Ko Rainis tagad teiktu par Sudānu?
FRANKS GORDONS    23.04.2019

 

 

"Nelaimīgākā tauta un zeme," rakstīja Rainis, grimstot pārdomās par Armēniju. Tas bija pirms simt gadiem. Tagad šie vardi diemžēl attiecināmi uz Sudānu...

 

Tā ir milzum plaša zeme, kur starp diviem pustuksnešiem plūst varenā Nīla. Tās 40 miljoni iedzīvotāju lielākoties ir melnādaini, taču viņus vieno islāms un arabu saziņas valoda. Nelaime ir tā, ka iedzīvotāji izsenis dalās ciltīs, kas laiku pa laikam nikni apkaro cits citu, lielākoties ganību vai aramzemes dēļ. Īpaši traģiska lappuse Sudānas likteņgaitās bija Darfuras genocīds, kuŗa upuru skaits sasniedza 400 tūkstošus. Darfuras province plešas Sudānas dienvidrietumos. 2003. gadā turienes islāmticīgie, bet pēc cilmes "nearabu" zemkopji sacēlās pret centrālo varu Sudānas galvaspilsētā Hartumā, pret brutālā prezidenta Omara al Bašira režīmu, kuŗš tos diskriminēja. Omars al Baširs tiem uzrīdīja arabu jātnieku miliciju. Satrakotie jātnieku pulki auļojot drāzās virsū Darfuras zemkopju ciemiem, dedzinot un slepkavojot „katru dzīvību", ieskaitot sievietes un bērnus. Šis slaktiņš starptautiski atzīts par genocīdu, un 2009. gada Starptautiskā tiesa Hāgā atzina Omaru al Baširu par kaŗa noziedznieku un izdeva orderi viņa arestam.

 

Te prasās atkāpe: 2011. gadā no Sudānas atdalījās dienvidu provinces, un tika proklamēta jauna valsts – Dienvidsudāna. ko apdzīvo t. s. nuūbiešu ciltis – pēc konfesijas kristieši, kuŗu grupējumi vairākos kaŗos centās atbrīvoties no centrālās varas. Jaunajā valstī  atrodas ievērojamas naftas atradnes, kas solītu tai labāku nākotni. Diemžēl tūlīt  pēc neatkarības proklamēšanas tur sākas pilsoņkarš starp divām galvenajam ciltīm.

 

Taču atgriezīsimies pie Omara al Bašira. Šā gada 11. aprīlī militārā apvērsuma rezultātā viņš tika gāzts un apcietināts. Viņš bija Sudānas faktiskais diktātors gandrīz 30 gadus – kopš 1989. gada 30. jūnija militārā apvērsuma.

 

Vārdu sakot, šā gada 11. aprīlī varu Sudānā pārņēma šīs valsts aizsardzības ministrs – ģenerālis Ahmeds Avads ibn-Aufs. Taču jau pēc dažam dienām viņam nācās atkāpties un varu pārņēma cits ģenerālis – Abdels Fatahs al-Burkans.. Pašreizējo situāciju samežģī plaši mītiņi, kuŗu dalībnieki prasa izveidot valdību no civilpersonām, kas sagatavotu demokratiskas vēlēšanas.

 

Nu rodas jautājums: vai apvērsums, kuŗa rezultātā Omars al Baširs tika gāzts, kaitējis Kremlim? Atgādināsim, ka 2017. gada novembrī Omars al Baširs bija ieradies Maskavā oficiālā vizītē. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo Hāgā par kaŗa noziedznieku pasludināto despotu laipni uzņēma, un augstais viesis vērsās pie Putina ar lūgumu (!) ierīkot Krievijas militāru bazi Sarkanās jūras krastā, netālu no Port-Sudānas. Tas nu būtu otrais nozīmīgais ieguvums Kremlim pēc milzīgās bazes Sīrija – Latakijā un Tartusā. Nav jāaizmirst, ka 20 gadu laikā Sudāna bija Krievijā iepirkusi ieročus viena miljarda dolaru vērtībā. Vai šai ziņā kaut kas mainīsies pēc Bašara krišanas?

 

Nobeigumā atzīmēsim, ka Sudānā jau labu laiku darbojas daudzinātais Izraēlas izlūkdienests Mossad. Kā 14. aprīlī laikrakstā Ha'aretz atzīmēja apskatnieks Cvi Bar'els, šī dienesta šefs Josi Koens bija ticies gan ar Sudānas izlūkdienesta vadītāju – ģenerāli Salahu Gošu, gan ar jau pieminēto aizsardzības ministru Ahmedu Avadu ibn- Aufu. Izdevums Middle East Eye zināja stāstīt, ka Josi Koens Minchenē bija ticies ar Sudānas izlūkdienesta vadītāju Gošu, "lai apspriestu režīma maiņas iespēju Sudānā".

 

Atliek vien vērot...