Sallija Benfelde 13.10.2015
Par pēdējo diktātoru Eiropā dēvētais līdzšinējais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau piekto reizi uzvarēja vēlēšanās, kas notika 10. oktobrī, ar 83,49 procentu balsotāju atbalstu. Tas ir vislabākais rezultāts, kādu Lukašenko līdz šim ir izdevies sasniegt savos 20 valdīšanas gados. Šajās vēlēšanās Lukašenko izcēlās arī ar to, ka publiski un lepni parādījās kopā ar savu ārlaulības dēlu, kopā ar desmitgadīgo zēnu dodoties arī pie vēlēšanu urnas.
Lukašenko pirmoreiz uzvarēja prezidenta vēlēšanās 1994. gadā, bet pēc tam referendumā viņa amata pilnvaru termiņš tika pagarināts. 2001. gadā viņš tika ievēlēts par prezidentu otro reizi, un 2004. gadā Baltkrievijā notika referendums, kuŗā tika nobalsots par prezidenta amata termiņu skaita ierobežojumu atcelšanu Lukašenko, kuŗam citādi vairs nebūtu bijis iespējams atkārtoti kandidēt uz valsts vadītāja amatu. Jāpiebilst, ka opozicijas partiju līderiem nebija ļauts kandidēt prezidenta vēlēšanās un ka opozicijai Baltkrievijā ir skarba dzīve opozicionāri mēdz bez pēdām pazust, un to rīkotos mītiņus varas iestādes aizliedz, tādēļ parasti tie beidzas ar opozicionāru piekaušanu un arestu. Gan jāteic, ka vienkāršā tauta savu diktātoru atbalsta, un citādu polītisko uzskatu paudējiem lielas atsaucības nav.
Savulaik Lukašenko atbalstīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina ideju par Eirāzijas savienības izveidi, tomēr savus uzskatus Baltkrievijas prezidents maina visai bieži. Tā šogad augustā viņš paziņoja, ka Minskai nesagādātu grūtības izdarīt izvēli starp sadarbību ar Krieviju un Rietumiem: Krievija ir mūsu, Krievija ir mūsu kopējā dzimtene. Mums nekad nav bijušas lielas problēmas un tādu nebūs arī turpmāk. Savukārt nupat, oktobŗa sākumā, viņš pauda, ka viņa vadītajā valstī nav vajadzīga Krievijas gaisa spēku baze, ko Maskava tajā vēlas izveidot: Šodien mums baze nav vajadzīga, vēl mazāk gaisa spēku. Lukašenko darbojās arī kā nosacīts vidutājs Putina un Normandijas četrinieka Minskas miera sarunās par Ukrainu šī gada februārī, un viņa attieksme pret Putinu brīžiem bija ar tādu kā izsmiekla piegaršu. Ar vārdu sakot, Lukašenko laipo starp Krieviju un Rietumiem, nevēloties nokaitināt ne vienu, ne otru.
Līdz šim Rietumi Lukašenko varas gados notikušās vēlēšanas un referendumus ir uzskatījuši par demokratijas normām neatbilstošiem, tāpat kā opozicijas vajāšanu un cilvēktiesību ignorēšanu. Vēl pagājušajā gadā Eiropas Savienība (ES) pagarināja sankcijas pret Baltkrieviju uz vēl vienu gadu, jo Minska nebija panākusi pietiekami lielu progresu cilvēktiesību jomā. Tiesa gan, pēdējā laikā Lukašenko ir centies uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību (ES), atbrīvojot polītieslodzītos un paziņojot par Baltkrievijai nevajadzīgo Krievijas militāro aviobazi.
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri jau pirmdien, 12. oktobrī, sāka debates par Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko noteikto sankciju iespējamo atcelšanu, un lēmums šajā jautājumā varētu tikt pieņemts vēl līdz 31. oktobrim, kad beidzas patlaban spēkā esošo sankciju termiņš. Vēl pirms vēlēšanām ES diplomāti sacīja, ka Brisele ir gatava apsvērt Lukašenko režīmam noteikto sankciju atcelšanu, ja vēlēšanas noritēs bez lieliem protestiem un pieņemamā klimatā.
Latvijā attieksme pret ES Baltkrievijai piemērotajām sankcijām, tāpat kā sankcijām pret Krieviju, ir bijusi visai dažāda. Uzņēmēji un polītiķi, kas vienīgo jēgu saskata naudā un izdevīgumā, ir kurnējuši par šīm sankcijām, jo tās nesot zaudējumus. Valsts kopumā tomēr ir vairāk vai mazāk piekritusi ES polītikai Baltkrievijas jautājumā. Manuprāt, attiecībās ar Baltkrieviju ir svarīgi saprast, ka Lukašenko raugās pēc izdevīguma un nevēlas nekādus lielus satricinājumus, kas varētu veicināt varas zaudēšanu, bet viņa domāšana un uzskati diez vai mainīsies. Baltkrievija nav un vismaz tuvākajā laikā nevar būt uzticams partneris, bet kaut kādu progresu cilvēktiesību un demokrātijas jomā panākt var, tādēļ sankciju atcelšanas gadījumā sadarbība ir vajadzīga.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (1)
.jpg)
