Nozagtās vēlēšanas un protesti Baltkrievijā: vai Putins iejauksies?
Sallija Benfelde    18.08.2020

 

Pēc prezidenta vēlēšanām, kuru rezultāti acīmredzami tika falsificēti, jau otro nedēļu Baltkrievijā notiek plašākie protesti valsts vēsturē. Aizvadītajā nedēļā baltkrievi sastapās arī ar jaunākajos laikos nekad nepieredzētu nežēlīgu izrēķināšanos ar miermīlīgajiem protestētājiem un cilvēkiem, kuri devās savās ikdienas gaitās. Tomēr protesti paplašinājās, sākās streiki, un baltkrievi pieprasa jaunas, atklātas un godīgas vēlēšanas. „Ej prom! Tu esi atlaists!”, skandē cilvēki protesta gājienos. Un Aleksandrs Lukašenko, kuŗš valdījis Baltkrievijā jau 26 gadus un atkal pats sevi iecēlis prezidenta krēslā, atbild: „Kamēr jūs mani nebūsiet nogalinājuši, citu vēlēšanu nebūs.” Šajā numurā ne tikai plašāks notikumu apskats, meklējot atbildi uz jautājumu: kas notiks tālāk un vai Putins iejauksies, lai īstenotu savu sapni – iekļaut Baltkrieviju Krievijas Federācijas sastāvā.

 

Mazliet vēstures

Baltkrievijas Tautas Republika  bija pirmā baltkrievu neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no 1918. gada 25. marta līdz 1919. gada 5. janvārim. Valsts beidza pastāvēt, kad galvaspilsētu Minsku ieņēma Padomju Krievijas karaspēks un izveidoja Baltkrievijas Sociālistisko Padomju Republiku. Valsts ģerbonis bija no Lietuvas lielkņazistes jeb Lietuvas dižkunigaitijas laikiem. Valsts baltsarkanbaltais karogs tika veidots, balstoties uz ģerboņa sarkano un balto krāsu, leģendas vēsta, ka tās ir asinis sniegā, kas savukārt atgādina par 13. gs. cīņām ar ienaidniekiem. Pēc Baltkrievijas Republikas neatkarības pasludināšanas 1991. gadā, tā izmantoja šos simbolus, līdz autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko varas laikā no tiem atteicās, atsākot izmantot arī ar Baltkrievijas PSR saistīto simboliku.

 

Jāpiebilst, ka protestētāji izmanto baltsarkanbalto karogu un viņu apģērbā ir baltsarkanbaltie akcenti. Daudzi tērpjas baltā, ar sarkanu lakatiņu, šalli vai tautiskiem ornamentiem sarkanā krāsā.

 

Aleksandrs Lukašenko ir dienējis PSRS VDK Robežsardzes karaspēkā, pēc tam bija komjaunatnes sekretārs Mogiļevas pārtikas tirdzniecības pārvaldē. 1979. gadā kļuva par PSKP biedru, bija Padomju armijas tanku rotas poļitruks jeb polītiskais vadītājs, vēlāk kolchoza priekšsēdētāja vietnieks un partijas komitejas sekretārs. 1990. gadā viņu ievēlēja par Baltkrievijas PSR Augstākās padomes deputātu. Vienu gadu vadīja Baltkrievijas Augstākās padomes komisiju cīņai ar korupciju. 1994. gadā Lukašenko ievēlēja par Baltkrievijas prezidentu. 1996. gada vasarā Baltkrievijas parlaments pieņēma petīciju, kas prasīja atstādināt Lukašenko par konstitūcijas pārkāpšanu. 1996. gada 26. novembrī Lukašenko sasauca tautas referendumu, lai pagarinātu savu ievēlēšanas termiņu, kā arī dotu viņam tiesības atlaist parlamentu. Pēc Lukašenko pasludinātajiem rezultātiem 70,5% balsotāju esot atbalstījuši priekšlikumus, kaut arī referenduma norise tika plaši apstrīdēta. Tūlīt pēc tam parlaments tika atlaists, policija ieņēma parlamenta ēku un arestēja 89 no 110 deputātiem. Pieņēma jaunu parlamentu ar 110 Lukašenko izvēlētiem deputātiem. Arī visu pārējo vēlēšanu rezultāti ir tikuši apšaubīti. Opozicionāri un tie, kuŗi pieteicās kandidēt prezidenta vēlēšanās un bija Lukašenko netīkami, tika arestēti, nokļuva cietumā un pēc atbrīvošanas lielāko tiesu bija spiesti emigrēt. Daudzi Lukašenko opozicionāri ir pazuduši bez pēdām, tiek runāts par t.s “nāves eskadronu”, kas nogalina diktātoram netīkamus cilvēkus. Lielāki protesti notika 2010. gadā, gan tikai Minskā, bet pēc to apspiešanas cilvēki baidījās kaut ko teikt un darīt – tagad atzīst paši baltkrievi. Jāpiebilst, ka daudzi laukos dzīvojošie un gados vecāki cilvēki, arī pilsētās, kuŗi nezina un nesaprot ekonomikas pamaprincipus un kuŗi lielā mērā joprojām dzīvo kā kolchozā un nekad ne ar ko ārpus Baltkrievijas nav saskārušies, līdz šim ir atbalstījuši Lukašenko.

