“Reiz mūs gribēja iznīcināt ar badu, tagad – ar tumsu un aukstumu” Volodimirs Zelenskis
Sallija Benfelde    29.11.2022

 

 

26. novembrī, Krievijas iebrukuma divi simti septiņdesmit sestajā dienā, Ukrainā, Latvijā un vēl daudzviet pasaulē atzīmēja Golodomora piemiņas dienu. 

 

Pirms 90 gadiem Staļina mākslīgi izraisītājā badā jeb golodomorā (tulk.- mērdēšana badā) Ukrainā bojā gāja vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. Vēl dzīvi, bet ģindeņiem līdzīgi bērni, mirušie, samesti kaudzēs kārtu kārtām – šodien, skatoties fotografijas un dokumentālu filmu kadrus, tie atgādina redzēto vēsturiskos dokumentos par holokaustu un badu Āfrikā. Padomju varas mākslīgi uzturētais bads bija viena no pasaules vēsturē briesmīgākajām cilvēka izraisītajām masu iznīcināšanas traģēdijām.

 

Golodomora piemiņas dienā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja: “Ukraiņi gājuši cauri ļoti briesmīgām lietām, bet esam saglabājuši spēju nepakļauties un savu brīvības mīlestību. Reiz mūs gribēja iznīcināt ar badu, tagad – ar tumsu un aukstumu. Mūs nesalauzt! Mūsu uguns neizdzisīs! Mēs atkal uzvarēsim nāvi.” Savukārt premjerministrs Deniss Šmihajs atgādināja: “Deviņdesmit gadus gadus vēlāk Krievijas režīms atkal ar genocīdu grib salauzt ukraiņus un mūsu gribu. Neizdosies!”

 

Lai pieminētu golodomorā bojā gājušos, Rīgā, sestdien, aukstā un sniegotā dienā, tika aizvadīts dievkalpojums Sv. Pēteŗa baznīcā. Aizlūgums baznīcā notika gan latviešu, gan ukraiņu valodā. Piemiņas pasākumā piedalījās ne tikai paši ukraiņi, bet arī viņu pareizticīgo baznīcas pārstāvji, arī no Ukrainas grieķu-katoļu jeb uniātu Rīgas draudzes. Tēvs Stepans kopā ar sievu un nepilnus divus gadus veco meitiņu no Kijivas Michaila Zeltkupolu baznīcas uz Latviju bija braucis trīs diennaktis, lai jau pēc pāris dienām atgrieztos Ukrainā. Pasākumā piedalījās arī baltkrievi, ietinušies savos sarkanbaltajos karogos. Pasākumā piedalījās arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

 

“Mēs īstenībā gribam pateikt, ka mēs atceramies. Mēs atceramies gan to, kas ir noticis pirms 90 gadiem, gan mēs ļoti labi varam savilkt parallēles ar to, kas notiek šobrīd. Un pirms 90 gadiem pasaule nezināja to, kas notiek Ukrainā. Šobrīd mēs visi zinām,”” uzsvēra “Latvijas ukraiņu kongresa” valdes priekšsēdētāja Jana Streleca.

 

Pēc aizlūguma visi kājām devās līdz laukumam pie Okupācijas mūzeja, lai iedegtu sveces. Sanākušie noturēja klusuma brīdi, noklausījās amatpersonu, viesu no Ukrainas uzrunas un dziedāja patriotiskas dziesmas. 

 

Golodomora traģēdijas 90.gadadienā atkal esam liecinieki Krievijas agresijai pret ukraiņu tautu, sestdien, pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iniciatīvas “Graudi no Ukrainas” atklāšanas tiešsaistes ceremonijas, sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz brutālo un netaisnīgo Krievijas karu Ukrainā, ukraiņiem ir izdevies izaudzēt pārtiku un atrast veidus, kā to nogādāt tām pasaules valstīm, kam tā visvairāk nepieciešama. Prezidents uzsvēra, ka šodien sāktā Ukrainas iniciatīva ir pierādījums tam, ka piekļuve pārtikai ir pamattiesības, nevis privilēģija.

 

Valsts prezidents arī atkārtoti uzsvēra, ka Eiropas un transatlantiskie partneri būs vienoti, atbalstot Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

 

“Krievija īsteno mērķtiecīgus uzbrukumus civilajai infrastruktūrai, bojājot energotīklus un atstājot cilvēkus bez gaismas, apkures un pārtikas. Krievija izplata dezinformāciju un kaŗa propagandu, tostarp par piekļuvi pārtikai. Krievija uztur pie dzīvības necilvēcīgās padomju metodes. Stājoties pretī mūsu vienotajai frontei ar terrorisma metodēm, Krievija pierāda savu vājumu,” pauda Levits.

