Sallija Benfelde 31.05.2022
Partiju apvienība Attīstībai/Par! kopš 13. Saeimas vēlēšanām ir zaudējusi krietnu daļu vēlētāju. Toreiz partiju apvienība saņēma 12,04 procentus vēlētāju balsu un ieguva 13 vietas Saeimā. Šī gada aprīlī par partiju apvienību balsotu vien 4,4 procenti vēlētāju, un mēneša laikā tā piedzīvojusi lielāko kritumu no visām partijām.
Kā zināms, apvienība izveidojās pirms 13. Saeimas vēlēšanām, vienā sarakstā apvienojoties partijai Latvijas attīstībai un partijai Kustība Par!. Latvijas attīstībai tika nodibināta jau 2013. gadā, to nodibināja pēc bijušā Ministru prezidenta Einara Repšes iniciatīvas, tās priekšsēdētājs no 2015. gada ir Juris Pūce, bet par „pelēko kardinālu” un naudas maka aprūpētāju tiek uzskatīts Edgars Jaunups. Partija Kustībai Par! tika dibināta 2017. gadā, tās priekšsēdētājs ir pašreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Izskatās, ka A/P! vai nu nesaprot, ko dara vai arī racionālus apsvērumus aizstāj darījumu vienošanās, kuŗas apvienības vadītāji negrib pārkāpt. Turklāt, tās zināmākie deputāti vai amatpersonas ir iemanījušies ik pa laikam izdarīt vai pateikt kaut ko tādu, kas vēlētājos raisa sašutumu un neizpratni. 23. aprīlī partija Kustība Par! Nolēma, ka arī turpmāk paliks kopā ar savu sabiedroto Latvijas attīstībai, kopīgā apvienībā startēs gaidāmajās Saeimas vēlēšanās un darbosies arī pēc tam. To nolēma kongress, noraidot priekšlikumus par apvienības likvidāciju, ko bija ierosinājuši vairāki partijas biedri, jo vairāku gadu laikā klajā ir nākuši partneŗu likumpārkāpumi un neētiska rīcība, un jāteic, ka Latvijas attīstībai šai ziņā ir pamanījusies sasniegt sava veida rekordus.
Acīmredzot domas par apvienības likvidāciju radās, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija ierosinājis divus administrātīvā pārkāpuma procesus par partijas Latvijas attīstībai finansēšanas kārtības neievērošanu un 13 administratīvās lietas par pretlikumīgi iegūto finanšu līdzekļu atmaksu valsts budžetā.
2020. gada novembrī Juris Pūce pēc gaŗas tielēšanās un meliem atkāpās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata un bija spiests publiski atvainoties par meliem. Toreiz Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” sniedza informāciju, kas liecināja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, domājams, izmantojot dienesta stāvokli personiska labuma gūšanai, ir veicis darbības, lai iegūtu lietošanā Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi, kā arī atklāja citas neētiskas darbības partijā Latvijas attīstībai.
2020. gadā stājās spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušās valdes. Valdes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Bondars, spriedums attiecās arī uz viņu. Kad spriedums stājās spēkā, Bondars bija Latvijas attīstībai biedrs, 13. Saeimas deputāts un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Juris Pūce un partiju apvienība aizstāvēja Bondaru, un viņš par palika Saeimas komisijas priekšsēdētāja amatā. Nupat, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi Ģenerālprokuratūras pieprasījumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Saeimas kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Bondars teic, ka tā esot kāda veca lieta, ka viņš atkal esot nepatiesi apvainots, bet domājot par atkāpšanos no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēšanu 14.Saeimas vēlēšanās.
Vēl nesen, martā, izraisījās pamatīgs skandals arī ar tagadējo vides attīstības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu no Latvijas attīstībai – Plešs apturēja Rīgas territoriju plānojumu. Domstarpības šajos jautājumos ministram ir arī citās pašvaldībās, un visa šī jezga saistīta ar azartspēļu biznesu, kuŗu pašvaldības nedrīkstot ierobežot. Jautājumu skatīs Satversmes tiesa, bet jāteic, ka vēlētājiem ministrs un viņa partija izskatās kā azartspēļu biznesa lobiji.
Un, protams, ar A/P! saistās vēl vienam ministra aiziešana no amata – Ilze Viņķele (Kustība Par!) bija spiesta aiziet no veselības ministres amata, viņas vietā stājās partijas biedrs Daniels Pavļuts, kuŗš visu laiku reitingos ir pats nepopulārākais. Protams, kovida pandēmijas ēnā grūti spriest par Pavļuta labajiem un sliktajiem darbiem, bet fakts paliek fakts: ļoti nepopulārs.
Un, lūk, uz visu šo notikumu fona, ar strauji krītošu reitingu A/P! jeb precīzāk Latvijas attīstībai savās rindās nolemj uzņemt Vjačeslavu Dombrovski – bijušo saskaņieti un visnotaļ Krievijas atbalstītāju. Protams, sākoties kaŗam, arī Dombrovskis ļoti pārdomāja visas savas līdzšinējās dzīves nostādnes, paziņoja, ka ir pret kaŗu, pret Putinu, par mieru utt. Tiesa gan, vēl pirms diviem gadiem viņš no Saeimas tribīnes teica kaismīgu runu par to, ka Latvija ir pret Krieviju un uzskata to par ienaidnieku, jo savu polītiku būvē uz etniskā naida pret krieviem.
Vjačeslavs Dombrovskis ir ekonomists, bakalaura gradu ekonomikā un finansēs ieguva Latvijas Universitātē, pēc tam maģistra gradu ekonomikā un doktora gradu valsts finansēs, ekonometrijā un ekonomikā ieguva ASV Klarka universitātē. Polītisko karjeru viņš sāka Zatlera Reformu partijā, tad iestājās partijā Saskaņa, tad no tas aizgāja, tika izslēgts no Saskaņas, bija viens no partijas Republika dibinātājiem, kopā ar 200 biedriem aizgāja arī no tās, pašlaik ir neatkarīgais Saeimas deputāts. Ir kandidējis Saeimas vēlēšanās gan no Reformu partijas, gan no Vienotības saraksta, gan nebūdams tās biedrs, tad kandidēja no Saskaņas un no šī saraksta tika ievēlēts 13. Saeimā. Bija Izglītības un zinātnes ministrs Valda Dombrovska valdībā un ekonomikas ministrs Laimdotas Straujumas valdībā. Kā deputāts tika ievēlēts 11. Un 12. Saeimā, tagad ir 13. Saeimas deputāts.
Protams, cilvēki maina savus uzskatus, tomēr jāteic, ka visus šos gadus V. Dombrovskis vairāk vai mazāk ir raudzījies Krievijas virzienā un viņu nemulsināja arī tas, ka jau sen bija labi redzams, ka Krievija ekonomiku izmanto polītiskās interesēs un šantažē darījumu partnerus. Savukārt vēlētājus mulsina tas, kā cilvēks, kuŗam tuva Saskaņas ideoloģija, pēkšņi kļūst par liberālas un sevi par modernu partiju apvienību reklamējoša polītiskā spēka piekritēju un biedru. Tiesa gan, visvairāk apvienību ir gremdējusi Latvijas attīstībai ar saviem ļoti „saimnieciskajiem” lēmumiem un nostādnēm. Izskatās, ka Vjačeslavs Dombrovskis var kļūt par smagu partiju apvienības A/P! kapakmeni. Bet būtisks ir jautājums, ko apvienība ir darījusi Latvijas labā, ko mūsu valstij ir devuši tās mūžīgie kompromisi?
Atpakaļ
.jpg)
