Juris Lorencs 05.07.2022
Viens no latviešu valodas jaunvārdiem, kas pēdējos gados dzirdams aizvien biežāk- naratīvs. Pārņemts no latīņu valodas vārda narrare, kas burtiskā tulkojumā nozīmē stāstīt. Parasti ar to saprot kādu vēstījumu, ideju, kas, lēni un pacietīgi atkārtota, pamazām nostiprinās cilvēku apziņā. Naratīvs ir īpaši iedarbīgs tad, ja satur personīgās dzīves pieredzi, kādu spilgtu atgadījumu vai piedzīvojumu. Un nav pat svarīgi, vai tas ir īsts vai izdomāts. Galvenais, ka vismaz daži notic, varbūt pat atstāta tālāk. Patiesībā naratīva jēdziens ienāca mūsu valodā salīdzinoši nesen, vien pēdējos gados, turklāt ciešā saistībā ar Krievijas izplatītajām viltus ziņām (fake news). Jo meli, ietērpti naratīva formā, ir daudz efektīvāki nekā parasta viltus ziņa. Piemēram, Latvija kopš neatkarības atjaunošanas nemitīgi saskaras ar Krievijas izplatītiem naratīviem par diskriminētajiem un apspiestajiem krievvalodīgajiem. Latvijas mediji šo melu atmaskošanai ir veltījuši daudz uzmanības, it īpaši pēc 2014. gadā notikušās Krievijas agresijas pret Ukrainu. Tā, piemēram, Latvijas Avīze jau vairākus gadus strādā pie īpaša projekta Atmaskots. Tomēr atklāts paliek jautājums - cik tas ir efektīvi? Jo Kremļa propaganda, viltus ziņas par Latviju parasti mērķētas ne tik daudz Latvijas iedzīvotājiem (kuŗi paši lieliski zina vietējos apstākļus), cik pašai Krievijai un Rietumiem.
Pārsteidzošā kārtā tieši Rietumu publika izrādījusies visai atsaucīga Kremļa meliem. Ne velti vācu valodā pat parādījies vārds- Putinversteher. Latviski tas skanētu kā Putina sapratējs. Kādi tad ir izplatītākie Krievijas polītiskie naratīvi, kas šodien tiek izplatīti Rietumos? Lūk, daži no tiem! Krievijai ir savas likumīgās dabiskās intereses, un Putins tās aizstāv! Ukrainā pie varas ir nacisti! Rietumi Ukrainā atbalsta nacistus! Amerika grib iedzīt ķīli starp Eiropu un Krieviju! Kaŗš Eiropā ir izdevīgs Amerikai! Mums draud jauns aukstais kaŗš! Rietumiem ir dubultstandarti! Un kā ar Kosovu, Afgānistanu, Irāku un Lībiju, vai tad tur Amerika neiejaucās? Vecā pasaules kārtība ir mirusi, pārmaiņas ir neizbēgamas. Mēs piedzīvojam Rietumu sabiedrības norietu. Rietumi ir pagrimuši, izvirtuši, dekadenti. Krievija ir kristīgo un ģimenes vērtību sargātāja, pēdējais konservatīvisma bastions pasaulē. Patlaban Ukrainā notiekošais ir sāpīga, bet neizbēgama procesa sekas, kas vienkārši ir jāpieņem. Ukraina ar savu pretošanos ir vainīga pie bada, kas jau klauvē pie nabadzīgo valstu durvīm. Putins ir jaunais Če Gevara, kas cīnās pret Rietumu imperiālismu. Pēdējais apgalvojums atrod īpaši dzirdīgas ausis Latīņamerikā, Āfrikā vai Āzijā.
