Par bedrēm
Kārlis Streips    19.02.2019

 

 

Latvijā ziema šogad nav bijusi īpaši barga, bet pēdējo nedēļu laikā temperatūra svārstījusies virs salšanas un zem salšanas līmeņa.  Tas dara slidenus trotuārus, no jumtiem pil lāstekas un reizēm gāžas sniegs vai pat ledus gabali, kas var nopietni ievainot gājējus. Taču lielākās problēmas šoziem bijušas šoferiem, jo Latvijas galvaspilsētas ielas ir smagi sadangātas. Tviteris ir pārpilns ar sūdzībām par saplīsušām riepām un par smagākiem bojājumiem.  Karikatūrists Gatis Šļūka no Latvijas Avīzes uzzīmēja vairākas karikatūras par šo temu, arī to, kas pie mana raksta –  trolejbusa šoferīte priecājas par to, ka Rīgas pilsētas galva Nils Ušakovs viņu sveicis Valentīna dienā: bedres uz tilta atgādina sirsniņas! Gatis karikatūru parakstījis: „Starp citu, vakar redzēju, kā darbojas bedru labošanas brigāde Rīgā – kāds vīrelis ar slotu birstē laukā ūdeni no bedres un tad pārējie tur stampā iekšā asfaltveidīgo substanci.  Hmm, uz cik ilgu laiku tas līdzēs?"  Kāds cits komentārs:  „Ja tiešām pareizi tās bedres aizlāpītu, nebūtu problēmu, bet speciālistiem nespēj maksāt, tāpēc pārsvarā mēģina nosusināt bedri ar slotu.”  Vēl kāds cits:  „Pirmo reizi dzirdu, ka slauka ūdeni ārā, parasti piegāž bedri pilnu ar asfaltu, lai ūdens pats aiztek." Un tad vēl viens :  „Kādas ir citas metodes un varianti, ja bedri vajag steidzami salāpīt, bet laika apstākļi visu laiku slapji?  Ja nesalabos, tad turpinās sist riepas.  Vienkārši aizdomājos."

 

Pagājušajā piektdienā Rīgas Domes Satiksmes departamenta direktora amata pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins (izpildītājs tāpēc, ka pērn augustā no amata tika atstādināts departamenta direktors Vitālijs Reinbachs – tāpēc, ka Rīgas ielu remontētāji strādāja pārāk lēni) apmeklēja domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdi un stāstīja, ka pēdējo piecu gadu laikā dome esot iztērējusi aptuveni astoņus miljonus eiro ceļa bedrīšu lāpīšanai.  Tā bija ārkārtas sēde, jo Valsts kontrole nesen vēstīja, ka pēdējo trīs gadu laikā pašvaldība 5,3 miljonus eiro no transporta infrastruktūras paredzētajiem līdzekļiem ir izmantojusi  nelietderīgi.  Jakrina kungs stāstīja, ka Rīgā ir 1 778 ielas, 369 krustojumi, kā arī 136 tilti un satiksmes pārvadi, kopumā veidojot apmēram desmit miljonus kvadrātmetru.  Katru dienu Rīgā pārvietojoties 280 tūkstoši reģistrētu automobiļu, kā arī 170 tūkstoši automašīnu, kuŗas iebrauc pilsētā.  Tiltus pār Daugavu katru dienu šķērsojot ap 275 tūkstošiem spēkratu.  Transporta infrastruktūras uzturēšanai pašvaldība katru gadu izmantojot ap 18 miljoniem eiro, kas esot ap 70 procentiem no departamenta kopējā budžeta.

 

Tāpat direktora vietas izpildītājs skaidroja, ka jaunas ielas asfalts esot noturīgs aptuveni septiņus gadus, bet pēc tam notiek nodilums, kas rada plaisas un bedres.  „Kādā brīdī tiek sasniegts stāvoklis, kad ar bedrīšu lāpīšanu labu efektu vairs nevar sasniegt," apgalvoja Jakrina kungs.  „Veidojas bedres."  Vēl viņš piebilda, ja katru gadu departaments saņemtu 74 miljonus eiro financējuma, tad septiņu gadu laikā Rīgā varētu atjaunot visu ielu segumu.

