Māksla un polītika
Sallija Benfelde    08.07.2014

 

No 21. līdz 25. jūlijam Vidzemes skaistākajā pilsētā Cēsīs notiks Pasaules Cēsnieku dienas. Šī būs iespēja satikties cēsniekiem un Cēsu draugiem no visas pasaules. 23. jūlijā notiks Cēsu novada pašvaldības organizēta konference “Cēsis pasaulē”, kas tiek rīkota Pasaules cēsnieku dienu laikā, lai runātu par to, kā veicināt emigrācijā devušos novadnieku atgriešanos mājās. Jau astoto gadu Cēsīs notiks arī Mākslas festivāls „Cēsis 2014”, kas norisināsies no 11. jūlija līdz 9. augustam, jo  Cēsis tiešām grib kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu.  Savukārt Rīgā no 9. līdz 19. jūlijam Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas ietvaros notiek līdz šim vērienīgākā Pasaules koŗu olimpiada. Rīga pulcē 27 tūkstošus dziedātāju, kuŗi pārstāv 460 koŗus no 73 valstīm un pieciem kontinentiem. 20. Starptautiskais Senās mūzikas festivāls šogad notiek līdz 12. jūlijam Rīgā, Mazajā Mežotnes pilī un Rundāles pilī. Līdz 13. jūlijam Vecpiebalgas novada pagastos – Dzērbenē, Inešos, Kaivē, Taurenē un Vecpiebalgā jau trešo gadu norisināsies kultūras un mākslas nedēļa jeb saiešana slātaviešu garā “Vecpiebalga atveŗ durvis”. Augusta otrās nedēļas nogalē – no 8. līdz 10. augustam – Jaunpiebalgas novada ekosaimniecībā “Lielkrūzes” notiks Vislatvijas dziesminieku saiets. Dziesminieki un dzejnieki no visiem Latvijas novadiem šogad  “Lielkrūzēs” tiksies jau piekto reizi.

 

Festivālu, koncertu un izstāžu sarakstu varētu turpināt, jo  vasarās Latvijā ir daudz mūzikas un mākslas un, ja vien maciņš nav pavisam sadilis,  katrs var atrast kaut ko sev sirdij tīkamu un vērtīgu.

 

Taču arī polītikā, par spīti Saeimas vasaras brīvlaikam, miera nav, jo rudenī notiks 12. Saeimas vēlēšanas.  Ministru prezidente Laimdota Straujuma un Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa kopīgiem spēkiem nupat ir piedabūjušas savas partijas biedri, veselības ministri Ingrīdu Circeni iesniegt demisijas rakstu. Protams, veselības aprūpes problēmas tāpēc nemazināsies, bet valdības vadītājai vismaz nebūs jācenšas atrast laiku veselības ministra darbu veikšanai. Ingrīda Circene jūtas aizvainota, un viņasprāt ne medicīnas darbinieku arodbiedrības, ne arī abu ģimenes ārstu asociāciju demisijas prasībai nav pamata. Savā paziņojumā viņa raksta: “Ņemot vērā atšķirīgo izpratni par veselības aprūpes nozarē būtiskāko un faktu, ka nav tikusi panākta konstruktīva sadarbība neatliekamu uzdevumu izpildē, kā arī to, ka es personiski nekavējoties nevaru atsākt darbu veselības stāvokļa dēļ, uzskatu, ka turpmāk kopīgs darbs šādā komandā man nav iespējams. Tādējādi, pakļaujoties polītiskajam spiedienam, atkāpjos no veselības ministres amata.” 

 

Jāpiebilst, ka koalicijas partiju Vienotība veselības aprūpes jautājumi tiešām nav interesējuši un Circene ir darījusi, kā nu ir sapratusi un mācējusi. Diemžēl ministres izpratne par daudziem jautājumiem ir bijusi vismaz savdabīga – piemēram, likumprojektā par veselības aprūpes financēšanu nodokļu nomaksa it kā tika sasaistīta ar valsts samaksāto veselības aprūpes “grozu”, bet patiesībā tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuŗi nodokļus maksā, bet kuŗu darba attiecības neiekļaujas klasiskajā “darba devējs – darba ņēmējs” shēmā, par visu būtu jāmaksā pilna cena. Ministre nekādi negribēja dzirdēt, ka mūsdienās cilvēki strādā gan projektos, gan ir pašnodarbinātie, ir zemnieki un amatnieki. Likumprojektā, ko ministre aizstāvēja, cik spēka, bija arī daudzi citi kuriozi, un tieši šis likumprojekts arī kļuva par pēdējo pilienu Latvijas mediķu pacietības kausā. 

 

