Latvija un Peru – sadarbības ceļus meklējot
Taira Zoldnere    03.12.2019

 

 

Zane Verovkina ir juriste, strādājusi Latvijas Ārlietu ministrijas diplomātiskajā dienestā, bet nu jau desmit gadus dzīvo Limā, kur strādā advokātu birojā, nodarbojoties ar intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem. Atbalstot Latvijas Goda ģenerālkonsulu Peru Dr. Raulu Santiago Lozano-Merino, Zane Verovkina darbojas arī Latvijas Ģenerālkonsulātā Peru. 

 

Z. V. Pašreizējais Goda ģenerālkonsuls Dr. Raulu Santiago Lozano-Merino pirms vairākiem gadiem bija Peru Tirdzniecības palātas priekšsēdētāja vietnieks, un piedalījās tirdzniecības misijā ASV, kur sarunās ar Latvijas delegāciju, ieinteresējās par mūsu valsti un piekrita kļūt par Latvijas Goda konsulu Peru. Latvijas Goda konsulāts Limā tika atklāts 2005.gadā. Savukārt 2012.gadā tas tika pārveidots par Latvijas Goda Ģenerālkonsulātu.

 

Droši vien, iepriekšējā pieredze, strādājot Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā dienestā, jums lieti noder arī tagad?

Tā ir - Latvijas ģenerālkonsulātā palīdzu ar konsulārajiem jautājumiem, kā arī pildu ģenerāldirektores pienākumus Baltijas valstu tirdzniecības kamerā, veicinot starpvalstu tirdzniecības sakarus starp Latviju, Lietuvu, Igauniju un Peru. 2012. gadā tika dibināta Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kamera Peru.) Latvijas Goda Ģenerālkonsuls ir tās prezidents. Telpās, kur pašreiz viesojamies, ir gan advokātu birojs, gan Latvijas Goda ģenerālkonsulāts, gan Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kamera.

 

Tā darbojas jau septiņus gadus, bet pirmo Tirdzniecības misiju rīkojām pagājušajā gadā. Vienlaikus tā bija pirmā lielākā Peru biznesa pārstāvju vizīte Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tirdzniecības attiecības šobrīd vēl nav ļoti intensīvas, un tam ir vairāki iemesli. Es pati savulaik mēģināju sākt nodarboties ar biznesu, importējot īpašas tekstilpreces no Latvijas. Tas bija ļoti sarežģīti - liels nodokļu slogs, ļoti sarežģīta muitas procedūra (to gan var atrisināt, ja ir labs muitas aģents), vēl joprojām šeit ir arī korupcijas problēma, un par to arī atklāti tiek runāts. Pēdējo gadu laikā situācija ir uzlabojusies, tomēr mēs saskārāmies ar ļoti daudz neparedzētiem izdevumiem. Tieši tāpēc man likās, ka ir svarīgi, lai šeit, Peru, būtu Tirdzniecības kamera, lai palīdzētu uzņēmējiem. Uzņēmumi no visām trijām Baltijas valstīm vēršas pie mums tieši par praktiskiem jautājumiem.

 

Vai atbalstāt arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmējus?

Gan Lietuvai, gan Igaunijai Limā ir goda konsuli, kas darbojas un palīdz atsevišķos jautājumos, tomēr Baltijas valstu tirdzniecības kamera atrodas šeit, Latvijas Ģenerālkonsulātā, un arī galvenais darbs notiek šeit. 

 

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas 2015.gada datiem, Peru bija 88.vietā pēc tirdzniecības apjoma ar citām valstīm. Kādi ir iespējamie sadarbības virzieni un produkti, kas varētu interesēt Latviju un Peru? 

 

Visvairāk pārstāvju aizvadītajā gadā bija no divām lielākajām farmācijas kompānijām, un Latvijā bija ārkārtīgi liela interese no farmācijas uzņēmumiem - gan par zāļu izejvielām, gan gataviem produktiem. Arī Peru uzņēmējus interesē medikamenti, ko šeit neražo, tomēr jāņem vērā, ka zāļu tirgus ir ļoti sarežģīts.

 

Otrs virziens – šobrīd Peru ļoti aktuāls ir gastronomijas, kulinārijas un pārtikas preču virziens - Andu graudi kvinoja, mango, avokado, visi dārzeņi un augļi, kas aug lieliskajā Peru klimatā. Es pati Rīgā, Rimi veikalā esmu pirkusi Peru sparģeļus, tomātus, vīnogas, mango un avokado.

