Par Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē
Sintija Bernava    13.01.2015

 

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts  kopš 2004. gada un no 2015. gada 1. janvāra -  prezidējošā valsts Eiropas Savienības (ES) Padomē, pārņemot stafeti no Italijas, kas bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē 2014. gada otrajā pusgadā. Pēc Latvijas ES Padomē  2015.gada otrajā pusgadā prezidentūru pārņems Luksemburga.  Tā dēvētais prezidentūras trio  ES Padomē darbojas  kopš 2009. gada, kad stājās spēkā Lisabonas līgums. Prezidentūras trio nozīmē to, ka  prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, kuŗas uzņemas prezidentūru viena pēc otras. Katra trio valsts pēc kārtas pilda prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, pamatojoties uz kopīgu  darba programmu. Šāds princips ir izveidots, lai nodrošinātu ES Padomes darba pēctecību.

 

2013. gada otrajā pusgadā Lietuva bija pirmā no Baltijas valstīm, kas pirmo reizi kopš Baltijas valstu dalības ES kļuva par  ES Padomes prezidējošo valsti.  Igaunija par ES Padomes prezidējošo valsti kļūs 2018. gada pirmajā pusgadā. 

 

Kā liecina līdzšinējā pieredze,  prezidentūra katrai ES dalībvalstij,  neatkarīgi no valsts lieluma vai iestāšanās laika,  ir iespēja  veidot un ietekmēt ES darbakārtību un vadīt ES Padomes darbu,  sadarboties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu,  Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūra pārstāv ES Padomi attiecībās ar Eiropas Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.

 

Ministru sanāksmēs šai prezidentūras  laikā Latviju pārstāvēs Latvijas valdības ministri. Latvijas Republikas pastāvīgas pārstāvniecības ES vadītājs (Latvijas vēstnieks ES) un viņa vietnieks pārstāvēs Latviju pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER) sanāksmēs. Savukārt nozaru ministriju eksperti piedalīsies darba grupu un komiteju sanāksmēs. Prezidentūras laikā visas šīs sanāksmes vadīs Latvijas pārstāvji. Pastāv arī daži izņēmuma gadījumi, kad sanāksmes nevadīs prezidējošās valsts pārstāvji, piemēram, sanāksmes par ārlietu jautājumiem vai situācijas, kuŗās darba grupu vai komiteju darbu vadība tiks uzticēta īpaši izvēlētam  Eiropas Komisijas pārstāvim. 

 

Katrai  ES prezidējošai valstij ir savs  logo, kas prezidentūras laikā  kļūst par konkrētās valsts  atpazīstamības simbolu. Prezidējošās valsts logo izmanto prezidentūras publikācijās un prezentācijas materiālos, uz suvenīriem, gan arī uz objektiem telpiskajā un digitālajā vidē. Prezidējošās valsts logo  rotās  Eiropas Savienības Padomes ēkas Briselē un prezidentūras mājaslapu.

 

Latvijas prezidentūras logo -  dzirnakmens, kuŗa autors ir Latvijas metāla naudas koncepcijas un dizaina autors Gunārs Lūsis. 

 

Katrai ES Padomes prezidējošai valstij ir ne vien savs logo, bet arī konkrētās  valsts  un ES līmenī apstiprināta darba programma un prioritātes. 

 

Darbs pie Latvijas prezidentūras sešu mēnešu darba programmas tika uzsākts 2012. gadā, kad arī sākās pirmās publiskās diskusijas par Latvijas prezidentūras prioritātēm un mērķiem. Lai veidotu vienotu un daudzpusīgu redzējumu par ES Padomes plānojamo darbu 2015.gada pirmajā pusgadā, Latvijas prezidentūras sešu mēnešu darba programmas izstrāde notika,  sadarbojoties  visām ministrijām ar  Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvību ES un dažādām ES institūcijām, trio partneriem Itāliju un Luksemburgu, kā arī aktīvi iesaistoties Latvijas sabiedrībai. 