 

Par to nevaru spriest.  Pirmajos gados, kad dzīvoju Rīgā, no kāda kollēgas nopirku ļoti vecu automobili par, ja atmiņa neviļ, pāris simtiem ASV dolaru.  Ļoti ātri sapratu, ka neesmu tas cilvēks, kam var piederēt automašīna, kuŗa ir vecāka par viņu pašu, jo no remontdarbiem nesaprotu neko.  Mašīnu atdevu atpakaļ,pat neprasot, lai viņš atmaksā naudu.  Savukārt pēdējo reizi, kad beidzās manas Amerikas auto vadīšanas tiesības, es tās vienkārši neatjaunoju.  Tas bija pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, un kopš tā laika neesmu sēdies pie stūres.  

 

Toties esmu kājāmgājējs un velosipēdists.  Atceros kādu ļoti dziļu bedri Elizabetes un Krišjāņa Barona ielas krustojumā, kuŗā iebraucu un gandrīz novēlos no riteņa. To paturēju prātā un turpmāk tai braucu apkārt, bet tad kādu vakaru, kad no Radionama steidzos mājup, bija sākcis smidzināt, bet pēc minūtes debesis atvērās un bija tāds lietus gāziens, kādu savā mūžā nebiju pieredzējis. „Mana” bedre bija pilna ar ūdeni, es to nepamanīju un ... iekšā gan!  Mājās pārnācis, sametu drēbes žāvētājā un nekavējoties nosūtīju Rīgas domei sūdzību.  Gods kam gods, pēc pāris dienām bedre bija „salāpīta”. 

 

Savukārt,  kājām ejot,  nākas konstatēt, ka daudzviet arī trotuāri ir pamatīgi izdangāti.  Jāiet ļoti uzmanīgi, lai nepakristu, it īpaši ziemā, kad ne visi namīpašnieki apzinīgi sakopj ietves. Cituviet sētnieces sniegu gan noslaucījušas, bet apakšā ir slidens ledus. Turklāt bieži vien viņas uz sniega izber – lai ledus izkustu, un tas veido baltus traipus uz kurpēm.  Par to pasūdzējos portālā Facebook, un kāds ieteica apavus mazgāt ar etiķūdeni, bet –kad kurpes nožuva, traipi turpat vien bija.  Vienvārd sakot, gan kājāmgājējiem, gan velosipēdistiem, gan autovadītājiem Rīgā ir vienas nedienas, it īpaši ziemā.

 

Tiesa gan Rīgas satiksmes sistēmai ielu bedrītes ir maza bēda, ja  salīdzina ar to milzīgo skandalu, kāds izcēlies sakarā ar jaunu transportlīdzekļu iepirkumu.  Šis ir skandals ar starptautisku piesitienu, jo iepirkuma konkursā uzvarēja Čechijas uzņēmums Škoda Transportation.  Aizdomas par aizturētajiem cilvēkiem (bez tiem, kuŗi arestēti Latvijā, divi cilvēki tika apcietināti arī Polijā) ir par kukuļu došanu un ņemšanu, iespējams, 800 tūkstošus eiro apmērā.

 

Rīgas pašvaldībā – šis nav ne tuvu pirmais korupcijas skandals. Skandala dēļ no amata demisionēja Rīgas mēra vietnieks Andris Ameriks, sakot, ka viņam sirdsapziņa esot tīra.  Tiesa, viņš jau sen pazīstams kā "misters 20%" – ar mājienu, ka tiem, kuŗi vēlas, lai sekmētos darīšanas ar pašvaldību, ir jārēķinās ar 20% kukuļa maksāšanu. A. Ameriks to vienmēr ir noliedzis, apgalvojot, ka palama esot tāpēc, ka viņš par 20% cītīgāk strādājot nekā citi).  Arī Rīgas pilsētas galva Nils Ušakovs ir teicis, ka viņam sirdsapziņa ir tīra, to atkārtojot arī pēc tam, ka KNAB veica kratīšanu viņa birojā un dzīvesvietā.  Sirdsapziņa varbūt patiešām tīra, bet ir tomēr tāda lieta kā polītiskā atbildība.  Rīgas Satiksme pilnībā pieder Rīgas pašvaldībai, un  N. Ušakovs skaitās kapitāldaļu turētājs.  Ja viņš zināja, ka notiek kukuļošana, tad tas ir noziegums.  Ja ne, tad tas liecina par pamatīgu nekompetenci pašvaldības vadīšanā. Vienādi vai otrādi, šī lieta smird pa gabalu un nāk prātā senais teiciens: „Nav dūmu bez uguns”.