŗu noģīmji uz Rīgas brandmūriem. Viss! Polītologs Filips Rajevskis viendien TV pauž: “Vajag šovu! Ir šovu laiks.” Negribu piekrist. Nevajag šovu – vajag lietišķu sarunu ar savu vēlētāju. Tādas diemžēl nav. Diasporas organizācijas ir izvirzījušas mērķi dabūt pie urnām 50 tūkstošus ārzemēs mītošo Latvijas pavalstnieku. Celies un ej, nevajag gaidīt, pat ja gribi šovu – kā ierasts Amerikā! Posies pats un mudini bērnus, mazbērnus, draugus, draudzes locekļus utt.! Visus, kas patiešām grib dzīvot vai savureiz atbraukt uz Latviju kā plaukstošu Eiropas demokratijas valsti. Informāciju, kā izvēlēties polītisko spēku, par kuŗu balsot, iegūt nav problēmu no otras puses! Tikai, kā savulaik teica Vaira Vīķe-Freiberga, “Jālieto galva”. Mans mīļš draugs un mūsu autors, jurists un rakstnieks Jānis Bolis saka: “Mana izvēle būs nacionāli noskaņotas, neuzpērkamas personas, kas vienmēr cīnīsies par Latvijas neatkarības un demokrātijas turpināšanu.” Tādas tiešām ir, pētiet un balsojiet!

      

Cītīgi lasiet mūsu avīzes polītisko komentētāju Sallijas Benfeldes, Kārļa Streipa un Juŗa Lorenca rakstus – viņi smeļas faktus no objektīviem avotiem. Un jautājiet – redakcija sniegs atbildi, uzrunājot pārliecinošus savas jomas profesionāļus.