Lembergam vietas Latvijas politikā vairs nav
kārlis streips    20.05.2014

 

Tie Laika un Brīvās Latvijas lasītāji, kuŗi cītīgi seko sabiedriskiem un polītiskiem notikumiem Latvijā, noteikti zina, kas ir Aivars Lembergs – Ventspils pilsētas galva, lai arī ar ierobežotām tiesībām veikt savus pienākumus, jo jau vairāku gadu gaŗumā tiek tiesāts par ļoti nopietniem kriminālnoziegumiem.  Tas tomēr nav traucējis Ventspils iedzīvotājus viņu ievēlēt atkal un atkal, bet ierobežojumi paliek spēkā tik un tā. Protams, kamēr nav tiesas sprieduma, cilvēks oficiāli neskaitās vainīgs, bet  izmeklēšana Lemberga lietā notiek  ne jau Latvijā vien.

 

Pēdējā laikā cilvēks, kuŗu man labpatīk saukt par Puzes ķeizaru, jo tā sanāk, ka Lembergs pat dzīvo nevis Ventspilī, bet gan Puzē, - ir sevišķi izcēlies ar bezatbildīgiem un briesmīgiem izteicieniem par NATO. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pasaules ievērojamākā militārā alianse manāmi pastiprinājusi un paplašinājusi savu klātieni mūsu valstī. Tā, piemēram,  pagājušajās brīvdienās NATO spēki Baltijas jūrā meklēja un iznīcināja pirms tam neatrastas sprāgstvielas, kas zem ūdens ir atradušās kopš Otrā un dažos gadījumos pat kopš Pirmā  pasaules kaŗa. Tas ir ļoti svētīgs darbs, jo, lai arī nav dzirdēts, ka kāds no šiem priekšmetiem būtu bojājis vai nogremdējis kādu kuģi, tomēr tas ir piesārņojums, turklāt visai bīstams.

 

Par NATO klātieni Latvijā  jāpriecājas, jo alianse ir mūsu valsts galvenais drošības garants. Gandrīz katru dienu Krievijas kaŗa lidmašīnas ielido Latvijas gaisa telpā, un ir labi, ka tagad vēl vairāk NATO lidmašīnu attur tās no ienākšanas Baltijas gaisa telpā. Tātad jūras spēki meklē mīnas, bet sauszemes spēki paredzamā nākotnē organizēs vērienīgas militārās mācības, kas palīdzēs pilnveidot mūsu pašu kaŗaspēka prasmes. Piedevām NATO “zābaki uz zemes”  noteikti liks Kremlim padomāt divreiz, pirms tas spriež, vai pēc Ukrainas situācijas “nokārtošanas”  būtu pienācis  laiks pievērsties Baltijas valstīm.  Nevienam nav noslēpums, ka Krievijas diktātors Putins Padomju Savienības sabrukumu nosaucis par 20. gadsimta lielāko ģeopolītisko katastrofu, un ir pilnīgi skaidrs, ka  viņš cenšas par varītēm destabilizēt situāciju vairākās  bijušajās PSRS republikās, varbūt cerot ar laiku izveidot to, ko mūsu pašu lielā visa krieviskā atbalstītāja, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka ir nosaukusi par “PSRS 2,0”.  Dievs ar Ždanoku ( jācer, ka šīs nedēļas EP vēlēšanās viņa savu mandātu jau ir  zaudējusi), taču tādi ir cara Vladimira plāni, un NATO klātiene Latvijā mums ļauj  naktī  gulēt mierīgāk.

 

Protams, NATO darbs Latvijā netīk tiem, kuŗi atbalsta Kremļa vēlmi atjaunot PSRS tās bijušajās robežās. Arī starp  latviešu ultranacionālistiem ir cilvēki, kuŗi labprātāk mūsu valsti redzētu ārpus alianses. Diemžēl amatpersona, vārdā Aivars Lembergs, ir pievienojies šim korim, un tas jau ir pavisam traki.

 

Jau  pirms NATO ierašanās Latvijā Ventspils boss atrada par vajadzīgu bilst, ka tas būšot kaut kas līdzīgs “okupācijai”. Kopš minētie jūras spēki ir noenkurojušies Ventspils ostā, Lembergs šo apgalvojumu ir atkārtojis, nu jau  tāpēc, ka iepriekšējās nedēļas nogalē daži ārvalstu jūrnieki Ventspilī uzvedušies  nesmuki.  Ventspils policijā apliecināja, ka brīvdienās par administrātīviem pārkāpumiem (alkohola lietošana neatļautā vietā, kā arī urinēšana vai vemšana, kur pagadās) ir uzrakstīti 23 protokoli, viens no tiem Latvijas valstspiederīgam, bet visi pārējie ārvalstu jūrniekiem “no dažādiem kuģiem”, sacīja policijas pārstāve.  Un tieši šajā sakarā  Lembergs atrada par vajadzīgu pateikt, ka “viņu uzvedība drīzāk atbilst okupantu uzvedībai”.