 

Jāpiebilst, ka jau 2008. gadā gan Latvijas Saeima, gan Eiropas Parlaments pieņēma deklarācijas par 1932. un 1933.gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu un konstatēja, ka golodomors bija vērsts pret Ukrainas tautu, jo tika aizliegta iedzīvotāju izbraukšana no bada skartajiem apgabaliem, bet uz bada iztukšotajiem ciemiem un pilsētām organizēti un masveidā tika pārvietoti iedzīvotāji no citām PSRS territorijām, kā arī līdztekus tika nīdēta ukraiņu valoda, kultūra un reliģija. Deklarācijā Saeima atzina, ka golodomors ir staļiniskā režīma apzināti īstenots genocīds pret Ukrainas tautu. Arī Eiropas Parlaments atzina, ka golodomors ir šausminošs noziegums pret Ukrainas tautu un cilvēci.

 

Bet kaŗš Ukrainā turpinās, Ukrainā kritušos okupantu skaits jau sasniedzis gandrīz 88 tūkstošus, Putina plānus tas nav mainījis, un izskan bažas, ka Krievijas pēdējais izmisīgais mēģinājums panākt uzvaru kaŗā varētu būt masīvs trieciens pa Ukrainas galvaspilsētu Kijivu. Ukrainas armijas ģenerālštābs vēsta, ka kopš golodomora piemiņas dienas dažās diennaktīs pret Ukraini vērsti jau vairāk nekā piecdesmit raķešu ar artilērijas triecienu. Piemēram, nesen atbrīvoto Hersonu pēdējās diennakts laikā artilērija apšaudījusi jau trīsdesmit reizes. Ukraiņi visu laiku, cik vien tas iespējams, atjauno elektrības padevi, un cilvēki, kuŗi to dara, riskē ar savu dzīvību katru dienu un stundu ne mazāk kā ukraiņu kaŗavīri. Tomēr Kijivas mērs Vitālijs Kļičko pirmdienas, 28. novembra rītā informēja, ka elektrības atslēgšana ik pa laikam var turpināties līdz pat pavasarim, sakot, ka katru dienu cenšas atjaunot elektrības padevi maksimāli ātri, cenšas ievērot elektrības atslēgšanas un pieslēgšanas grafikus, lai cilvēki zinātu, ar ko rēķināties, bet tas bieži vien nav iespējams. Ukrainā Krievijas apšaudēs cietuši aptuveni 32 000 civilo objektu (civiliedzīvotāju privātās un daudzdzīvokļu mājas) un vairāk nekā 700 kritiskās infrastruktūras objektu (transporta, enerģētikas un citi objekti - lidlauki, tilti, degvielas bāzes, elektriskās apakšstacijas.), paziņojis Ukrainas Iekšlietu ministra vietnieks Jevhens Jenins.

 

Kopš kaŗa sākuma Krievijas kaŗaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 440 bērni, bet vēl vismaz 851 guvis dažādus ievainojumus, svētdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts territoriju, īpaši pagaidām okupētās territorijas. Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanās un apšaudēs nodarīti postījumi 2719 mācību iestādēm, no kuŗām 332 pilnībā sagrautas.

 

Situācija Ukrainā patiesībā ir neaptverama un ļoti smaga, un, manuprāt, to ir ļoti grūti līdz galam aptvert un saprast, dzīvojot mierīgās un vairāk vai mazāk labklājīgās valstīs. Tikmēr ASV Kaŗa studiju institūts (ISW) prognozē kaŗadarbības intensitātes pieaugumu Ukrainā nākamajās nedēļās. Slikto laikapstākļu dēļ kaŗadarbības intensitāte Ukrainas frontē ir samazinājusies, bet nākamo nedēļu laikā tā, visticamāk, atkal pieaugs, jo gaisa temperatūra pazemināsies un zemes sasals. ASV eksperti norāda, ka Ukrainas un Krievijas ziņotais no frontes līnijām Ukrainas austrumos un dienvidos, tai skaitā no Svatoves, Bachmutas un Vuhledaras, liecina, ka operācijas abās pusēs pašlaik kavē spēcīgais lietus un dubļi. Tomēr meteorologi prognozē, ka gaisa temperatūra nākamnedēļ Ukrainā pazemināsies un zeme sasals, kas ļaus kaŗaspēkiem pārvietoties ātrāk, un kauju intensitāte, domājams, atkal pieaugs.

 

Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai arī mēs nenogurtu, atbalstot ukraiņus, jo atbalsts Ukrainai, ir arī atbalsts mūsu brīvībai.