Lauma Vlasova 29.05.2018
Krievijas latviešu diasporas konference un KLK valdes sēde Sanktpēterburgā
17. un 18. maijā Sanktpēterburgā notika Krievijas latviešu konference Krievijā dzīvojošo latviešu ieguldījums Latvijas neatkarības proklāmēšanā, kas bija veltīta Latvijas Simtgadei un uz kuŗu bija sabraukuši pārstāvji no pilnīgi visām Krievijas vietām, kur darbojas latviešu biedrības un apvienības. Viesu vidū bija LR vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanītis, Latvijas valsts Simtgades biroja Reģionālā un nevalsts projektu vadītāja Jolante Borīte un PBLA Rīgas biroja vadītājs Jānis Andersons.
Ļoti interesantie referāti vēlreiz ļāva izstaigāt latviešu dzīves ceļus Krievijā no 19. gs. vidus līdz mūsu dienām, izgaismojot tās pēdas, ko viņi atstājuši vēsturē, kultūrā,mūzikā un mākslā, kā sekmējuši virzību uz Latvijas neatkarību. Par atsevišķām temām runāja Toms Ķikuts no Latvijas Nacionālā vēstures mūzeja, Elīna Grigore-Bāra no Latvijas Universitātes, vēstnieks Māris Riekstiņš, Svetlana Rižakova no Krievijas Zinātņu akadēmijas, Tatjana Zeļukina no Tretjakova galerijas Maskavā, kā arī pašu latviešu pārstāvji no Pēterburgas un Smoļenskas, kuŗi bija veikuši pētījumus par latviešu teātŗiem Krievijā, kā arī par komponistu un mūzikantu devumu abu valstu kultūrā. Neapšaubāmi interesantā un izzinošā diena beidzās ar īpašo viesu Saldus novada Druvas senioru deju kopas un akordeonistu koncertu pils estrādē. Pusdienas pārtraukumā bija iespēja iepazīties ar stikla mākslinieces Andas Munkevicas mūsdienu stikla skulptūru izstādi Nospiedumi. Sarīkojums notika senā krievu aristokrata Jelagina īpašuma daļā, ļoti skaista parka vidū.
Nākamā diena bija daļēji Krievijas Latviešu kongresa darba diena, jo Pēterburgas Ģenerākonsulāta telpās dienas pirmajā pusē notika KLK valdes sēde, kas šoreiz bija veltīta biedrību 25 gadu darba analīzei, kā arī, lai apmainītos domām par latviešu sabiedrības nākotni Krievijā. Visi runātāji ar nožēlu atzina, ka sākuma eiforija un lielās cerības uz saiti ar Latviju nav reālizējušās, runāja par to, ka ierēdņi Latvijā bieži vien nerēķinās ar īpašajiem apstākļiem Krievijā , par to, ka daudzkārt ir neiespējami pielietot Latvijas likumus, kas skar diasporu attiecībā uz latviešiem Krievijā, līdz ar to radušās nepārvaramas grūtības jautājumos, kas skar latvisko izglītību, dubultpilsonību, projektu izmantošanu u. c. Tika uzrakstīta un kopīgi parakstīta vēstule Latvijas valdībai, ko nodevām īpašo uzdevumu vēstniekam Atim Sjanītim.
Attiecībā uz latviešu organizētās sabiedrības nākotni, mans skatījums izrādījās vairāk pesimistisks, jo pēc diskusijām nonācām pie daudz optimistiskāka varianta: Būsim līdz pēdējam latvietim!
Pēcpusdienā Ģenerālkonsulāta dārzā notika Karoga svētki Simtgades karogs uz Pēterburgu bija atceļojis no Francijas. Visi kopā nodziedājām himnu un ierakstījām vēlējumus mūsu Latvijai Karoga grāmatā.
Divu dienu darba cēliens beidzās ar nakts braucienu kuģītī pa Ņevas upi, priecājāmies par skaistajiem skatiem un baudījām tiltu pacelšanu, kas ir neaizmirstams skats īpaši tagad, kad ir sākušās baltās naktis. Pāri upei skanēja mūsu skaistās tautas dziesmas...
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
