Jauna paaudze
Kārlis Streips    22.05.2018

 

 

"Lepojos, ka esmu sieviete un arī feministe," – Šāds teksts pirms pāris dienām parādījās Lielbritanijas karaliskās ģimenes oficiālajā mājaslapā, un lasītāji nojautīs, ka minētos vārdus varētu būt teikusi ģimenes pati jaunākā locekle, aktrise Megana Mārkla no Amerikas, kuŗa sestdien, 19. maijā, salaulājās ar princi Hariju un kļuva par Saseksas hercogieni. Aplēsts, ka kāzu ceremoniju klātienē, televīzijā vai tīmeklī noskatījās desmitiem miljoni cilvēku. Parasti nopietnais telekanāls BBC izmantoja izdevību būt mazliet nerātnam. Tīmeklī tas izvietoja divas fotografijas, ‒ vienā bija redzams lielais pūlis, kas sapulcējās Vindzorā, lai redzētu jaunlaulāto pāri savā karietē dodoties no baznīcas uz pili, kur notika kāzu mielasts, otrā bija redzams pašķidrais ļaužu pulks, kuŗš aizpērn janvārī sapulcējās uz ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremoniju Vašingtonā. Virs abiem attēliem teksts:  "Gribējām vien norādīt…"

 

Pati ceremonija bija skaista, un britu karaliskās ģimenes kontekstā arī visai neordināra. Vispār pats jaunais pāris šajā ziņā ir kaut kas jauns. Tas nemaz nebija tik sen, kad Lielbritanijas karalis Edvards VIII bija spiests atkāpties no troņa, jo viņš gribēja precēties ar šķirtu sievieti no Amerikas. Princis Harijs, protams, nav savas valsts karalis, taču nevienam novērotājam nepaslīdēja garām fakts, ka arī Megana Mārkla ir šķirtene no Amerikas. Ļoti ilgi princips ģimenē bija tāds, ka karaliskās atvases drīkst laulāties tikai ar citām karaliskām atvasēm. Man vienmēr licies interesanti, ka tas bija iemesls, kāpēc Pirmā pasaules kaŗa laikā karalis Džordžs V bija sabiedrotais ar savu pirmās pakāpes brālēnu, caru Nikolaju II no Krievijas, un viņi abi karoja pret vēl vienu pirmās pakāpes brālēnu, ķeizaru Vilhelmu II no Vācijas. Karaliene Elizabete II apprecējās ar princi no Grieķijas, lai arī Grieķijā monarchija tobrīd jau bija sākusi paputēt. Viņas dēls Čārlzs salaulājās ar Diānu Spenseri, kuŗas ģimene bija vismaz nosacīti aristokratiska, turklāt abas viņas vecmāmiņas bija galma dāmas Mātei karalienei, arī Elizabetei. Čārlza brāļa Andreja sieva Sāra Fergusone nebija aristokratiska, taču viņi abi bija pazinušies kopš bērnības, viņa bija savējā. Tas bija jaunākais brālis Edvards, kuŗš pirmais apprecējās pavisam ārpus aristokratiskā loka, Sofija Rīsa Džounza bija sabiedrisko attiecību speciāliste.

 

Un nu ir jaunā paaudze. Harija vecākā brāļa Viljama kundzes Keitas Midltones tēvs ir no aristokratiskas ģimenes, taču Meganai Mārklai šādu saišu nav pilnīgi nekādu. Viņas māte ir sociālā darbiniece un jogas instruktore, tēvs – apgaismošanas speciālists kino un televīzijas industrijā. Tieši  viņš meitu Meganu ieveda izklaides industrijā – bērnībā viņa pavadīja ļoti daudz laika kopā ar tēvu dažādās televīzijas un kino studijās. Lasītāji zinās, tēvs galu galā meitas kāzās nevarēja piedalīties, jo viņš bija saslimis. Meganu baznīcā ieveda viņas topošais vīratēvs Čārlzs.

 

Elegantajiem viesiem kāzās savukārt bija iespēja iepazīties ar pavisam citu kultūras pasauli, jo tas, ka Meganas māte Dorija Reglande ir tumšādaina, nozīmēja, pirmkārt, ka sprediķi kāzās teica tumšādains amerikāņu bīskaps Maikls Kurijs, kuŗa lidojošā retorika un balss tonis parasti nosvērtajā Anglikāņu baznīcā bija kaut kas neierasts. Baznīcā dziedāja gospeļu koris, tā tur ievedot klasisko ASV tumšādaino kultūru, kuŗas saknes ir atrodamas lielajā grēkā, kas saucas vergu turēšana. Koris dziedāja klasisko dziesmu This Little Light of Mine par Jēzu un Stand by Me par mīlestību un atbalstu. Noteikti bija skaisti.

