Latvija un reputācija
Sallija Benfelde    27.02.2018

 

 

“Banku sāgā” Latvijā vismaz par vienu banku ir radusies kāda skaidrība – ABLV banka ir paziņojusi par pašlikvidēšanos. Iespējams, ka banka vēl varēja glābties, bet Eiropas Centrālās bankas (ECB ) stingrā nostāja, ka šīs bankas “izglābšanās” nav sabiedrības interesēs, acīmredzot visam pielika punktu. Latvijas finanču ministre publiski atzinusi, ka šīs bankas problēma šobrīd ir nevis nopietni finanču sarežģījumi, bet gan reputācija – proti, attieksme pret naudas atmazgāšanu un to, ko var un ko nevar darīt civilizētā valstī. 

 

Līdz šim gan Latvijā reputācija vairāk vai mazāk ir bijusi kaut kas karodziņam līdzīgs, kuŗu var vicināt un papildināt ar skaļiem saukļiem, bet kuŗam patiesībā nav nekādas lielas nozīmes. Viens no spilgtākajiem piemēriem, manuprāt, ir stāsts par to, kā pirms aptuveni pusotra gada finanču ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu oficiāli izvirzīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam. Žurnālistiem Koļegovas valsts amatpersonas deklarācija radīja aizdomas un lika uzdot jautājumu, vai tajā norādītie fakti atbilst patiesībai.

 

ZZS un finanču ministre aizstāvēja Koļegovu, līdz viņa sabiedrības spiediena rezultātā atsauca savu kandidatūru, un... mierīgi turpināja darbu Valsts vides dienesta ģenerāldirektores amatā. Viņas pozīcijas nesatricināja arī pagājušā gada notikumi ar nelegālajām atkritumu glabātavām, lielu ugunsgrēku vienā no tām, kur, izrādās, atradās arī bīstamie atkritumi, un atklāsmi, ka atkritumi ievesti no Zviedrijas. Nesen, 12. februārī, VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokurātūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīja krimināllietu pret VVD vadītāju Ingu Koļegovu par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonu deklarācijā. 26. februārī Finanču un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokurātūra par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā uzrādījusi apsūdzību Ingai Koļegovai.

 

Protams, Koļegova no amata negrasās ne atkāpties, ne apturēt savu darbību amatā, ja vien nebūs notiesājoša tiesas sprieduma. Un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kapars Gerhards (NA) šobrīd arī neko nav pasācis. Savukārt finanču ministre, kuŗa savulaik Koļegovu tik ļoti slavēja un aizstāvēja, šobrīd izliekas, ka nekas nav noticis. Un, protams, neviens valodošās koalicijas polītiķis pat nav iepīkstējies, ka finanču ministrei, VVD ģenerāldirektorei un pat kriminālprocesā iesaistītajam Latvijas Bankas prezidentam no amata būtu jāatkāpjas. Varbūt kāds kaut ko rīt, parīt vai aizparīt beidzot pateiks, Koļegovai sava darbība beigu beigās būs jāaptur, bet jau tagad ir skaidrs, ka ZZS finanču ministri no viņas amata varbūt varētu “nonest” vien viesuļvētra.

 

Pieminētais gadījums ar VVD ģenerāldirektori un arī finanču ministri, protams, ir labi pamanāms, bet nav vienīgais, jo dažādi mazāki stāstiņi notiek bieži. Izskatās, ka Latvijas valsts pārvaldes reputāciju ir gatavas glābt ārvalstu institūcijas ar stingriem norādījumiem, bet ne Latvija pati.