Kauja par Latvijas galvaspilsētu ir sākusies jeb Žurkas bēg no grimstoša kuģa
Sallija Benfelde    25.02.2020

 

 

24. februārī Valsts prezidents Egils Levits izsludināja likumu par Rīgas domes atlaišanu. 25. februārī Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja ārkārtas vēlēšanas, un tās notiks 25. aprīlī.

 

Savukārt partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs paziņoja, ka partija nolēmusi Satversmes tiesā (ST) apstrīdēt likumu par Rīgas domes atlaišanu, jo partija uzskata, ka Rīgas dome tikusi atlaista pretlikumīgi. Iemesls tādai pārliecībai esot tas, ka likuma pamatojumā saglabāts arguments par atkritumu apsaimniekošanas krīzi galvaspilsētā. Uzreiz jāpiebilst, ka Rīga nav piegāzta ar atkritumiem, bet skaidrības un uzticamības esošajiem un plānotajiem līgumiem ar atkritumu apsaimniekotājiem nav joprojām. Un, protams, Urbanoviča paziņojums nepārsteidz, jo partija līdz šim centusies darīt, ko var, lai attālinātu vai pat atliktu domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas.

 

Par to, kā pēdējos desmit gados „Saskaņa” saimniekojusi Rīgā, mūsu laikraksts rakstījis ne reizi vien. Uzticams vasalis šajā „saimniekošanā” līdz šim bijusi arī Andra Amerika vadītā partija „Gods kalpot Rīgai” (GKR). Ik pa laikam vēl joprojām kļūst zināmi jauni fakti par koalīcijas „saimniekošanas” izpratni. Vai lielie saimniekotāji nonāks līdz tiesas zālei un vai kāds tiks arī notiesāts, atkarīgs no tiesībsargājošajām iestādēm un tā, cik klusējoša būs korupcijā iesaistīto darboņu kohorta.

 

Gandrīz visas partijas, kuras grib piedalīties domes ārkārtas vēlēšanās, jau ir paudušas, ar ko „draudzēsies/nedraudzēsies” kuri politiķi būs saraksta līderi un Rīgas mēra kandidāti. Saraksti gan vēl nav publiskoti. Pagaidām īstas skaidrības nav par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kura cerot veidot kopīgu sarakstu ar Zaļo partiju (LZP) un arī citām ZZS ietilpstošās partijas startēt kopā. Šobrīd klusē arī brūkošā partija KPV LV, klīst baumas, ka par Rīgas mēru gribētu kļūt pašreizējais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, bet būtu jānotiek brīnumam, lai partijas saraksts pārvarētu 5 procentu robežu – šī gada janvārī partijas reitings bija vien 2 procenti, vairāk bija pat Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) un Latvijas Krievu savienībai (LKS), kuras nav pārstāvētas arī Saeimā. 

 

Tikmēr sākusies politiķu un deputātu „migrācija”. 24. februārī Viesturs Silenieks, ilggadējs LZP biedrs, apturējis darbību partijā un paziņojis, ka ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās startēs no līdzšinējā „Saskaņas” balsta un uzticamā kalpotāja – GKR – saraksta. „""Gods kalpot Rīgai" atbalsta manu redzējumu un vēlas ar mani to kopīgi realizēt. Savukārt es redzu, ka "Gods kalpot Rīgai" sastāvā ir pieredzējuši, zinoši un profesionāli cilvēki, kuri labi pārzina valsts pārvaldes un pašvaldības darbu, kuri zin kā sasniegt rezultātu. Es nemainu politisko piederību pret kādu citu. Es esmu un gatavs palikt Latvijas Zaļās partijas biedrs, taču patlaban esmu iesniedzis valdē lūgumu apturēt manu darbību partijā uz laiku”, skaidro Silenieks. Tomēr arī no no “profesionālās partijas” GKR nupat aizgājuši 6 valdes locekļi, no kuriem 5 ir arī domes deputāti, lai pievienotos “Saskaņai” un vēlēšanās startētu no tās saraksta. Jāpiebilst, ka par GKR zināms, ka tās saraksta līderis un galvaspilsētas mēra kandidāts ir līdzšinējais, neilgu laiku amatā esošais Rīgas mērs Oļegs Burovs, bet par “Saskaņu” droši zināms tikai tas, kā tā vēlēšanās piedalīsies.

 

Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir paziņojusi, ka startēs viena un tās mēra kandidāts un saraksta pirmais numurs būs 13. Saeimas deputāts un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs. Kā zināms, Jurašs 2017. gada jūnijā no JKP saraksta tika ievēlēts Rīgas domē, taču 2018. gada rudenī atstāja Rīgas domi saistībā ar ievēlēšanu 13. Saeimā. Tiesā pašlaik ir lieta pret Jurašu par iespējamo valsts noslēpuma izpaušanu, un Jurašs uzskata, ka apsūdzība ir nepatiesa un absurda. “JKP ir vienīgie, kuri konstanti pilda to, ko iepriekš solījuši cilvēkiem. Tāpēc mūs dēvē par nemiera cēlētājiem, laivas šūpotājiem un kašķu meklētājiem,” sacīja Jurašs, uzsverot, ka tas tikai apliecinot, ka partija aizstāv savu vēlētāju intereses un to, ka, redzot mēģinājumus “izbīdīt kādu shēmu”, JKP uz to skaidri un skaļi norādot.