 

Mums brauca līdzi arī lielākā Peru tūrisma firma, kas meklēja partnerus tūrisma veicināšanai. Latvijas kompānijām, kas nodarbojas ar izejošo tūrismu, bija liela interese, un pašlaik Peru rēgulāri apmeklē tūristi no Latvijas.

 

Latviju interesē Peru derīgie izrakteņi, kuŗu te ir ārkārtīgi daudz – Peru ir minerāliem un dārgajiem metāliem bagāta valsts. Amazones koks arī tiek eksportēts, bet Peru arī interesē kokmateriāli no Baltijas. Te atkal jāņem vērā Peru klimats, kuŗā labi „jūtas” termīti. Kokmateriāliem jābūt speciāli ķīmiski apstrādātiem, lai termīti tiem neuzbruktu. Tomēr koka grīdas, koka mēbeles būtu ļoti perspektīvs virziens. Ir interese arī par dārza mēbelēm no akmens masas.

 

Peru pusei ir interese par jaunajām technoloģijām, un, apmeklējot Igauniju, mums tika demonstrēta e-pārvalde. Vairākas Peru kompānijas gribētu sadarboties ar Latvijas un Igaunijas technoloģiju uzņēmumiem, jo šeit trūkst speciālistu IT jomā. Jāpiebilst arī, ka tehnoloģiskā infrastruktūra Peru vēl nav gana attīstīta, internets ir salīdzinoši lēns, optisko kabeļu tīkls - maz izplatīts.

 

Peru interesē arī medicīnas iekārtas, mikrofoni un citas technoloģijas. Trūkst piena produktu, tāpēc piena pulveris varētu būt perspektīvs produkts no Latvijas.

 

Tikšanās Latvijas Goda Ģenerālkonsulātā. No kreisās: Evija Jansone, Taira Zoldnere, Latvijas Goda ģenerālkonsuls Dr. Raulu Santiago Lozano-Merino,  Baltijas Tirdzniecības kameras Peru ģenerāldirektore Zane Verovkina, Ņina Ošeniece 

 

Vai Latvijā var atrast tradicionālo Peru alkoholisko dzērienu pisko (vīnogu brendijs)?

Es esmu painteresējusies Latvijas restorānos, vai viņiem ir pisko, un man piedāvāja Čīlē ražoto. Tā bija vilšanās, jo Peru uzskata, ka īstu pisko ražo tikai viņi, un ir pat vīnogu audzēšanas vieta ar nosaukumu Pisko. Dzēriena destilācijas process ir ļoti sarežģīts, un labam pisko uz vienu litru dzēriena vajadzīgi no 15 līdz 30 kg vīnogu. Jā, Peru un Čīlei ir domstarpības pisko jautājumā!

 

Kāda ir Latvijas uzņēmumu pieredze sadarbībā ar Peru?

Zinu, ka ir Latvijas uzņēmumi, kas eksportē savas preces, izmantojot sadarbības partnerus citās valstīs. Mēs esam veikuši tirgus pētījumus, sadarbība ir pašā sākumā, bet ne jau visi uzņēmumi savu eksportu veido ar Tirdzniecības kameras vai konsulāta atbalstu.

 

Man liekas ļoti pievilcīgi Peru tekstilizstrādājumi no dabīgajām šķiedrām: alpakas vilnas un pimas kokvilnas. Jāpiebilst arī, ka Peru ražo pasaulē dārgāko vilnu, kas tiek iegūta no nepieradinātajām, brīvē dzīvojošajām lamu un alpaku radiniecēm vikunjām. 

Lietuvā jau ir parādījusies liela interese par alpakas vilnu, bet, kad Latvijā esmu pieminējusi alpaku, daudzi par to nav pat dzirdējuši. Arī Igaunijā veikalos esmu redzējusi alpakas vilnas izstrādājumus, bet cenas stipri pārspīlētas.

 

Kādi ir tuvākie nākotnes plāni tieši sakarā ar biznesa sadarbības attīstību?

Peru tiešām ir interesants biznesa partneris. 2020.gada martā ir paredzēta otrā Peru uzņēmēju misija uz Latviju, Lietuvu un Igauniju – mūs kā reģionu ir vieglāk prezentēt Peru uzņēmējiem. Plānots uzrunāt pārtikas industrijas uzņēmumus tieši. Ir ļoti liela interese par kafijas un kakao ražotājiem, jo ir ļoti augstvērtīgas kafijas un kakao šķirnes, kas aug tikai Peru. Te maz lieto pesticīdus, pārtika tiek audzēta organiski. Vietējais klimats ļauj to darīt, ir maz kaitēkļu, kas apdraudētu ražu, daudz ir arī mazo ražotāju, zemnieku, kas savos laukos izmanto tikai dabisko mēslojumu. Peru ražo arī brīnišķīgu rozā kalnu sāli. Ja iespējams, iesaku aizbraukt uz Peru sāls laukiem un raktuvēm – tie ir tik fantastiski skaisti!