 

Lukašenko Baltkrieviju ir izveidojis kā sava veida Padomju Savienības rezervātu, kuŗā tikuši saglabāti gandrīz visi valsts uzņēmumi, no kuŗiem tikai vienas rūpnīcas prece tiešām tiek pieprasīta ārzemēs un nes peļņu valūtā. Pārējās tiek mākslīgi uzturētas, un Baltkrievijas ekonomika daļēji balstās uz Krieviju un tās piedāvātajām lētajām gāzes un degvielas cenām. Citiem vārdiem sakot, Baltkrievija tikai daļēji ir neatkarīga valsts, jo tās mākslīgi uzturētā ekonomika kļūst aizvien vājāka, tai ir arī polītiskas saites ar Krieviju, bet par to tālāk rakstā.

 

 

9. augusta vēlēšanas un opozīcija

Arī šogad opozicionāri tika arestēti, Lukašenko netīkamie potenciālie kandidāti netika reģistrēti. Apcietināts tika arī Sergejs Tichanovskis, un viņa sieva Svetlana Tichanovska nolēma kandidēt viņa vietā. Acīmredzot diktātors Lukašenko neuzskatīja, ka sieviete var ar viņu konkurēt, un Tichanovska tika apstiprināta kā prezidenta amata kandidāte. 

 

Vēlēšanu dienā uz  iecirkņiem devās neparasti daudz cilvēku, bet ticamu skaitli grūti nosaukt, oficiālie dati ir, ka piedalījušies 79 procenti vēlētāju. Vēlēšanu novērotājus neielaida iecirkņos, viņi atradās uz ielas pie iecirkņiem un tur centās saskaitīt, cik cilvēku ieradušies. Vēlēšanu iecirņu darbs ārvalstīs lielākotiesu tika organizēts tā, lai apkalpotu pēc iespējas mazāk cilvēku. Latvijā gan vēlēšanu komisija izturējās saprotošāk, darbs tika organizēts tā, ka visi, kuŗi to gribēja, varēja nobalsot arī, novērotāji nesēdēja uz ielas. Ir zināmi arī Latvijā esošā vēlēšanu iecirkņa rezultāti: par opozīcijā esošo Svetlanu Tichanovsku nobalsojuši 66,5 procenti, bet par Aleksandru Lukašenko – 28,9 procenti

 

 

Protesti un izrēķināšanās 

Jau vēlēšanu vakarā Minskā un citur valstī tika izvietoti lieli policijas spēki, gatavojoties iespējamām nekārtībām. Vēlēšanu dienā arī tika ziņots par problēmām ar tīmekli – tas bija vai nu lēns vai nebija vispār.

 