 

Turklāt Ventspils boss atrada arī par vajadzīgu Ventspils domes vārdā  nosūtīt  NATO ģenerālsekretāram depešu, kuŗā viņš ģenerālsekretāru aicina “atvainoties Latvijas valstij, tautai, Ventspils pilsētai un ventspilniekiem”. Vēstulē viņš  aizmurgojies pat līdz īpaši trakai  “domai”: “Ņemot vērā militārpersonu uzvedību un to, ka Ventspils ostā pietauvotie kuģi ir militāra technika ar attiecīgu bruņojumu, kuŗš var prognozēt, kādus draudus iedzīvotājiem var radīt militārpersonas, kuŗu rīcībā ir šāds bruņojums, ja tās ir tādā alkohola reibuma pakāpē, ka nespēj kontrolēt savu rīcību? Tāda izaicinoša un nepiedienīga daļas NATO militārpersonu uzvedība liek aizdomāties, vai NATO ir Latvijas sabiedrības aizstāvji vai drīzāk drauds.”

 

Mans mērķis nebūt nav attaisnot jūrniekus, kuŗi pārkāpj Latvijas administrātīvos likumus. Varbūt amerikānis vai nīderlandietis nezina, ka Latvijā nav atļauts atklātā vietā atrasties ar atkorķētu alkohola pudeli rokā, bet kādam  tomēr bija pienākums viņiem to pateikt. Čurāt, kur pagadās, tiešām ir visnotaļ lopiski.  Taču jūrnieki mēdz būt gados jauni vīrieši, jā, brīvajā laikā viņi vēlas mazliet uzdzīvot, un kāds gan brīnums, ka reizēm negadās pāršaut pār strīpu? Tais pašās brīvdienās vairāki ārvalstu jūrnieki tika smagi piekauti un aplaupīti, viens nīderlandietis nonāca slimnīcas reanimācijā ar ļoti nopietnām galvas traumām. Šai gadījumā Lembergs  ir ieminējies, ka uzbrucēji acīmredzot  centušies “pasargāt sievietes”.

 

Labi, ka Lemberga muļķības skaļi ir nosodījuši visi, sākot ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu (“Ir jāizsaka nožēla par to, ka no amatpersonas  mutes izskan šāds viedoklis, kas starptautisko notikumu kontekstā rada iespēju destabilizēt situāciju Latvijā un raida aplamus signālus mūsu sabiedrotajiem NATO”), Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (“Bezatbildīgi izteikumi par NATO, velkot parallēles ar traģiskiem notikumiem mūsu valsts vēsturē, ir pretrunā Latvijas valsts drošības, mūsu tautas interesēm un vairo drošības risku pieaugumu”). Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda, ka incidentu Ventspilī, ļoti iespējams, kāds ir provocējis, piebilstot, ka Lemberga apgalvojumi par to ir “ļoti neprofesionāli, provocējoši”.

 

Sarežģīta situācija ir radusies Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), kuŗai ar Lemberga pārstāvēto partiju  Latvijai un Ventspilij ir sadarbības līgums. Lemberga bļaustīšanos ir nosodījis arī ZZS pārstāvis aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, bet pašai  ZZS par Lemberga izmuldēšanos nekā sakāma neesot un  nebūšot,  – ar  R. Vējoņa viedokli apvienībai pietiekot.

 

Baidos, ka ar to nepietiks.  ZZS tomēr ir valdošās koalicijas partija, un sadarbība ar cilvēku, kuŗš apgalvo, ka NATO ir “okupācijas spēks”, nekādā ziņā nav pieņemama.  Pašreizējais ZZS līgums ar Lemberga partiju beigsies jūnijā, un  tas būtu laužams jau tagad. Par Ventspils vēlētājiem jāsaka: ja vēlētāji visā pasaulē būtu gudri, tad daudzviet ievēlētos amatos strādātu pavisam citi cilvēki. Taču lielajā polītikā ir neapšaubāms iemesls Lembergam parādīt durvis uz visiem laikiem, pēc tam tās durvis aizvērt, aizslēgt un aizbultēt.

 

Varam būt  droši, ka NATO ģenerālsekretāram nav ne mazāko plānu atvainoties par notikušo, tāpat varam būt pārliecināti, ka NATO tepat vien paliks.  Protams, būtu labi, ja ārvalstu militārais  kontingents prastu sevi mazliet vairāk pievaldīt, taču dažu jūrnieku „izdarības”  brīvdienās neietekmē NATO darbu.

 

Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir tiesības atcelt pašvaldību vadītājus, ja tie “neveic likumos noteiktos pienākumus”.  Šajā gadījumā Lemberga izmuldēšanās diez vai ir uzskatāma par “likumos noteikto pienākumu” neveikšanu, taču Temīdai būtu vērts palūkoties Krimināllikumā, kur sods ir paredzēts par “darbību vai bezdarbību, kas vērsta uz [..] iestāžu vai organizāciju darbības graušanu nolūkā kaitēt Latvijas Republikai”.  Nav nekādu šaubu, ka Aivara Lemberga vāvuļošana par “okupāciju” var kaitēt mūsu valsts interesēm. Ja arī te nav piemērojams attiecīgais  Krimināllikuma pants, visiem polītiķiem ir laiks beidzot pateikt stingri un nepārprotami: Aivaram Lembergam Latvijas polītikā vietas ārpus Ventspils vairs nav un nekad arī  nebūs.