Kam Levits bija nevēlams?
Franks Gordons    09.06.2015

 

"Firma "Pērk un Pārdod" droši vien neizputēs" tāds bija mana raksta nosaukums, kas Latvijas Avīzē parādījās 2011. gada 4. jūnijā, kad kļuva zināms, ka ar 53 balsīm pret 44 par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Andris Bērziņš un ka polītoloģe Iveta Kažoka, analizējot vēlēšanu rezultātus, uzskata: „Saskaņas centram ir kāds polītisks darījums ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu."

 

Tagad, kad uzzinām, ka par Latvijas Valsts prezidentu ar 55 balsīm pret 42 ievēlēts Raimonds Vējonis, partijas Vienotība deputāts Kārlis Šadurskis norādīja, ka ievēlēšanas procesā "nav bijušas nekādas schēmas vai kas tamlīdzīgs". Lai nu tā būtu...

 

Bet ko teica eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga? Viņasprāt, deputātiem primārais bija "polītiskā līdzsvara nodrošināšana koalīcijā”. Viņa arī sacīja, ka "liela nozīme vēlēšanās bijusi  ar ZZS saistītajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam". Viņasprāt, "Lembergs vēl joprojām spēlē lielu lomu polītiskajās norisēs".

 

Atkal Lembergs, kuŗu apsūdz smagos noziegumos! Vai „Hūte” ir Latvijas „pelēkais kardināls”?

 

Mazliet nomierina tas, ka jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis tūlīt pat pasteidzās paziņot: "Ja kāda valsts, piemēram, Krievija, būs agresīva pret savām kaimiņvalstīm, ar to sadarboties ir ļoti sarežģīti." Nu kaut vai tā... 

 

Esmu viens no Latvijas Avīzes ārštata slejiniekiem, un tāpēc man šķiet ievērības cienīgs tas, ko faktiskajā Lemberga laikrakstā – NRA - raksta Arno Jundze: "Mūsmājās žurnālistikas leģenda Voldemārs Krustiņš negaidīti zaudējis amatu būtībā paša izlolotā plašsaziņas līdzeklī  – Latvijas Avīzē. Tā vien šķiet, ka prezidenta kandidātu cīņa Latvijā nebūt nav tik miegaina, kā izskatās no malas."

 

Aizkulisēs man ielūkoties  nav dots, bet zinu tikai, ka Voldemārs Krustiņš Latvijas Avīzē konsekventi un dedzīgi iestājās par Egila Levita kandidātūru un ka akciju sabiedrības Lauku Avīze lielākais īpašnieks ir Ventspils uzņēmums Ventbunkers. Tas nu ir tas, ko zinu.

 

Vārdu sakot, Egils Levits – tautā ļoti populārs, "domājošo cilvēku" lokā ļoti iecienīts tiesībnieks un pārliecināts Latvijas patriots tā arī netika ievēlēts. Žēl, jo viņš šajā postenī būtu darījis Latvijas labā ne mazāk kā Vaira Vīķe-Freiberga.

 

Žēl arī, ka galu galā tomēr izdevās savākt vairāk par 51 balsi Vējoņa labā. Jo citādi Solvita Āboltiņa, spriežot pēc viņas izteikumiem, būtu piedāvājusi Sandru Kalnieti vai Arti Pabriku kā iespējamus Vienotības kandidātus. Sandra Kalniete manuprāt, būtu OK, un Arti Pabriku es augstu vērtēju kaut vai tādēļ, ka Andris Bērziņš, nepatikā viebdamies, darīja visu, lai šis vīrs nekļūtu par Latvijas valdības vadītāju.

 

Egils Levits kā Satversmes preambulas autors bija ieguvis Saeimas latvisko partiju atbalstu, kad vajadzēja par šo preambulu balsot, un Vienotības ietiepīgais lēmums izvirzīt Vējoni un nevis viņu kā vienotu koalīcijas kandidātu izskaidrojams vienīgi ar ZZS – Vējoņa partijas – pretestību, jo katru šo "zaļo zemnieku" žestu vērīgi vēroja Ventspils pilsētas galva. 

 

Levits nebija pa prātam Saskaņas centram, tas ir skaidrs. Ne tikai šo visumā "krievvalodīgo" partiju, bet arī dažu labu latvisku "krievmīli" kaitināja tas, ka Levits ir "tik ļoti nacionāls" – ne mazāk nacionāls kā Zigfrīds Anna Meierovics, kam tēvs bija tās pašas jūdu cilmes.

 

Zīmīgi, ka "tik ļoti nacionālo" Levitu sparīgi atbalstīja Meierovica biedrības ļaudis, kuŗus NRA (un ne tikai) zākāja par "kosmopolītiem" un "sorosītiem".

 

Atradās arī zvērināti antisemīti, kuŗu ieskatā Egila uzvārdam bija "sātaniska" pieskaņa. Vietnē www.suverenssuverens.org kāda Alma Kopa nāk klajā ar pamfletu „Egila Levita kaitīgums Latvijas sabiedrībai”. Proti, visi Leviti, Levitāni, Levinsoni u.tml. nākot no Vecaja Derībā pieminētā Levija, kuŗu ciltstēvs Jēkabs esot nolādējis par varmācību, utt. Šī Levija pēcteči – leviti – bija izredzēti Jeruzalemes tempļa kalpošanai. Vārdu sakot, īpaša nejauka kasta, kuŗas locekļi vēl šobaltdien taisa šmuci. Alma Kopa apgalvo, ka Egils Levits "noteikti apkalpo uz dolara zīmes norādītās "Jaunās pasaules kārtības" mērķus. Skaidrs?

 

Necik labāks par Almu Kopu ir Aleksandrs Giļmans, kuŗš portālā www.rus.delfi.lv nāk klajā ar rakstu „Nav sava brāļa sargs”. Viņš tērgo par savu paziņu – Egila pusbrāli "Mišku" Levitu – tipisku sovjetcilvēku – ģeologu, kuŗš mēdza tusēties pie ugunskura ar tādiem pašiem "sovkiem", dzerot vodku. "Miška" bijis mūžīgs neveiksminieks, kurš, atkūlies Izraēlā, tā arī neintegrējās, nokļuva avarijā un priekšlaikus nomira. Glumais Giļmans uzsver, ka Egils esot ignorējis savu pusbrāli "Mišku". Egilu var saprast, jo "Miška" viņam bija visos aspektos svešs un netīkams – ne jau tāpēc, ka tēvs abiem kopīgs.

 

Tā nu Egilam kož no abām pusēm. Un pie apvāršņa, šķiet, rēgojas hūte.