Mazās Olimpiskās spēles jauniešiem
Andris Kļaviņš    22.04.2014

 

Starptautiskās Skolu sporta federācijas rīkotās Pasaules skolu meistarsacīkstes volejbolā Portugalē bija vēlme salīdzināt ar Olimpiskajām spēlēm. Organizācijas komiteja Porto piepilsētu pašvaldībās strādāja gandrīz divus gadus, lai uzņemtu 31 valsts 57 vienību delegācijas  vairāk nekā ar tūkstoš dalībniekiem. Finālspēļu kārtas nummuri bija 101. un 102. Kas zina, varbūt nākotnē, Olimpiskajām spēlēm nemitīgi paplašinoties, tās būs jārīko atsevišķi pēc sporta veidiem, kā Pasaules meistarsacīkstes.

 

Pirmā iepazīšanās ar saulaino Portugali Mārupes meitenēm un Jēkabpils puišiem, kuŗu skolu komandas pārstāvēja Latviju Espinho pilsētiņā, bija ieslīdēšana Atlantijas okeana viļņos. Portugalieši, kas to vēroja, gan nodrebinājās - trakie ziemeļnieki! Turpmākā iepazīšanās bija sacensību atklāšanas ceremonijā, kur spilgti izpaudās dažādām tautām raksturīgās īpatnības. Pārsteidza, ka, tiklīdz nopietnās mūzikas priekšnesuma laikā varēja saklausīt kaut ko ritmisku, tā daļa jauniešu bija kājās un uzvedās kā popmūzikas koncertā. Bet vispār jauniešu uzvedību var tikai uzslavēt - arī pēc zaudētām cīņām. Tā ka organizātoru iecerētais sacensību moto - viena pasaule, viena komanda - tika īstenots.

 

Sacensību līmenis bija ļoti augsts, kaut arī  nepiedalījās volejbola lielvalstis -  ASV, Japāna, Krievija u.c.Tas izskaidrojams ar ne visai godīgu Nolikuma interpretāciju. Visā pasaulē ir izplatīta jauno talantu audzināšana internātskolās, dažviet tās dēvē par  akadēmijām. Sacensību nolikums noteic, ka var piedalīties vispārizglītojošās skolas. Turcijas komandā, kas kļuva par čempionēm, visas volejbolistes bija augumā ap 185 - 190. Taivanas brīnumbērniem, citādi viņus nevar nosaukt, izsmalcinātās technikas un aizsardzības spēles dēļ finālcīņā pret Turcijas fizisko pārspēku tomēr neatradās argumenti. Taivanietes, kas augumā bija centimetrus divdesmit mazākas par savām pretiniecēm, pārliecinoši pieveica „lielās Ķīnas” vienību. Savukārt Taivanas puiši finālcīņā ar 3:2 pārspēja spēcīgo Polijas komandu. Pirmais trijnieks meitenēm:1.Turcija, 2. Taivana,  3. Grieķija. Zēniem: 1.Taivana, 2. Polija,  3. Turcija.

 

Mārupes meiteņu komandā, izņemot vienu, visas bija jaunākas par atļauto vecumu. Protams,  ar vienas skolas komandu nevarējām cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu - ar Pekinas daudzmiljonu rajona izlasi vai Čechijas internātskolu. Spēlējot ar Austrijas vienību, traumu guva komandas kapteine Elizabete Dikmane. Bombeiros - tā saucās glābēju komanda, - ierašanās laukumā ar skābekļa baloniem un nestuvēm satrieca meitenes, un spēle pajuka... Tā nokļuvām grupā, kur visas bija „tīras” skolu komandas, - Izraēla, Igaunija,Lichtenšteina, Armēnija, kuŗām arī nevienai nezaudējām, bet augstāk par 25. vietu kopvērtējumā netikām.

Kad bumba nolikta malā, var papriecāties

 

Tīri labi turējās Jēkabpils vidusskolas puišu komanda. Ja nebūtu liktenīgā zaudējuma Ķīnai ar 14:16 piektajā setā, zēni būtu tikuši krietni augstāk par 21. vietu. Viņi to bija pelnījuši, jo uzvarēja pazīstamu volejbola valstu - Serbijas un Brazīlijas komandu.

 

Jaunajiem volejbolistiem šīs grandiozās sacensības bija liels emocionāls pārbaudījums, kā arī  stimuls turpmākiem treniņiem, valodu mācībām un atziņai, ka volejbols ir ļoti skaista spēle.