Un cilvēki uzķeras. Turklāt ne tikai uzķeras, bet paši sāk sacerēt Krievijai izdevīgus stāstus, kuŗus pēc tam aizrautīgi citē Kremļa mediji. Nesenās NATO valstu līderu sapulces priekšvakarā vācu nedēļas izdevumā Die Zeit parādījās pazīstamu Rietumu intelektuāļu parakstīts manifests Waffenstillstand jetzt! jeb Pamiers šodien!. Viens citāts no šī raksta: Rietumvalstīm, kas militāri atbalsta Ukrainu, jāuzdod sev jautājums, ko tieši tās vēlas sasniegt. Un vai ieroču piegādes joprojām ir pareizais ceļš? Kaŗa turpināšana ar mērķi Ukrainai pilnībā uzvarēt Krieviju nozīmē vēl tūkstošiem upuŗu, kuŗi mirst par nereālu mērķi. Faktiski tas ir aicinājums Ukrainai padoties, paciest slepkavības un pazemojumus. Starp parakstītājiem ir arī amerikāņu ekonomists Džefrijs Sakss un bijušās Vācijas kancleres Angeles Merkeles militārais (!) padomnieks, ģenerālis Ēriks Vads. Tagad skaidrs, kādus padomus būtu saņēmusi Merkele, ja šodien vēl būtu pie varas! Diezin vai spožie Rietumu intelektuāļi zin, ka līdzīgi (gan ne tik smalkiem vārdiem) izteicies Putins. Februārī, dažas dienas pirms kaŗa sākuma draudēdams Ukrainai, viņš publiski izteica frazi: Patīk vai nepatīk, paciet, mana skaistulīt! Šie vārdi ņemti no Krievijas cietumnieku leksikas, viens no apzīmējumiem izvarošanai.
Uz Krievijas naratīviem uzķeras pat Romas pāvests Francisks. 14. jūnijā Romā iznākošais jezuītu izdevums La Civiltà Cattolica publicēja interviju ar Francisku. Tiesa gan, pati saruna esot notikusi mēnesi agrāk, 19. maijā. Saprotams, liela daļa intervijas bija veltīta Krievijas iebrukumam Ukrainā. Lūk, dažas pāvesta domas: Mēs neredzam drāmas kopējo ainu, kas risinās aiz šī kaŗa. Iespējams, kaŗš kaut kādā veidā tika izprovocēts... Tā nav pasaka par Sarkangalvīti un vilku, kuŗā Sarkangalvīte ir labā, bet vilks - sliktais. Mums jācenšas ieraudzīt globālās sakarības. Tāpat šajā intervijā Francisks izteicās, ka pāris mēnešus pirms kaŗa sākuma viņš esot saticis kādas valsts vadītāju, kuŗš esot bijis ļoti noraizējies par NATO rīcību. Lūk, ko saka Francisks: Es jautāju, kāpēc, un saņēmu atbildi: Viņi (NATO - J. L.) rej pie Krievijas vārtiem un nesaprot, ka krievu tauta ir impēriski noskaņota un negrib, ka tai tuvojas sveša vara. Kas zina, vai tikšanās ir kādas valsts vadītāju vispār ir notikusi. Iespējams, pāvests šādā veidā izsaka pats savus uzskatus, kas diemžēl sakrīt ar Krievijas izplatītajiem propagandas štampiem. Ka Ukrainas gadījums nav vienkāršs, lietas nav melnas un baltas, bet NATO žvadzina ieročus pie mūsu durvīm.
Diemžēl jākonstatē, ka Francisks vai nu neizprot to, kas patlaban notiek Ukrainā, vai arī nevietā un nelaikā cenšas tēlot globālās polītikas ekspertu. Bijušais Somijas premjerministrs Aleksanders Stubs savā tviterlentē šo interviju raksturojis ar vienu teikumu: Reliģijas un politikas jaukšana nekad nav bijusi laba lieta. Simtiem miljoniem cilvēku visā pasaulē skaidri redz, ka lietas patiesībā ir pavisam vienkāršas. Ka Krievija ir agresors, bet Ukraina- upuris. Savukārt Romas pāvests, kuŗam šajā brīdī vajadzētu būt pasaules sirdsapziņai, cenšas saskatīt drāmas kopējo ainu un runā par NATO, kas rej pie Krievijas vārtiem. Bet labā ziņa ir tā, ka atšķirībā no pāvesta Franciska vismaz zviedru un somu polītiķi uz tik lētām makšķerēm neķeras. Nupat Zviedrija un Somija saņēmusi oficiālu uzaicinājumu pievietoties NATO aliansei. Ļoti svarīgs lēmums Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, nenovērtējams ieguldījums Baltijas valstu drošībā!
Atpakaļ
.jpg)