Starp citu, Pasaules veselības organizācija (PVO) jau pirms diviem gadiem neoficiālā komentārā par Latvijas veselības aprūpes sistēmu rakstīja: “Pacientu līdzmaksājumu daļa Latvijā jau šobrīd ir viena no augstākajām Eiropā; tas savukārt ir cieši saistīts ar zemu financiālo aizsardzību pret izmaksām veselības pasliktināšanās gadījumā. Pētījumi par financiālo aizsardzību Latvijā liecina, ka tad, ja nepieciešama veselības aprūpe, ļoti augstās izmaksas ievērojamai sabiedrības daļai rada katastrofālas finanču problēmas ar izmaksām, kas būtībā cilvēku izputina. Turklāt cilvēki bieži vien atliek ārstēšanos, nepērk ārsta ordinētos medikamentus, jo viņiem nav naudas un pienācīgas apdrošināšanas slimības gadījumā. (..) Eiropas mērogā Latvija no valsts budžeta veselībai piešķiŗ vienu no mazākajiem budžetiem. (..) Latvijas valdība neuzskata veselību par augsti prioritāru jomu, ja to apliecina piešķirtais līdzekļu apjoms veselībai no kopējiem valdības ieņēmumiem. Latvijas valdība mazāk nekā 10 % no valsts budžeta piešķiŗ veselības aprūpei; iepriekšējo divu gadu laikā veselības prioritārā nozīme pat ir vēl kritusies. Salīdzinājumam: piemēram, Lietuva un Igaunija aptuveni 12% no kopējiem budžeta izdevumiem novirza veselībai, Slovakijā šis rādītājs ir tuvu 15%. Chorvatijā – vēl viena līdzīga valsts salīdzinājumam – vairāk nekā 17% no valsts līdzekļiem tiek piešķirti veselībai. Ja Latvijas valdība piešķirtu tik vien kā 12% no budžeta izdevumiem veselībai, valsts izdevumi veselībai kā daļa no IKP būtu vairāk nekā 5%.” 

 

Protams, viens nav cīnītājs, un ministre Circene neko daudz nevarēja darīt, ja financējums bija/ir tik mazs. Tomēr iecerētais likumprojekts visu tikai samudžināja un veselības aprūpes pieejamība tikai būtu kļuvusi vēl sliktāka. 

 

Tikmēr Rīgas dome grasās pārdot daļu Lucavsalas (acīmredzot lai glābtu savu paplukušo budžetu), valdības vadītāja Laimdota Straujuma domā, kā uzlabot ierēdniecības darbu, jo dažās ministrijās ierēdņi strādājot gaužām slikti, bet partijas sākušas vēlēšanu sarakstu veidošanu, jo deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 12. Saeimas vēlēšanām notiks no 16. jūlija līdz 5. augustam. Paredzēt, vai Vienotībai izdosies iegūt visvairāk vēlētāju balsu, pašlaik nav iespējams, tāpat kā šobrīd par savām izredzēm 12. Saeimas vēlēšanās visai teorētiskus prātojumus var izteikt arī citas partijas. Tāpēc dīvains ir Saeimas priekšsēdes un Vienotības vadītājas Solvitas Āboltiņas lēmums veidot Saeimā īpašu drošības dienestu, kas būs pakļauts Saeimas Prezidijam. Viss noticis klusi un neuzkrītoši. 

 

Par šī dienesta veidošanu, kuŗam nodotas iepriekš polītiski neitrālās Saeimas Kancelejas funkcijas drošības jautājumos, Saeimas Prezidijs lēma brīdī, kad divi tā locekļi bija komandējumos, un lēmums tika pieņemts ar ventspilnieka, no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta ievēlētā Jāņa Vucāna atbalstu. Savukārt Vucāns žurnālistiem neslēpa, ka šo jautājumu pārrunājis ar Aivaru Lembergu. Saeimas Prezidijs jau slepenībā pieņēmis grozījumus parlamenta amatu katalogā un darbinieku sarakstā, lai izveidotu jauno iekšējās drošības dienestu. Protams, Solvita Āboltiņa noliedz, ka atbalstu Saeimas iekšējās drošības dienesta izveidei būtu apspriedusi ar Ventspils pilsētas galvu un ZZS neformālo līderi Aivaru Lembergu vai Gundaru Daudzi, kas rudenī kandidēs Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta Kurzemē. Tāpat viņa noliedz, ka ir doti polītiski solījumi, lai Daudze rudenī pēc vēlēšanām varētu saņemt Vienotības atbalstu nākamā Saeimas spīkera vēlēšanās. Lai kādi būtu iemesli šāda drošības dienesta veidošanai un lai kādas vienošanās būtu vai nebūtu notikušas, top skaidrs, ka ir kādam vēlēšanās zināt, kuŗš pie kuŗa nāk uz Saeimas namu, un, iespējams, ir arī vēlēšanās noklausīties kādas sarunas. 

 

Sabiedrība par atklātību Delna jau ir publiski paudusi, ka Saeimas lēmums par atsevišķa drošības dienesta izveidi ir bijis sasteigts un neizvērtēts. Tas neatspoguļo Saeimas darba atklātību un vēl vairāk mazinās sabiedrības atbalstu un izpratni par Latvijas likumdevēja darbu: „Lai arī 11.Saeima Solvitas Āboltiņas vadībā ir veikusi dažus uzlabojumus, tomēr lielākā daļa darbu, lai veicinātu likumdevēja darba atklātību, trīs gadu laikā nav notikuši. Delna iestājas par informācijas atklātību, kas arī ir noteikta Satversmes 100. pantā, tāpēc Delnas ieskatā Saeimas apmeklētāju reģistram ir jābūt publiski pieejamam, lai nodrošinātu caurskatāmu Saeimas darbu un likumdošanas procesu. Atklātība mazinātu aizdomas par polītisku manipulāciju ar informāciju šaurā personu lokā.”

 

Nedz Solvitu Āboltiņu, nedz arī partiju Vienotība nekādi iebildumi neinteresē. Priekšvēlēšanu klusās sarunas notiek, partijas vienojas, un vēlētājiem atliek tikai gaidīt, kuŗus cilvēkus viņi ieraudzīs kandidātu sarakstos.