Jaunā latviešu centrālā organizācija Zviedrijā – ZLA
   18.04.2013

Šī gada sākumā Zviedrijas latvieši pirmo reizi balsoja par Zviedrijas Latviešu apvienības (ZLA) padomi.

ZLA turpmāk apvienos abas vēsturiskās Zviedrijas latviešu centrālorganizācijas, kuŗas kopīgi sarīkoja šīs vēlēšanas un kopīgi izvirzīja kandidātus.

Vēsturisks pārskats
Abas vēsturiskās organizācijas – Latviešu palīdzības komiteja (LPK) un Zviedrijas Latviešu centrālā padome (ZLCP) – ir izbeigušas savu darbību agrākajā veidā.
LPK izveidojās 1945. gadā, un tās sākotnējais mērķis bija, kā jau nosaukums norāda, sniegt latviešu bēgļiem dažāda veida palīdzību. Ar laiku komitejas galvenais mērķis pārveidojās – tā atbalstīja visādas latviešu aktīvitātes Zviedrijā.
ZLCP savukārt tika nodibināta 1953. gadā, lai Zviedrijas latvieši varētu iekļauties latviešu globālajā polītiskajā darbā ar mērķi atjaunot brīvu un neatkarīgu Latviju. ZLCP sadarbojās ar latviešu kopienām un organizācijām citās zemēs.
Latvijai atgūstot neatkarību, Zviedrijas latviešu sastāvam krasi mainoties pēdējos divdesmit gados un jauniem darbiniekiem iesaistoties abās organizācijās, radās doma par organizāciju pārveidošanu, lai tās labāk atbilstu jaunajiem apstākļiem. Karsti pārsprieda arī domu par abu organizāciju apvienošanu.
Visnotaļ aktuāls šis jautājums kļuva, kad zviedru iestādes 2007. gadā pieprasīja krasu maiņu LPK struktūrā, lai ar zviedru naudu atbalstītās latviešu aktīvitātes notiktu vismaz piecās apakšnodaļās, kas izplatītas pa visu Zviedriju. LPK pārorganizēšana un nodaļu dibināšana notika parallēli priekšdarbiem abu lielo organizāciju apvienošanai. LPK savu struktūru mainīja un apmēram pirms pusotra gada sāka darboties ar plānotās apvienotās organizācijas nosaukumu kā Zviedrijas Latviešu apvienība. Sākot ar šī gada aprīli, arī ZLCP darbība formāli ietilpst šajā Apvienības nosaukumā. Kopš šī gada ir vairs tikai viena apvienota latviešu centrālā organizācija Zviedrijā – ZLA.

ZLA šodien
ZLA šodien darbojas sešās nodaļās. Četras nodaļas ir reğionāli nosacītas – Gēteborga, Dienvidzviedrija, Upsala un Viduszviedrija. Divas atsevišķas nodaļas Stokholmā, kur atrodas visvairāk ZLA biedru, izveido abas aktīvās sabiedriskās organizācijas – Stokholmas Latviešu skola un Stokholmas Latviešu koris. Citi Stokholmā dzīvojošie biedri veido kodolu Viduszviedrijas nodaļai.
Latviešu aktīvitātes un sarīkojumus izkārto nodaļas, bet centrālā valde šo nodaļu darbību veicina un pabalsta ar Zviedrijas piešķirtajiem līdzekļiem. Mērķis ir uzturēt un stiprināt latviešu valodu, kultūru un identitāti starp latviešiem Zviedrijā. Centrālā valde veic arī polītisku darbu,  pārstāvot Zviedrijas latviešu saimi Zviedrijas sabiedrībā un iestādēs; Latvijas valdībā, iestādēs, un sabiedrībā; kā arī citās latviešu diasporas kopienās.
Pirmā šīs organizācijas padome, kuŗa ievēlēta ar ZLA nosaukumu un kuŗu izveidojušas bijušā LPK un ZLCP kopīgi, sanāca uz savu pirmo, vēsturisko padomes sēdi svētdien, 7.aprīlī. Padome ievēlēja organizācijas centrālo valdi.
Jaunajā valdē darbosies:

• Juris Rozītis (priekšsēdis),
• Ilze Šakare (priekšsēža vietniece),
• Vija Freimane (kasiere),
• Zita Dzelzkalēja (sekretāre),
• Vineta Freimane (biedrzine),
• Austra Krēsliņa (atbildīga par ZLA polītisko darbību),
• Ints Ivanovskis (atbildīgs par informāciju un sazināšanos).

Valdes locekļu vietnieki ir: Jānis Alsiņš, Andrejs Leimanis, Ieva Reine un Lilita Zaļkalne.
Zviedrijas Latviešu apvienība ir visu Zviedrijā mītošo latviešu organizācija. Katrs, kas atbalsta organizācijas mērķus, ir aicināts piedalīties ZLA darbībā. Jaunā ZLA padome pārrunāja organizācijas paplašināšanu, lai tajā iekļautu arvien vairāk Zviedrijas latviešu. Lai saņemtu pabalstu no zviedru iestādēm, ik gadus jāuzrāda tūkstoš maksājošu biedru.  Līdz šim tas ir izdevies, bet tikai ar lielām grūtībām.  Nozīmīgs ir katrs jauns biedrs, un ir svarīgi, lai katrs pašreizējais biedrs samaksā savu biedra naudu ik gadus.

Latviešu sarīkojumi, skoliņas, koŗi, deju grupas un cita veida sabiedriski pasākumi visā Zviedrijā ir atkarīgi no katra biedra.

JR