Ligita Kovtuna 15.11.2022
Kas var būt skumjāks par tukšu Dziesmu svētku estrādi, par tumšām un aukstām skolām, par pamestām cerībām uz rītdienu?! - ar šādiem emocionāliem vārdiem 9. novembra rītā Demografisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks (Nacionālās apvienības polītiķis, Ministru prezidenta padomnieks demografijas jautājumos) sāka savu uzrunu, atklājot Tautas ataudzes stratēģijas prezentāciju. Tā aptver laika posmu līdz 2030. gadam un iezīmē arī perspektīvas līdz 2050. gadam. Minētajā grupā iesaistīts daudzpusīgs speciālistu loks labi zināmais demografs Ilmārs Mežs, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Alina Dūdele, Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns, populārā portāla mammām un tētiem redaktore Gunita Krilova un jauniešu pārstāvis Latvijas Studentu apvienības prezidents (nu jau bijušais) Rūdolfs Aleksandrs Strods, kuŗa vadītā grupa organizējusi iedzīvotāju aptauju par sāpīgajiem tautas ataudzes jautājumiem.
I. Parādnieks: "Būsim atklāti ikviens no mums un mēs kā nācija kopumā daudz uzmanības esam veltījuši jautājumiem, kas saistīti ar kultūru, identitāti, dabu utt., kas, protams, arī ir ļoti svarīgi. Bet daudz par maz jautājumiem, kas skar nācijas būtību un nesīs tālāk mūsu mantojumu no saknēm līdz galotnēm."
Stādot priekšā šo jauno stratēģiju, es saprotams, rēķinos ar skepsi vai nu mazums stratēģiju un darba grupu pieredzēts! Un tomēr, mēs tiešām nebūtu ķērušies pie tās, ja nebūtu pārliecināti par tautas ataudzes jautājumu risināšanas fundamentālo nozīmi. Turklāt pulkstenis jau skaļi zvana! Nācija atjaunojas, ja viena sieviete vidēji laiž pasaulē vairāk nekā divus bērnus tādas ir zinātnieku aplēses. Latvijas rādītājs šodien ir 1,57. Tas ir vājš mierinājums, kas šis cipars ir lielāks par vidējo Eiropā. Un tomēr labā ziņa ir tā, ka beigu zvans vēl nav atskanējis vēl ir iespējams kopīgi izstrādājot ceļa karti nākamajām desmitgadēm un to īstenojot dzīvē, izdarīt to, kas nepieciešams stipras nācijas izaugsmei. Pats pirmais saņemt no valsts cieņpilnu finansiālo atbalstu, sākot no kvalitatīva pakalpojuma klāsta vecākiem un sakārtotas pirmskolas izglītības līdz drošas nākotnes perspektīvai.
Īstenība diemžēl tiešām ir tāda, ka līdz ar katra nākamā bērna ienākšanu ģimenē pieaug tās mazturības, lai neteiktu nabadzības risks. Lai gan darīts ir gana nozīmīgs darbs situācijas uzlabošanai, un te Demografisko lietu centrs var atskaitīties par laikā no 2016. līdz 2022. gadam padarīto. Ir veikta ģimenes valsts pabalsta reforma, ir sakārtoti sociālo iemaksu jautājumi, kas ļauj māmiņām atrasties bērna kopšanas atvaļinājumā, neriskējot ar mazāku pensiju nākotnē u. c., ģimenes, kuŗās aug trīs un vairāk bērni, saņem nozīmīgas atlaides un pat brīvbiļetes (??) sabiedriskajā transportā. Iespēja saņemt atlaides, izmantojot pakalpojumus, kuŗus piedāvā valsts un privātie uzņēmumi Latvijā, tai skaitā atlaide zemes un autotransporta nodokļiem, interešu izglītībai, apģērbam, kancelejas precēm, izklaides un atpūtas pasākumiem u.c. Kopš aizvadītā gada arī studenti ir gandarīti ar 160,- eiro sociālo stipendiju Studētgods, ko saņem jaunieši, kas sākuši studēt 2021. gadā, un kam nav akadēmisko parādu. Turklāt šī stipendija pienākas visiem, kas nāk no trīs un vairāk bērnu ģimenes, pat ja vecākie bērni ir izauguši un vairs nestudē.
Ilmārs Mežs: Runājot līdzībās, mūsu demografijas polītiku salīdzināšu ar ziloni. Lai zilonis būtu labklājīgs, nepietiek apbrīnot un rūpēties tikai par viņa snuķi vai asti, lai gan zilonis tiešām ir liels, un viņu grūti aptvert. Tā nu mums sanācis: ir labs demografiskās polītikas snuķis, ir diezgan grezna aste, bet lielais rumpis, kas tos satur un kam jāiet uz priekšu, ir tāds diezgan izčākstējis Arī pirmsvēlēšanu laikā varējām pārliecināties, ka demografijas polītikas jautājumi tika aplūkoti visai piezemēti sak, gan jau tās lietas pašas atrisināsies, mēs tagad par to ekonomiku un labklājību, tad jau Diemžēl, tā nenotiek! Ir daudzi piemēri arī no Eiropas attīstītākajās valstīs, kas skaidri pierāda, ka jānodrošina visas lielās sistēmas jeb lielā ziloņa funkcionēšana. Turklāt tā, lai gan esošie vecāki, gan tie, kas ar bažām domā, vai var atļauties pasaulē bērnus, neriskējot ar savu karjēru vai labklājību. Te nu valsts atbalsts un sabiedrības izpratne ir izšķirīgi svarīgi. Tāpēc tapusi šī stratēģija jeb tautas ataudzes scenārijs kā valstiski svarīgs, lai mēs neaizrautos vien ar ziloņa astes rotāšanu, neredzot, ka rumpis neiet
Kas ir šie desmit balsti, uz kuŗiem jāturas Latvijas valsts demografijas rumpim- ar piebildi visi ir vienlīdz svarīgi. Tātad: valsts ekonomiskā izaugsme; komfortabli sadzīves apstākļi; pozitīva grūtniecības un dzemdību pieredze; pakalpojumu pieejamība; valstiska atbildība krizes risinājumos; sakārtota un droša dzīves telpa; ģimenei draudzīga sabiedrība; iespējas profesionālai izaugsmei; veselība un visbeidzot ģimene kā vērtība.
Jaunās stratēģijas autori nav aizmirsuši arī diasporu jeb tautiešus ārzemēs, stratēģijā iezīmējot gan remigrācijas veicināšanu, gan problemātiskos jautājumus par remigrantu bērnu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā, gan arī rūpēs par mītnes zemēs iesāktās uzņēmējdarbības iesaisti Latvijā, gan remigrācijas koordinatoru institūcijas stiprināšanu.
Tautas ataudzes stratēģijas prezentācija jeb demografijas brokastis, kā sirsnīgi bija rakstīts ielūgumā, Imants Parādnieks noslēdza ar tādu šķelmīgu sentenci priekšā gaŗa un grūta ziema, vai tad filmas vien vakaros skatīsimies, vai telefonos sēdēsim? Darīšanas vaina! Te atminējos savulaik trimdas latviešu jauniešu drastisko (?) Vairosimies Latvijai!
Atpakaļ
.jpg)