Pirmdienā tika paziņots, ka Lukašenko saņēmis 80,23 procentus, bet Tichanovska – 9,9 procentus balsu. Nedēļā pēc vēlēšanām kļuva zināms par rezultātu viltošanu, daudzas vēlešanu komisijas atzinās, ka rezultāti bijuši pavisam citi, bet nodoti tādi skaitļi, kādi bijuši vajadzīgi. Vakarā opozīcijas atbalstītāju grupas pulcējās Minskas centrā. Bruņotas milicijas un armijas specvienības, arī specvienības cīņai ar terrorismu OMON bloķēja centrālos laukumus un ielas, izkliedēja protestētājus un daudzus no tiem aizturēja. Tika izmantoti ūdensmetēji, gumijas lodes, trokšņa granātas. Daudzi guva traumas, viens cilvēks tika nogalināts. Otrdien pret protestētājiem, kuŗi vakarā ielās izgāja ne tikai Minskā un bija miermīlīgi, sākās īsts kaŗš. Cilvēki tika  nežēlīgi sisti, spārdīti ar kājām, pēc tam aizturēti. Trešdien Baltkrievijā jau notika īsts kaŗš pret tautu, uz ielām ķēra, sita, spārdīja un aizturēja jebkuŗu un jebkuŗā vietā – pusaudžus, sievietes, gados vecākus cilvēkus, arī tos, kuŗi no darba devās uz mājām, gāja iepirkties vai pastaigājās. Tīmeklis tika bloķēts. Specvienības īpaši vērsās pret žurnālistiem, tika aizturēti arī ārvalstu pilsoņi, ja vien tie neatradās telpās. Interneta un dažu ārvalstu TV kanālos tomēr varēja sekot varas sarīkotajai asinspirtij, jo tika izmantota neatkarīga platforma Telegram, kuŗai ir aizsardzība pret bloķēšanu un kuŗa, kaut ar pārtraukumiem, tomēr strādāja. Protesti un izrēķināšanās turpinājās arī ceturtdien. Specvienības sāka šaut pa namu balkoniem, uz kuŗiem stāvēja cilvēki, vīri civīlā ķēra cilvēkus namu pagalmos… Patiesībā trūkst vārdu, lai aprakstītu to, kas notika četrās dienās Baltkrievijā un ko varēja vērot ne jau oficiālajos TV kanālos, bet dažās tiešraidēs. 

 

Minskā tika aizturēti un visas aizturēšanas šausmas pieredzēja arī divi Latvijas valstspiederīgie, kuŗi uz Baltkrieviju bija aizbraukuši biznesa darīšanās. Viņus izglāba tas, ka kamerā bija arī par kriminālpārkāpumu aizturēts vīrietis, kuŗu atbrīvoja un kuŗam viņi iedeva zīmīti ar telefona numuru,  uz kuŗu piezvanīt mātei uz Latviju. Māte sazinājās ar Ārlietu ministriju, un tā izdevās panākt atbrīvošanu. 

 

Skarbajās protesta dienās bija daudz brīvprātīgo, kuŗi nesa protestētājiem ūdeni, maizītes, bija mediķi, kuŗi sniedza pirmo palīdzību. bija cilvēki, kuri piedāvāja bez maksas aizvest atbrīvotos uz mājām. Savstarpējā atbalsta un palīdzības gaisotne lika atcerēties Atmodas laiku un barikādes Latvijā.

 

Svetlana Tichanovska pašlaik atrodas Lietuvā. Pirmdien, 10. augustā, viņa Minskā devās uz Centrālo vēlēšanu komisju, lai iesniegtu protestu pret oficiāli izsludinātajiem vēlēšanu rezultātiem un pieprasītu balsu pārskaitīšanu. Tad vairs nebija sazvanāma un pazuda uz stundām četrām. Pēc tam viņa īsziņā savai preses sekretārei paziņoja, ka viss ir kārtībā un viņa domā, ko darīt. Nākamajā rītā Lietuvas ārlietu ministrs paziņoja, ka Tichanovska atrodas Lietuvā. Drīz pēc tam parādījās video ieraksts, kuŗā Tihanovska sacīja, ka nevienam nenovēl tādu izvēli, kāda bijusi jāizdara viņai un ka bērnu dzīvības ir svarīgākas par visu. Mazliet vēlāk oficiālā Baltkrievija izplatīja citu ierakstu, kuŗā Tichanovska no lapiņas, acis nepaceļot, lasa tekstu, ka prezidents ir ievēlēts un ka viņa aicina pārtraukt protestus. Noskaidrojās, ka vēlēšanu komisijā viņu jau sagaidījuši VDK pāstāvji, ar kuŗiem bez lieciniekiem un advokātaTichanovska bijusi kopā stundas trīs, četras. Pēc tam ticis veikts ieraksts,  un VDK darbinieku pavadībā viņa tikusi aizvesta līdz Lietuvas robežai. Kļuva skaidrs, ka viņai ticis draudēts ar vīra, kuŗš joprojām ir apcietinājumā un, iespējams, arī viņas nogalināšanu, bērniem paliekot bāreņiem. Bērnus jau agrāk Tichanovska bija aizsūtījusi prom no Baltkrievijas, un šobrīd viņa Lietuvā ir kopā ar viņiem.

 

Piektdien Baltkrievijas vara pēkšņi paziņoja, ka pret protestētājiem vairs netiks vērsta vardarbība un aizturētie tiks atbrīvoti. Tīmeklis kļuva pieejams vēl dienu pirms tam. Protesti piektdien kļuva vēl lielāki, tajos piedalījās desmitiem tūkstoši cilvēku visā Baltkrievijā.