 

Vēl brauks augļu ražotāji, arī pisko ražotāji, tekstila, tieši alpakas vilnas ražotāji. Protams, būtu labi piesaistīt arī pimas kokvilnas ražotājus, jo šī kokvilna ir īpaša, zīdam līdzīga. Pieteikšanās misijai vēl joprojām ir atvērta visiem uzņēmumiem, kas vēlas veidot sadarbību ar Baltijas reģionu.

 

Kas jūs uzņems no Latvijas puses?

Mūsu partneri ir trīs Baltijas valstu tirdzniecības kameras. Katrā valstī tiks organizēti semināri uzņēmējiem. Latvijā piedalās arī Ārlietu ministrijas pārstāvji un pārstāvji no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras. Bez tam katram uzņēmējam tiek veidota arī individuālā programma ar savu iespējamo biznesa interešu partneri. 

 

Tirdzniecības misijas ir tik interesantas! Reizēm attīstās pilnīgi jaunas idejas, izveidojas nozares, par kādām iepriekš pat neesam iedomājušies. 

 

Vai Peru iedzīvotājiem būtu interese doties uz Baltijas reģionu arī tūrisma ceļojumos?

Noteikti! Baltijas kruīzi jau tagad ir populāri. Mēs pat esam vairākus cilvēkus no sava draugu loka pierunājuši braukt uz Latviju, un visi ir bijuši ārkārtīgi apmierināti un arī pārsteigti. Peru tūristiem visinteresantākā ir viduslaiku aura pilsētā. “Tā kā pasakā,” viņi saka. It īpaši tas attiecas uz Tallinu. Ļoti patika Rīgas, architektūra, jūgendstils, tas viņiem ir liels pārsteigums. Arī daba, viņi ir sajūsmā par mežiem, par zelta rudeni. Viņi novērtē Baltijas valstu augsto attīstības līmeni, arī to, ka dzīve pie mums ir tik droša, salīdzinot ar dzīvi Latīņamerikas pilsētās. Lai gan peruāņi ir pārliecināti, ka tieši Peru ir labākā virtuve pasaulē, tomēr ir arī interese par Latvijas vietējiem produktiem – medījumu gaļu, meža ogām un sēnēm, saldūdens zivīm, kā arī par vietējiem piena produktiem un maizi. Visiem, protams, garšo Latvijas alus!

 

Peru ir liela valsts, un dzīves līmeņu nevienlīdzība arī ļoti izteikta. Kā ir ar Peru iedzīvotāju pirktspēju?

Ir, protams, pirktspējīgi Peru iedzīvotāji. Pašlaik arī vērojams, ka pieaug vidusslānis, ar jauno paaudzi tas lēnām mainās. Limā ir pietiekami daudz turīgu cilvēku. Bez tam te ir arī osta. No citām lielajām pilsētām varu minēt Truhiljo, Arekipu, Kusko, kas ir reģionu centri. Tomēr iekšzemes transports ir vāji attīstīts, ceļi nav labas kvalitātes. Peru ir Klusā okeāna aliances valsts, kuŗas ietvaros attīstīta sadarbība ar kaimiņvalstīm, kā ar citām Latīņamerikas un Centrālamerikas valstīm, lieli sadarbības partneri ir ASV, Ķīna un Eiropas Savienība, ar ko Peru ir brīvās tirdzniecības līgums.

 

Visā lielajā Dienvidamerikas kontinentā nav nevienas Latvijas vēstniecības. Kur, tavuprāt, būtu visvēlamāk to atvērt?

Zinu, ka ir bijušas ieceres atvērt vēstniecību, un ceru, ka tas arī notiks. Visticamāk, tā varētu būt Brazīlija, kas ir vislielākā Latīņamerikas valsts, kur ir arī liela latviešu diaspora. Katrā ziņā tas veicinātu gan biznesa, gan kultūras, gan tūrisma sakaru attīstību. Tajās valstīs, kurās ir Latvijas Goda konsuli, viņi ir aktīvi, darbojas, attīstot daudzveidīgus projektus. Arī mēs, Latvijas Goda Ģenerālkonsulātā un Baltijas Tirdzniecības kamerā Peru.