Kārlis Streips 23.03.2021
Šogad 5. jūnijā Latvijā būs pašvaldību vēlēšanas. Patlaban grūti zināt, kā procesu varētu ietekmēt Covid-19 pandēmija, kuŗai patlaban nav redzams ne gals, ne malas, bet pieņemsim, ka vēlēšanu organizētāji par to būs padomājuši jau laikus. Turklāt šogad vēlēšanas notiek citādā procesā, nevis tieši tā, kā pirms četriem gadiem.
2017. gadā pašvaldību vēlēšanas notika 119 pašvaldībās, un bija jāievēlē 1614 pilsētu un novadu domju deputāti. Latvijā bija 955 vēlēšanu iecirkņi, un vēlēšanās piedalījās mazliet vairāk par 50 procentiem valsts iedzīvotāju. Rīgā aktīvitāte bija lielāka (58,72%), jo galvaspilsētā bija cerības pielikt punktu mēra Nila Ušakova un viņa partijas valdīšanas laikam, kad korupcijas līmenis bija vienkārši ārprātīgs. Neizdevās. Saskaņas sociāldemokratiskā partija un tās Siāmas dvīnis, partija Gods kalpot Rīgai, saņēma 50,82% balsu, ar ko pietika, lai iegūtu 32 mandātus domē, kuŗā darbojas 60 deputāti. Mandātus arī ieguva Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai kopsaraksts, Jaunā konservātīvā partija, Nacionālā apvienība un Vienotība, pēdējā gan ar tikai četriem mandātiem. Lasītāji atcerēsies, ka 2019. gada pavasarī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce nolēma N. Ušakovu atbrīvot no amata, un bez viņa klātbūtnes pašvaldībā sākās īsteni juku laiki. Pats Ušakovs tapa ievēlēts Eiropas parlamentā un aizmuka uz Briseli. Viņa sūdzība tiesā par atlaišanu tika noraidīta, un jau 2019. gada beigās minētā ministrija pieteica un 2020. gada sākumā Saeima apstiprināja visas domes atlaišanu, jo cita starpā deputāti nebija pieņēmuši galvaspilsētas budžetu. Atlaistās domes vietā iecelti trīs administrātori no valdības ministrijām. Sākotnēji bija paredzēts, ka jauno domi Rīgas iedzīvotāji vēlēs aprīlī, bet to neiespējamu padarīja ar pandēmiju saistītie ierobežojumi. Ārkārtas vēlēšanas bija augustā, Saskaņa un GKR startēja atsevišķi, un tām izdevās iegūt tikai 17 mandātus. Domes vadību pārņēma Mārtiņš Staķis no partijas Attīstībai/Par/Progresīvie. Nesen sabiedrība uzzināja, ka mēra un vicemēru biroju darbiniekiem tapa maksātas 30, 40 un vienā gadījumā pat 100 procentu piemaksas pie pamatalgas, kas liecina, ka pat partijas ar vislabākajiem nolūkiem nevar atturēties no polītiskās siles, taču par korupciju, kas iepriekš bija ikdienas jautājums, kopš vēlēšanām nekas īpašs nav dzirdēts. Rīgas domi ievēlēja līdz kārtējām vēlēšanām 2025. gadā, līdz ar to domniekiem būs gana laika demonstrēt, uz ko tie ir spējīgi.
Šogad vēlēšanas būs mazākā novadu un pilsētu skaitā, jo pērn Saeima apstiprināja administrātīvi territoriālos grozījumus, par kuŗiem šķēpi lauzti sen. Vēlēšanas būs 35 novados un sešās pilsētās (kopumā novadu un pilsētu ir 42, bet, kā minēju, Rīga šogad nepiedalās). Novados atbilstoši iedzīvotāju skaitam tiks ievēlēti 15, 19 vai 23 deputāti, bet pilsētās 13 vai 15, un kopskaits, protams, būs krietni mazāks nekā pirms četriem gadiem – 683.
Kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām sākās 17. martā un turpināsies līdz pirmdienai, 6. aprīlim. Visticamāk, saraksti tiks iesniegti līdz iepriekšējai ceturtdienai, jo tā būs Lieldienu nedēļas nogale, un Lielajā piektdienā un Otrajās Lieldienās vēlēšanu komisijās neviens nestrādās. Komentāru rakstīju 22. martā, un rādās, ka līdz šim partijas bijušas paslinkas. Kopumā tobrīd bija iesniegti 24 saraksti ar 438 kandidātiem. 54,8% kandidātu ir vīrieši, 45,2% ‒ sievietes. Vecuma diapazons ‒ no 20 gadiem divos gadījumos līdz pat vienam kandidātam, kuŗam 81 gads. Vidējais vecums -- 46,4 gadi. Viens kandidāts uzrādījis pabeigtu pamatizglītību, 79 - vidējo, bet 334 - augstāko izglītību. 275 latvieši, 42 krievi, astoņi poļi, pa trim lietuviešiem un baltkrieviem un pa vienam armēnim, ebrejam, igaunim un ukrainim. Visos gadījumos Latvijas Republikas pilsoņi.
Jauninājums pēc territoriālajām reformām ir tāds, ka pašvaldību vēlēšanās drīkst piedalīties tikai reģistrētas partijas, ne vairs kādas lokālas vēlētāju apvienības no serijas "Mēs Pampāļiem" u.tml. Tās bija atļautas novados ar mazāk nekā 5000 iedzīvotājiem, un tieši šajos novados vairāk nekā 80 procenti deputātu aizejošajās domēs bija tieši no vēlētāju apvienībām. Partijām 2017. gadā nebija resursu, lai kandidētu visās 119 pašvaldībās, un bija gadījumi, ka kandidātu sarakstu iesniegšanu nācās atlikt, jo attiecīgajā dienā nebija neviena iesnieguma. Liels jautājums šogad ir Satversmes tiesā iesniegtās apmēram 20 sūdzības no pagastiem, kuŗi negribēja tikt pievienoti vienam novadam, bet gribēja palikt citā u.tml. Pagājušajā nedēļā tiesa apstiprināja Skultes pagasta lūgumu palikt Limbažu novadā, nevis pievienoties jaunajam Saulkrastu novadam. Bet, ko darīt, ja tiesa nāks ar līdzīgiem spriedumiem turpmāk? Tad var gadīties, ka attiecīgajos novados vēlēšanas būs jārīko atkārtoti un kaut kad vēlāk.
Jautājums šogad, kā vienmēr, arī būs par personālijām, tostarp – vai iedzīvotāji Ventspilī būs gatavi atkal ievēlēt Aivaru Lembergu arī tagad, kad viņš ir notiesāts par smagiem noziegumiem, kad viņam piespriests cietum sods, naudas sods un mantas konfiskācija? Gaŗās tiesāšanas laikā ventspilnieki viņu spītīgiievēlēja atkal un atkal. Laiks rādīs, kas notiks šogad.
Laika un Brīvās Latvijas lasītāji, kuŗi esat Latvijas pilsoņi, šogad pirmoreiz pašvaldību vēlēšanās arī būs iespēja piedalīties jums, bet tikai tādā gadījumā, ja jums attiecīgajā novadā vai pilsētā ir reģistrēta dzīvesvieta, vai arī, ja jums tur pieder nekustamais īpašums. Ja tā, tad varēsiet balsot, jo pērn decembrī Saeima pieņēma lēmumu, ka balsot varēs arī pa pastu. Vispirms jāpierakstās sākot no 27. marta līdz 24. aprīlim valsts portālā Latvija.lv, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā, vai arī kādā no Latvijas vēstniecībām vai pārstāvniecībām. Kad pieteikums būs iesniegts, Centrālā Vēlēšanu komisija pārbaudīs, vai cilvēkam ir tiesības vēlēt attiecīgo domi, tātad vai te reģistrēta dzīvesvieta vai arī nekustamais īpašums. Ja ir, tad uz vēlētāja norādīto e-pasta adresi nosūtīs saiti, kur būs pieejami vēlēšanu materiāli.
Ceru, ka ārzemju tautieši savas tiesības izmantos. Kā minēju, 2017. gadā bez iespējas balsot pa pastu uz iecirkņiem devās tikai mazliet vairāk par pusi valsts iedzīvotāju, un tas ir visai nožēlojami. Laiks rādīs, kāda ietekme būs jums, kuŗiem šogad ir tā pirmā iespēja.
Atpakaļ
.jpg)