 

Par to "lepna būt feministe." Laikā pirms kāzām, starp citu, Meganai Mārklai nācās izdzēst sevi no tīmekļa vides, viņai vairs nav tvitera konta, feisbuka konta un tā tālāk. Citāts karaliskās ģimenes mājaslapā ņemts no uzrunas, ko viņa teica Apvienoto Nāciju organizācijas konferencē 2015. gadā. Turpmāk viņa vairs nebūs Megana Mārkla, viņas oficiālais tituls nu ir – Viņas karaliskā augstība, Saseksas hercogiene. Taču tas nenozīmē, ka viņai tagad nāksies dzīvot klusi un kā pelītei. Redzamākais piemērs ir Meganas nelaiķe vīramāte Diāna, kuŗa savas dzīves laikā nepārprotami kļuva par slavenāko karaliskās ģimenes locekli, katrā gadījumā viņa bija daudz redzamāka par vīru. Kad princese gāja bojā autokatastrofā, sēras Lielbritanijā bija nepieredzēti plašas. Lai gan patiesībā hercogiene arī var ņemt vērā vīra vecmāmiņas dzīvi – karaliene Elizabete jaunībā un Otrā pasaules kaŗa laikā mācījās kļūt par automechaniķi, mašīnas viņai bijušas aizrautība visa mūža gaŗumā. Kad 2003. gadā Skotijā viesojās toreizējais Saūda Arabijas kroņprincis un vēlākais karalis Abdula, liels bija viņa pārsteigums, kad karaliene piedāvāja tūri pa Balmoralas pils territoriju, kroņprincis iekāpa mašīnā, un tad pati monarche piesēdās pie stūres un nākamo minūšu laikā, atbilstoši Abdulas pēc tam stāstītajam, brauca tik ātri, turklāt visu laiku runājot, ka viņam nācās karalisko šoferi izmisīgi lūgt, varbūt braukt mazliet lēnāk. Jo, starp citu,  kroņprinča valstī sievietēm vispār nebija atļauts vadīt mašīnas, tas ir sācis mainīties tikai pēdējā laikā, arī Saūda Arabijā sabiedrības priekšgalā stājoties jaunai paaudzei.

 

Arī princis Harijs ir baudījis dzīvi ārpus ierastās karaliskās kārtības, jaunība bija visai vētraina, vismaz vienu reizi uzpīpēta marihuāna, bija stāsts par kostīmu balli, kur viņš uzradās nacistu tērpā, bija stāsts par pasākumu Lasvegasā, kur princis no Lielbritanijas izģērbās pilnīgi kails. Taču Harijs arī iestājās bruņotajos spēkos – pirmoreiz, kad viņš dienēja Afganistānā, tas notika slepeni, tikai pēc vairākām nedēļām viņa klātbūtni tur uzoda žurnāls Bild no Vācijas, nācās atgriezties mājās, jo terroristi Afganistānā bija piedraudējuši Hariju nolaupīt vai nogalināt. Taču viņš nepadevās, izmācījās par hēlikoptera pilotu, atgriezās Afgānistānā. Varonības viņam netrūkst. Starp citu, kaŗa pieredze  Harijam lika pirms pāris gadiem izveidot tā dēvētās Inviktus spēles, kas ir līdzīgas paraolimpiskajām spēlēm. Tajās piedalās sportisti ar īpašām vajadzībām, taču šajā gadījumā tās visas ir militārpersonas. Tas laika gaitā kļuvis par ļoti apjomīgu un apbrīnojamu notikumu. Arī hercogiene noteikti atradīs savu vietu tajā visā.

 

Man, Amerikā dzimušam un augušam, Lielbritanijas karaliskā ģimene allaž likusies kā dzīves neatņemama sastāvdaļa. Karaliene Elizabete kāpa tronī, pirms es vispār parādījos uz šīs zemes, visa mana mūža gaŗumā viņa tur arī bijusi. Taču manā uztverē arī ir labi, ka ģimenē tagad ir ienākusi pa pusei tumšādaina aktrise no kādreizējās kolonijas. Savā ziņā pašreizējais monarchs taču visu mūžu, klusi un pa savam, ir bijusi feministe. Nu viņai būs svaine, ar kuŗu par to aprunāties.