Divējādi draudi Rietumiem
Franks Gordons    30.12.2014

 

Gadmijā skaudri iezīmējas divējādi draudi Rietumu pasaulei, tās civīlizācijai un pamatvērtībām.

 

"Krievijai Krima, senā Korsuna. Chersonesa, Sevastopole gūst milzīgu civīlizatorisku un sakrālu (!) nozīmi – tādu pašu, kāda Tempļa kalnam (Chramovaja gora) Jeruzalemē ir islāmticīgiem un jūdaistiem," teica Vladimirs Putins savā vēstījumā Krievijas Federālajai sapulcei.

 

Šis teikums vien liecina par mūsdienu Krievijas faktiskā patvaldnieka tumsonīgo garīgo degradāciju, jo viņš Kremļa imperiskajām ambīcijām piešķiŗ pseudoreliģisku, mesiānisku nokrāsu, kas varētu mulsināt pareizticības pētniekus. Krievijai Krima ir Jeruzaleme – tā pateikt ir jāprot!

 

Krievijas un Rietumu pretstāvē Putina režīms ieviesis sakrālo, dievišķo aspektu, kas mijas ar tādiem jēdzieniem kā Krievu pasaule (Russkij mir). kuŗai nav ne sākuma, ne gala. Šāda pieeja attaisno jebkuŗu agresiju, graujošu darbību, intrigas un provokācijas.

 

Naftas cenu un rubļa krišana jūtami iedragājusi Krievijas ekonomiku, un padarīt šīs valsts eksportu daudzveidīgāku, mazāk atkarīgu no t.s. ogļūdeņražiem tā īsti neizdodas: mūsdienu Krievija prot ražot vienīgi jaunus stratēģisko raķešu paveidus, visa pārējā pašmāju rūpniecības produkcija un technoloģijas pamatīgi atpaliek pat no Kanadas, nemaz jau nerunājot par ASV un Ķīnu.

 

Trīs stundas un 10 minūtes ilga Putina 18. decembŗa preses konference. Viņam bija jāatbild uz 53 jautājumiem, un vairākas šī vīra sentences pelna uzmanību šajā gadmijā.

 

"Vai tas, kas tagad notiek ar mūsu ekonomiku, ir atmaksa par Krimu?" vaicāja Krievijas TV Pirmā kanāļa žurnālists. Atbilde: "Tā nav atmaksa par Krimu. Tā ir maksa par mūsu dabisko vēlmi pašsaglabāties kā nācijai, kā civilizācijai, kā valstij."

 

Putinam Krievija acīmredzot ir kāda īpaša civilizācija, sakrāla, ar svētvietu zibenīgi sagrābtajā Krimā.

 

Kas ir "piektā kolonna"? Putins labprāt paskaidro: "Piektā kolonna - tie ir cilvēki, kuŗus izmanto, kuri izmanto to, ko diktē citas valsts intereses, un viņus izmanto par instrumentu mums svešu polītisku mērķu sasniegšanai." Tieši tā rīkojas Krievijas "piektā kolonna", teiksim, Latvijā, vai ne?

 

Lai saprastu turpmāko, jāpaskaidro, ka „galma apvērsums” krieviski ir „dvorcovij perevorot” („dvorec” ir "pils"). Atbildot uz kādu jautājumu, Putins teica: "Par pils apvērsumu – nomierinieties, mums nav piļu, tāpēc "pils apvērsuma" mums nevar būt. Mums ir oficiāla rezidence - Kremlis. Tā ir labi apsargāta, un arī tas ir mūsu valsts stabilitātes faktors." Gan jautājums, gan atbilde nebija nejaušība. Piemetināsim, ka tīmeklī Putina atbilde izraisīja jautrības lēkmi, un tūdaļ skatam pavērās bildes ar greznām pilīm, kas pieder, piemēram, Putina jaunības draugiem – oligarchiem brāļiem Rotenbergiem.

 

Ar iespējama vai neiespējama galma apvērsuma tēmu cieši saistīts Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) Sabiedriskās padomes paziņojums, ka 2015. gadā Sabiedriskajai padomei nāksies veltīt maksimālas pūles, lai arī turpmāk "stiprinātu pilsoņu uzticību drošības organiem".

 

Svarīgi un interesanti būtu uzzināt, kādi aprēķini noteica Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko un Kazachstanas prezidenta Nursultana Nazarbajeva pārsteidzošās vizītes Kijevā 22. un 23. decembrī: abi prezidenti apliecināja savam kollēģim Petro Porošenko savu cieņu un gatavību ciešai sadarbībai, turklāt Kazachstāna ieinteresēta Ukrainas militārās rūpniecības produkcijā un sola piegādāt tai ogles. Ja ņemam vērā, ka Baltkrievija un Kazachstāna ietilpst Putina lolojumā – Eirāzijas Savienībā, šis pavērsiens ir ārkārtīgi intriģējošs. Kā mēdz teikt – turpinājums seko...

 

2014. gada priecīgs beigu akords: 23. decembrī, uz Ziemassvētku sliekšņa, Ukrainas parlaments ar 303 balsīm pret 8 pieņēma lēmumu par izstāšanos no t.s. ārpusbloku jeb nepievienojušos valstu grupas. Šis lēmums nozīmē, ka Ukrainai tagad ir tiesības veikt pasākumus, kuŗu galamērķis ir kļūt par NATO dalībvalsti. Priekšā pagaŗš ceļš, bet mērķis nosprausts.

 

*  *  *

 

"Mēs nogalinājām visus bērnus auditorijā. Ko tagad darīsim?" - "Pagaidi, kamēr atnāks armija. Nogalini viņus, tad uzspridzinies". Tā bija noklausīta mobiltelefona saruna starp talibu kaujinieku Abuzaru un viņa vadātāju  Tas bija Pakistanā, Pešavaras pilsētā, kur fanātisko islamistu – talibu kaujinieki iebruka skolā, kas atradās armijas pārziņā, un noslepkavoja 132 bērnus - "atriebjoties par Pakistanas armijas soda ekspedīciju". Gan talibi (taliban:burtiski "audzēkņi", t.s. reliģisko semināru - medresu absolventi. – F.G.), gan viņu mazgadīgie upuri bija islāmticīgie. Gan vieni, gan otri bija tās pašas konfesijas – sunnīti...

 

Šai telefonsarunā  kā baisā spogulī parādās otrās briesmas, kas apdraud Rietumu pasauli, tās civīlizāciju un demokratiskās vērtības. Sīrijā un Irakā trako un ārdās tā dēvētā Islāma valsts (IS), un šo tumsoņu un rīkļurāvēju (burtiski) pulkiem pievienojas brīvprātīgie, kas uzauguši rietumvalstīs. Pakistanā un Afanistanā talibu kaujinieki ar zobenu un uguni ievieš savu viduslaicīgo "kārtību". Un Melnajā Afrikā, Nigērijas ziemeļos, trako un ārdās musulmaņu fanātiķu grupējums, kuŗa nosaukums – Boko Haram – nozīmē "Viss svešais aizliegts". Viņi šauj, izvaro, nolaupa bērnus. Viņu ienaidnieki ir ne tikai turienes kristieši, bet "normāli" musulmaņi, kuŗi mierīgi, nevienu neaiztiekot, skaita piecas lūgsnas dienā, tāpat kā mani kaimiņi Jafā, Telavivas dienvidos.

 

Nāves un nāvinieku kults, reliģiska histērija, kas vērsta pret "izvirtušo" Rietumu pasauli, izmantojot tās techniskos sasniegumus. Tumši, tumši padebeši. Drauds!