 

 

Pašreizējā situācija

Pēc oficiālajiem datiem,  četrās protesta dienās tika aizturēti aptuveni 7000 cilvēku. Dažādas sabiedriskās organizācijas lēš, ka aizturēto skaits varētu būt līdz pat 10 000. Vara apgalvo, ka atbrīvoti jau ir ap 5000, bet patiesībā tā īsti aizturēto sarakstu nav, aptuveni 100 cilvēku ir pazuduši bez vēsts, jo ne īslaicīgās aizturēšanas izolatoros un cietumos šo cilvēku nav. Atbrīvotie stāsta par šausmām, ko nācies piedzīvot – kamerās, kas domātas 4-5 cilvēkiem atradās 30-40 cilvēku, trūka gaisa, ēdiens netika dots, arī padzerties nevarēja. Bija izolatori, kuŗos cilvēkiem lika izģērbties un kailiem nakti pavadīt uz ceļiem ārā uz betona. Nekāda medicīniskā palīdzība netika sniegta, daudzi ir sakropļoti, atrodas slimnīcās. Vara ir atzinusi, ka ir vēl viens bojā gājušais. Lukašenko joprojām apgalvo, ka ielās bijuši tikai cilvēki ar nopietnu kriminālo pagātni, narkomāni, dzērāji, sliņķi, kas negrib strādāt un kuŗiem ārzemju aģenti maksājuši par protestēšanu. Daudzi izolatoros un cietumā esot uzbrukuši milicijai un specvienībām un viņiem nācies aiztāvēties, jo viņiem taču ir ģimenes un bērni, kuŗiem vajag tēvu… Video ierakstos var redzēt un dzirdēt, ko stāsta, piemēram, atbrīvotās meitenes – arī viņas tikušas sistas, draudēts ar izvarošanu, likts parakstīt protokolus, kuros rakstīts, ka viņas ir terrorists. Jāpiebilst, ka to visu redzēju tiešraidēs, kas notika pie izolatoriem, no kuŗiem cilvēkus izlaida. To redzēt un dzirdēt bija ļoti smagi, grūti bija noticēt, ka tas notiek 21. gadsimta Eiropā.

 

Sestdien Baltkrievijā notika plaši Brīvības gājieni, pēc aptuveniem aprēķiniem Minskā vien tajos piedalījās ap 300 tūkstošiem cilvēku. Svētdien gājieni turpinājās, tajos gāja ģimenes ar bērniem, cilvēkiem rokās bija balti baloni, ziedi, viņi bija smaidoši un priecīgi, skandēja: “Ej prom! Mēs tevi atlaidām! Brīvas vēlēšanas! Pret vardarbību! “u. c.

 

Tichanovska ir kļuvusi par protestu līderi attālināti. Viņa nav solījusi strādāt kā prezidente, bet solīja nodrošināt jaunas, brīvas un godīgas vēlēšanas. Baltkrievi nav ne “par”, ne “pret” Eiropu vai Krieviju, viņi ir par brīvību un godīgu varu savā zemē.

 

Pirmdien, 17. augustā, visā Baltkrievijā turpinājās solidāritātes gājieni, sākās ļoti apjomīgi streiki. Lukašenko tikās ar pāris rūpnīcu strādniekiem, kuŗi viņu izsvilpa un aicināja doties prom. Protestētāju pusē ir pārgājuši oficiālo TV kanālu žurnālisti, to dara arī valsts iestāžu darbinieki. Lukašenko balstās uz miliciju, armiju un OMON vienībām, vairākkārt ir sazvanījies ar Putinu, kurš solījis viņam atbalstu.

 

Atšķirībā no Rietumu valstu vadītājiem, Putins Lukašenko apsveica ar uzvaru prezidenta vēlēšanās. Balstoties uz vairākiem fotouzņēmumiem, kas publicēti sociālajos tīklos, pētnieciskās žurnālistikas organizācija Conflict Intelligence Team konstatējusi, ka Baltkrievijas robežas virzienā dodas nemarķētas Krievijas Nacionālās gvardes smagās mašīnas. Savukārt Lukašenko 15. augustā lika pārvietot desantniekus no Baltkrievijas robežas ar Krieviju uz Rietumu robežu pie Suvalkiem.

 

Ir skaidrs, ka Lukašenko vara, visticamāk, tuvojas beigām, jautājumi ir tikai, kā viņa aiziešana notiks un kāda būs Putina loma un rīcība. 

 

Ir iespējams jebkāds scenārijs, arī Baltkrievijas pievienošana Krievijai,  un līdz ar to Latvijai un Baltijai nedraudzīgas territorijas izveidošanās tieši aiz robežas.