Filmas "Mans tēvs baņķieris" īpašais kino seanss un tikšanās ar filmas režisori
   15.05.2015

 

Pēc interesentu lūguma 19. maijā plkst. 18:15 kinoteātrī „Splendid Palace” notiks visā Latvijā  skatītāju interesi izraisījušās dokumentālās filmas „Mans tēvs baņķieris” īpašais seanss un diskusija ar filmas veidotājiem – režisori Ievu Ozoliņu un operatoru Aleksandru Grebņevu. Filmas pirmizrāde notika 4. maijā Nacionālā kino centra filmu maratona ietvaros un kļuva par vienu no svētku kino programmas galveno notikumu. Daudzi skatītāji pēc seansa izteica vēlmi tikties ar filmas autori un uzdot jautājumus. 

Filma ir autobiogrāfisks detektīvstāsts, kurā režisore seko līdzi sava tēva TOP Bankas prezidenta Borisa Osipova gaitām 90. gados, līdz brīdim, kad viņš 1994. gadā pazuda ar 6 miljoniem noguldītāju naudas. Visus šos gadus viņa liktenis un atrašanās vieta nebija zināma, līdz pirms trim gadiem Interpols paziņoja, ka Malaizijā pieteicies cilvēks ar tēva vārdu un personas kodu.

Filmas darbība notiek mūsdienu Latvijā un Malaizijā, šķetinot 90. gadu vēstures notikumus, sākot no pirmajām kapitālisma iezīmēm līdz komercbanku uzplaukumam, apskatot TOP bankas gadījumu kā vienu no spilgtākajiem 90. gadu banku krīzes piemēriem. 

Filma ir autores personīga nesenas Latvijas vēstures rekonstrukcija, aplūkojot tā laika notikumu nospiedumus cilvēku biogrāfijās un atceroties pagātnes notikumus, kuros tika ierauta viņas ģimene, kā arī autores personīgais ceļš pie tēva 20 gadus vēlāk. Tā ir režisores pirmā filma, kas drosmīgi vēsta par savu un savas ģimenes dzīvi jaunā kapitālisma apstākļos un likteņa pavērsieniem pēc tam.

Kinokritiķe Dita Rietuma laikrakstā “KDi” atzinusi, ka filmu “var skatīties kā spriedzes pilnu dzīves trilleri, kurā nevari paredzēt nākamo kustību. Tas ir neaprēķināms, neprognozējams, gluži tāpat kā filmas galvenie varoņi – pati stāsta risinātāja, filmas vēstītāja režisore Ieva un Malaizijas klīnikā sastaptais vīrietis, kurš tikpat labi var būt un var arī nebūt viņas tēvs. Taču tikpat intriģējoši kā tēva meklējumi ir arī filmas piedāvātie zudušā laika meklējumi. Filma, kura tikpat labi varētu būt bijusi kādas ģimenes hronika, vispirms ir interesanta kā 90. gadu Latvijas portretējums – ar ļoti personīgu vēstījumu.”

Savukārt, Kristīne Giluce žurnāla “IR” recenzijā secina: “Spriežot pēc garās rindas, kas bija pirms Ievas Ozoliņas dokumentālās filmas “Mans tēvs baņķieris” pirmizrādes kinoteātrī “Splendid Palace” 4.maijā, esam piedzīvojuši sensāciju. Būtiskākais ir Ozoliņas, jaunas režisores (filma ir viņas pirmais darbs), spēja sev tuvo vēstījumu padarīt aktuālu un aizkustinošu katram skatītājam. Viņa drosmīgi un pacietīgi izklāsta savas ģimenes stāstu, to paskaidrojot 90.gadu histēriskā avantūrisma kontekstā – filmā atainotās situācijas un noskaņa līdz ar to ir skaidra ne tikai tiem, kas to blāvi atceras vai ir izbaudījuši uz savas ādas.” 

Darbs pie dokumentālās filmas „Mans tēvs baņķieris”  filmu studijā „Mistrus Media” tika uzsākts pirms trim gadiem, neilgi pēc tam, kad Malaizijā bija  pieteicies cilvēks, kurš paziņoja, ka ir Boriss Osipovs. Filmas izveidē izmantots plašs arhīvu materiālu apjoms par filmas stāsta notikumiem, atrasti šo notikumu aculiecinieki, veidojot filmas autores versiju par  to, vai notikušo iespējams novērtēt pēc 20 gadiem. 

Filmas režisore un scenāriste ir Ieva Ozoliņa, operators Aleksandrs Grebņevs, montāžas režisore Linda Olte, attīstības un filmēšanas posma producente Līga Gaisa, izpildproducente Madara Kalniņa, producents Gints Grūbe. Filma tapusi ar ar ES programmas Media, Nacionālā Kino centra un  Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Tuvākie seansi kinoteātrī “Splendid Palace” notiks 14., 15. un 18.maijā plkst. 18 un 16.maijā plkst. 16, kā arī kinoteātros Valmierā, Cēsīs, Daugavpilī un Rēzeknē.

Filmas reklāmas klips skatāms ŠEIT