Sallija Benfelde 01.12.2020
Svētdienas, 29. novembŗa vakarā Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tiešraidē uzrunāja iedzīvotājus gan Latvijas Televīzijā, gan citos plašsaziņas līdzekļos.
Draugi, nav labi! Jau astoņas nedēļas no vietas redzam, ka saslimstība ar Covid-19 aug, diemžēl aug arī mirstība. Ja jebkuŗa saslimšana var būt smaga, tad jebkuŗa nāve ir kādas ģimenes traģēdija. Šodien Jūs uzrunāju, lai mēs varētu kopīgiem spēkiem, valdība ar sabiedrību, darīt visu, lai pārvarētu šo krizi, lai samazinātu Covid-19 izplatību, lai sargātu cilvēku dzīvības un veselību. (..)Kā valdības vadītājs mainīšu līdzšinējo pieeju un ierosināšu ne tikai pieņemt stingrākus ierobežojums cīņā ar Covid-19, bet vienlaikus vēlos padarīt sistēmu vienkāršāku un saprotamāku visiem. Es arī ierosināšu pagarināt ārkārtējo situāciju, lai sargātu cilvēku veselību un dzīvības. (..) Šī krize ir, iespējams, lielākā krize, ko mūsu valsts piedzīvo kopš neatkarības atgūšanas. Nav nevienam priekšrakstu, kas būtu darāms, jo tādas krizes neviena dzīva cilvēka atmiņā nav bijušas. Taču es esmu pārliecināts, ka, valdībai un sabiedrībai strādājot kopā, mēs uzvarēsim šo vīrusu. Šodien ir pirmā Advente. Mums priekšā ir kluss pārdomu laiks līdz Ziemsvētkiem. Šajā laikā es aicinu padomāt vienam par otru. Pasargāsim sevi, savus tuviniekus, pasargāsim savu nākotni! Kopā mūsos ir milzu spēks,, sacīja premjērs.
Uzrunā premjers arī atzina, ka valdības lēmumi un to pieņemšanas procedūra ir novedusi pie tā, ka valdības pieņemtie noteikumi daudziem cilvēkiem nav saprotami, tie reizēm ir pretrunīgi un nav konsekventi. Tiesa gan, premjers arī pamatoti atgādināja, ka pārāk daudz cilvēku vieglprātīgi izturas pret ierobežojumiem un drošības pasākumiem un tos neievēro.
Situācija Latvijā tiešām pasliktinās, un kopš pandēmijas sākuma Latvijā miruši 206 ar Covid-19 saslimuši cilvēki. Slimnīcās nedēļas sākumā ārstējās 534 pacienti, bet tas nozīmē, ka, vīrusa izpaltībai nesamazinoties, tūlīt slimnīcās pietrūkst gultasvietu saslimušajiem un nāksies ļoti nopietni ierobežot citu pacientu uzņemšanu un ārstēšanu, var gadīties, ka slimnieki būs arī jāsāk šķirot, kuŗam pirmajam un kādu palīdzību sniegt.
Laikam ritot, ir mainījusies arī cilvēku attieksme Latvijā pret Covid-19. Aptauja liecina, ka pavasarī 69 procenti aptaujāto uzskatīja, ka ierobežojumi ir pamatoti, bet tagad, rudenī, tikai 43 procenti uzskata, ka tie ir pamatoti. Iespējams, cilvēku attieksmi ietekmē t.s. nogurums no vīrusa, turklāt Latvijā, tāpat kā pasaulē, aizvien vairāk cilvēku tic dažādām sazvērestības teorijām un daļa pat apgalvo, ka vīrusa vispār nav. Protams, tā ir sava veida pašaizsardzības reakcija, bet kopējo situāciju tas neuzlabo.
Par valdības darbu jāteic, ka premjēra uzdevums ir nepateicīgs proti, jācenšas saglabāt veselo saprātu, pieņemot lēmumus, kas piecu partiju koalīcijā brīžam kļūst par neiespējamo misiju, jo, no vienas puses, jācenšas neapturēt ekonomiku, bet, no otras puses, jāsargā cilvēku veselība un dzīvība. Manuprāt visvairāk izceļas: KPV LV, kuŗas ministri nesaprot vai negrib saprast, kas notiek. Ekonomikas ministrs visu laiku runā par neierobežošanu, atļaušanu un pat tagad, kad ierobežojumus nāksies nopietni palielināt, runā par visu iepirkšanās centru neaizvēršanu brīvdienās. Labklājības ministre nākamā gada budžeta tapšanas laikā demonstrēja klaju nezināšanu un neizpratni par to, ko dara sociālie dienesti un bija gatava tiem likt kontrolēt cilvēku ienākumus un izdevumus, bet iekšlietu ministrs uzskata, ka Valsts policijai nekas nav jākontrolē un nekur nav jāiejaucas. Izglītības un zinātnes ministre no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) savukārt visu atbildību ir uzvēlusi skolām, pat nedodot nekādus algoritmus, kā jārīkojas gadījumos, kad skolā tiek atklāts kāds ar vīrusu inficēts skolotājs vai skolēns, tādēļ bija gadījumi, kad atsevišķas skolas kļuva par infekcijas perēkļiem. Chaosu un neapmierinātību vairo arī finanču ministrs no Jaunās Vienotības, kuŗš stūrgalvīgi turas pie idejas, ka nodokļu reforma jāveic un atsevišķu sociālo grupu nodokļu apjoms jāceļ tieši Covid-19 krizes laikā.
Atsevišķs stāsts ir par krizes laika pabalstu piešķiršanas procedūras, kuŗa ik pa brīdim ir jālabo un jāpapildina, jo Finanču ministrijas izpratne par reālo dzīvi brīžam ir tālu no tās.
Ar vārdu sakot, krizes laikā atklājas gan patiesie raksturi, gan zināšanu un izpratnes robežas.
Valdības demisija krizes laikā būtu pats sliktākais risinājums, bet noturēt kaut kādos rāmjos dažu labu ministru kļūst gandrīz vai par neiespējamo misiju, jo aiz ministriem ir partijas ar savām interesēm un ar savu nezināšanu vai neizpratni par notiekošo. Tādēļ atliek cerēt uz premjēra spēju atrast kompromisa risinājumus un nezaudēt līdzsvaru starp tik dažādajām interesēm un saprastspēju. Turklāt kā valdības vadītājs Krišjānis Kariņš saņem visvairāk pārmetumu.
Kas notiks tālāk?
Pirmdien, pēc premjēra tikšanās ar Valsts prezidentu un Saeimas priekšsēdi, Krišjānis Kariņš paziņoja, ka valdība lems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 11. janvārim. Vīruss tiešām ir izrādfījies par lielāko pārbaudījumu Latvijai pēdējos trīsdesmit gados.
Atpakaļ
.jpg)