 

Draudzēties nolēmusi Nacionālā apvienība (NA) un Latvijas reģionu apvienība, kura bija gatava veidot kopīgu sarakstu ar ZZS un no šīs idejas atteicās, tikai uzzinot par starptautiskajām sankcijām Aivaram Lembergam. Kopīgā saraksta līderis un mēra kandidāts būs kādreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (NA). 

 

Kopīgs saraksts būs arī partijām “Attīstībai/Par!” (AP) un “Progresīvie”. Mēra kandidāts būs 13. Saeimas deputāts no AP, kurš sola, ka pēc Saeimas ziemas sesijas beigām 6. aprīlī noliks gan Saeimas deputāta mandātu, gan neturpinās pildīt Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.

 

Izskatās, ka viena vēlēšanās startēs arī “Vienotība”, par kuru zināms, ka tās mēra kandidāts būs līdzšinējais Rīgas domes deputāts no partijas saraksta Vilnis Ķirsis.

 

Interesanti, ka JKP ir aicinājusi koalīcijas partijas parakstīt memorandu par nesadarbošanos ar “Saskaņu”, “Gods kalpot Rīgai” un Latvijas Krievu savienību. Memorandā esot rakstīts, ka visi koalīcijas deputāti ir līdzvainīgi korupcijas sekmēšanā, jo ar savu balsojumu atbalstījuši šīs shēmas. Memorands arī paredz, ka to parakstījušie politiskie spēki īstenos risinājumus, kas liegs noslepenot informāciju, kas saistīta ar valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību un nodibinājumu līdzekļu izlietojumu, tādējādi mazinot korupcijas riskus publiskajos iepirkumos.

 

Partijas līdz šim bijušas visai piesardzīgas šajā jautājumā. Vilnis Ķirsis no “Vienotības” paudis, ka “Vienotība” pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām aicināja parakstīt šādu memorandu un to arī ievēroja. “Svarīgāki ir darbi, jo ne vienmēr varam uzticēties rakstītajiem, [..] neredzu jēgu rakstītajam, redzu jēgu izdarītajam,” sacīja Ķirsis. Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars savukārt uzsvēra, ka Nacionālās apvienības mērķis bija panākt latvisku partiju sadarbību un tad domāt par nesadarbošanos, taču par to neizdevās vienoties. Arī “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopīgā saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis uzsvēra, ka politiskajiem spēkiem jāprot konsolidēties, taču konservatīvajām partijām tas nav izdevies. Tas nāks par sliktu rīdziniekiem, jo šie atšķirīgie saraksti neko labu nedod, deķa stiepšanu uz savu pusi vajadzētu beigt, pauda Staķis. 

 

Jāpiebilst, ka maz ticams, ka kāda no šīm partijām būtu gatava sadarboties ar “Saskaņu” un LKS. Atklāts paliek jautājums par sadarbību ar GKR, jo var gadīties, ka partija tiek ievēlēta, tai ir dažas balsis, kas var izrādīties “zelta kārts”, lai iegūtu vairākumu un veidotu koalīciju pret “Saskaņu”.

 

Protams, ZZS laipo un ir pilnīgi skaidrs, ka partija varētu vienoties vienalga ar ko, ja vien tiek pie kāda labuma. Uzskatu kopību raksturo jau tas vien, ka “Saskaņa” un ZZS bija tās, kuras vilka laiku garumā un pieprasīja parakstu vākšanu referendumam, kas lemtu par grozījumu nepieņemšanu likumos saistībā ar ārkārtas vēlēšanām. Parakstu vākšana izgāzās un par laimi, ZZS cerības tikt ievēlētai Rīgas domē līdzinās nullei, kā to liecina līdzšinējā pieredze.

 

Ar vārdu sakot, Rīgas domes vēlēšanu kampaņas ainava ir miglā tīta. Daudzi apgalvo, ka Rīgā noteikti viss mainīsies, bet manuprāt tas nav tik vienkārši. Jau ne reizi vien esmu rakstījusi, ka “Saskaņai” ir savs vēlētāju loks, kas neko negrib ne redzēt, ne dzirdēt un nesaprot, ka jau desmit gadus tiek aplaupīti, jo nodokļu nauda tiek bāzta viņu dievināto elku kabatās. Atliek cerēt, ka šoreiz veselais saprāts uzvarēs un ka Rīga – viena no Eiropas galvaspilsētām – vairs netiks izlaupīta.