 

Latvijas ES Padomē prezidentūras darba programmas galvenie virzieni ir: 

1) ES konkurētspēja un izaugsme,

2) Eiropas digitālā potenciāla iespēju izmantošana ES attīstībā,

3) ES lomas stiprināšana globālā mērogā.

 

ES konkurētspējas un izaugsme aptver tādas aktuālas jomas kā nodarbinātības veicināšana, sociālie jautājumi un sociālās drošības stiprināšana, jaunu darba vietu radīšana, investīciju piesaiste, vienotā tirgus un  enerģētikas savienības stiprināšana,  ekonomiskās un monetārās savienības spēcināšana, kā arī jautājumi, kas saistīti ar sociālās drošības un veselīga dzīvesveida veicināšanu. 

 

Eiropas digitālā potenciāla iespēju izmantošana ES attīstībā aptver tādus izaicinājumus, kā vienotā tirgus iespēju un risinājumu digitālā  izmantošana,  arī digitālās drošības jautājumus.

 

Īpaša uzmanība Latvijas prezidentūras ES Padomē tiks pievērsta Eiropas kaimiņattiecībām, aktīvi īstenojot līdzšinējās polītikas un iniciātīvas Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs,  apliecinot, ka ES ir gatava pilnveidot, kā arī attīstīt sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm. Latvija turpinās veicināt transatlantisko saišu stiprināšanu, īpaši uzsverot ES un ASV Tirdzniecības un investīciju partnerības līguma sagatavošanu. 

 

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā Latvijā norisināsies ap 200 dažāda līmeņa sarīkojumi. Tie aptvers dažādas jomas, iekļaujot arī plašu kultūras programmu, kas norisināsies ne vien Latvijā, bet arī daudzās citās ES un  pasaules valstīs, tai skaitā  vairākās Austrumu partnerības valstīs,  tādējādi stiprinot kultūras un starpvalstu sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm. 

 

To, ka Latvija 2015. gada pirmajā pusgadā savā ziņā kļūs par ES centrālo notikumu norises vietu, apliecina pasākumu vērienīgums.  

 

2015.gada maijā Rīgā norisināsies Austrumu partnerības galotņu apspriede, jo sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Ukraina) ir ne vien Latvijas ārpolītikas, bet arī Latvijas Prezidentūras ES Padomē prioritāte. Organizējot apspriedi, Latvija aktīvi virzīs Austrumu partnerības polītiku ES līmenī, tādējādi sekmējot Austrumu partnerības valstu tuvināšanos ES, kā arī īstenos savas nacionālās intereses, attīstot divpusējo sadarbību ar reģiona valstīm. Austrumu partnerības samita laikā Latvijā ieradīsies ES institūciju pārstāvji, valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm. 

 

Viena no Latvijas prioritātēm izglītībā ir izglītības konkurētspējas stiprināšana, tai skaitā augstākās izglītības internacionalizācijas un eksportspējas veicināšana, tāpēc Latvijas prezidentūras laikā Rīgā notiks Eiropas un Āzijas (ASEM) izglītības ministru sanāksme. Sanāksmē piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas kā arī Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji.

 

Latvijas Prezidentūras ES Padomē ietvaros Rīgā norisināsies Eiropas standartizācijas samits. Standarti un standartizācija ir Eiropas Savienības polītikas instrumenti, kuŗus izmanto, nodrošinot  ES iekšējā tirgus netraucētu darbību, un  jo īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, kad Eiropas standarti pakāpeniski aizstāj nacionālos standartus, kas bieži konfliktē un var radīt techniskus šķēršļus brīvai preču un pakalpojumu apritei. Apspriedē plāno piedalīties  pārstāvji no vairāk nekā 50 pasaules valstīm.

 

Prezidentūra Latvijai ir iespēja  ne vien kā ES dalībvalstij nu jau vairāk nekā 10 gadus  stiprināt savu lomu un ietekmi ES un pasaules mērogā, bet arī  populārizēt savas valsts kultūru. Prezidentūra ir arī iespēja sekmēt Latvijas valsts pārvaldes attīstību un profesionalitāti,  izmantojot  ES lēmumu pieņemšanas mehānismu nacionālo interešu pārstāvībai.